Mēs dzīvojam laikā, kas sevišķi bīstams jaunatnei. Sātans zina, ka pasaules gals ir tuvu, un viņš ir apņēmies izlietot katru izdevību, lai piespiestu jauniešus kalpot viņam. Viņš izgudros dažādus krāpšanu veidus, lai ierautu viņus maldos. Jums rūpīgi jāpārdomā apustuļa Pāvila rakstītie brīdinājuma vārdi: -
"Nevelciet svešu jūgu ar neticīgiem; jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību un kāda biedrība gaismai ar tumsu? Kā saskan Kristus ar Belialu? Vai kāda daļa ir ticīgam ar neticīgu? Un kāda līdzība ir Dieva namam ar elka dieviem? Jo jūs esat Dzīvā Dieva nams; tā kā Dievs sacījis: Es tajos gribu mājot un viņu starpā staigāt; un gribu būt viņu Dievs, un viņi būs Mani ļaudis. Kungs saka: tāpēc izejiet no viņu vidus un atšķiraties un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts; tad Es jūs gribu pieņemt; un Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsiet Man par dēliem un meitām." (2. Kor. 6, 14.-18.)
Man dota sevišķa gaisma, kāpēc, nodibinot daudzas mazas sanatorijas, iespējams priekš Kunga padarīt daudz vairāk, nekā uzceļot dažas lielas ārstniecības iestādes. Plašajos /224/ institūtos varētu sanākt daudzi, kas nav sevišķi slimi, bet kas līdzīgi tūristiem meklē sev atpūtu un prieku. Viņus vajadzētu apkalpot ārstu palīgiem un kopējām. Jaunie vīrieši un sievietes, kas no bērna dienām sargāti no pasaulīgas sabiedrības, tā nonāktu saskare ar visu šķiru pasaules cilvēkiem, un redzētais un dzirdētais atstātu uz viņiem lielāku vai mazāku iespaidu. Viņi kļūtu līdzīgi tiem, ar kuriem viņi saietas, pazaudējot vienkāršību, pieticību un kautrību, ko kristīgie tēvi un mātes ar rūpīgām pamācībām un nopietnām lūgšanām sargājuši un kopuši.
Mēs dzīvojam pēdējo dienu briesmu vidū. Jāsaka kaut kas izšķirošs un noteikts, lai brīdinātu mūsu ļaudis no draudošajām briesmām, ja atļauj bērniem, kam vajadzīgas vecāku rūpes un pamācības, atstāt mājas un doties turp, kur viņi nonāk saskarē ar izpriecas mīlošiem, neticīgiem pasaules cilvēkiem.
Daudzās mājās tēvs un māte atļāvuši valdīt bērniem. Tādiem bērniem, saskaroties ar dievbijībai pretējām ietekmēm, draud daudz lielākas briesmas nekā tiem, kas mācījušies paklausīt, Nesaņēmuši nepieciešamo disciplinējošo audzināšanu, viņi domā, ka var rīkoties tā, kā viņiem patīk. Zināšanas par paklausību stiprinātu viņus cīņās pret kārdināšanām, bet šīs zināšanas viņu vecāki viņiem nav mācījuši. šiem nedisciplinētajiem jauniešiem ienākot milzīgajā institūtā, kur ir daudz garīgumam pretēju iespaidu, viņiem draud nopietnas briesmas, un bieži viņu uzturēšanās institūtā ir kaitīga kā viņiem pašiem, tā institūtam.
Esmu pamācīta brīdināt vecākus, kuru bērniem nav stingru pamatlikumu un skaidru kristīgu piedzīvojumu, nesūtīt viņus tālu prom no mājām, kur viņiem vajadzētu dzīvot /225/ daudzus mēnešus un varbūt gadus un kur viņa prātā varētu iesēt neticības un negodīguma sēklu. Drošāk un daudz labāk tādus jauniešus sūtīt uz mājām tuvāk esošām skolām un sanatorijām. Sargāsim jauniešus, kuru raksturs veidojas, no vietām, kur viņi nokļūtu plašā neticīgo sabiedrībā un kur ienaidnieka spēki stipri nostiprinājušies.
Lai mūsu plašo sanatoriju vadītāji katrā ziņā cenšas šais iestādēs nodarbināt vecākus cilvēkus. Nakts parādīšanā es atrados lielā sapulcē, kur apsprieda šo jautājumu. Tiem, kas domāja sūtīt uz Betlkrīku savus nedisciplinētos bērnus, Viens, Kam bija autoritāte, sacīja; -
"Vai jūs uzdrošināties darīt šo eksperimentu? Jūsu bērnu glābšana ir daudz vairāk vērta nekā izglītība, ko viņi saņemtu šai vietā, kur viņi pastāvīgi pakļauti neticīgo ietekmei. Daudzi, kas nāk uz šo institūtu, vēl nav atgriezušies. Viņi ir pildīti ar lepnumu, un viņiem nav ticības savienības ar Dievu. Daudziem jauniešiem, kas apkalpo šos pasaules cilvēkus, ir ļoti maz kristīgu piedzīvojumu, un viņi viegli sapinas viņu kājām iztiktajos slazdos.”
"Ko iespējams darīt šī ļaunuma novēršanai?" jautāja kāds no klātesošiem. Runātājs atbildēja: "Tā kā jūs paši esat radījuši šo bīstamo stāvokli, tad lai darbā institūtā tiek pieņemti kristīgi vīri un sievas, kas jau nobrieduši un kuru raksturs nostiprinājies, lai tiktu izplatīts pretējs iespaids - par labu pareizajam. Tāda plāna izvešana palielinātu sanatorijas tekošos izdevumus, bet tas būtu sekmīgs līdzeklis cietokšņa nosargāšanai un institūtā esošo jauniešu aizsargāšanai no aptraipošajām ietekmēm, kurām viņi tagad ir pakļauti. /226/
Vecāki un aizbildņi, sūtiet savus bērnus uz skolām, kur iespaidi ir līdzīgi pareizi vadītas ģimenes skolas iespaidiem, skolās, kur skolotāji viņus vadīs uz priekšu soli pa solim un kurās garīgā atmosfēra ir dzīvības smarža uz dzīvību.”
Brīdinājuma un pamācības vēsts, ko esmu rakstījusi par mūsu jauniešu sūtīšanu uz Betlkrīku, lai tur sagatavotos kalpot Kunga darbā, nav tukši vārdi. Daži dievbijīgi jaunieši kārdinājumus aizturēs, bet pat visapzinīgākos nav droši atstāt bez mūsu visrūpīgākās uzmanības un aizsardzības. Vai mūsu jaunieši, kas no dievbijīgajiem vecākiem saņēmumi saprātīgus norādījumus un audzināšanu, atļaus, lai patiesība turpina viņus svētot vai ne, tas lielā mērā atkarīgs no iespaidiem, ar kādiem pēc savu māju atstāšanas viņiem būs jāsastopas. šo iespaidu atstās tie cilvēki, uz kuriem jaunieši skatīsies kā uz kristīgu pamācību sniedzējiem.
Es esmu pamācīta atkārtot mūsu brāļiem un māsām brīdinājumu un pamudinājumu, ko Pāvils sūtīja Tesalonikas draudzei: -
"Netaisnības noslēpums ir spēkā; tikai tam, kas to līdz šim aizkavē, vēl jātiek atņemtam nost. Un tad parādīsies netaisnais, ko Kungs nomaitās ar Savas mutes garu un izdeldēs, kad atspīdēs Viņa atnākšana; šā (netaisnā) atnākšana notiek pēc sātana spēka ar visādu viltības varu un viltības zīmēm un brīnumiem, un ar visādu pievilšanu un netaisnību pie tiem, kas pazūd; tādēļ ka viņi patiesības mīlestību nav pieņēmuši, ka taptu svēti (izglābti). Un tādēļ Dievs viņiem sūtīs spēcīgu maldīšanās garu, ka viņi tic meliem; lai top sodīti visi, kas patiesībai nav ticējusi, bet kam bijusi patikšana pie netaisnības." (2. Tes. 2,7.-12.)
"Bet mums pienākas vienmēr Dievam pateikt par jums, Kunga mīļotie brāļi, ka Dievs no iesākuma jūs izredzējis uz pestīšanu, lai caur Garu tiekat svēti un ticat patiesībai. Uz to Viņš jūs ir aicinājis caur mūsu evaņģēliju, lai panākat mūsu Kunga Jēzus Kristus godību. Tad nu, brāļi, pastāviet un turiet mācības, ko esat mācījušies tā caur mūsu vārdu, kā caur mūsu vēstuli. Bet pats mūsu Kungs Jēzus Kristus un Dievs, mūsu Tēvs, Kas mūs ir mīlējis un devis mums mūžīgu iepriecināšanu un labu cerību žēlastībā, lai iepriecina jūsu sirdis un jūs stiprina visādā labā vārdā un darbā." (2. Tes. 2,13.-17.)
-------------
1903. gada septembrī. Pārdomājot stāvokli Betlkrīkā, es drebu par mūsu jauniešiem, kas iet uz turieni. Gaisma, kuru Kungs man devis, ka mūsu jaunatnei nevajadzētu sapulcēties Betlkrīkā, lai tur iegūtu izglītību, nav mainījusies. Tas, ka sanatorija no jauna tiek uzcelta, gaismu neizmaina. Cik tālu runājam par iespaidu, tad tas, kas pagātnē Betlkrīku darījis par jaunatnes audzināšanai nepiemērotu vietu, dara to nederīgu arī šodien.
Atskanot aicinājumam iziet no Betlkrīkas, bija dzirdama aizbildināšanās: "Mums šeit viss ir iekārtots. Nav iespējams pārcelties bez milzīgiem izdevumiem.”
Kungs pieļāva ugunij iznīcināt "Review and Herald" un sanatorijas galvenās ēkas, un tā Kungs atņēma galvenos iebildumus, ar ko vērsās pret aiziešanu no Betlkrīkas. Viņa nodoms bija, lai vienas lielas sanatorijas atjaunošanas vietā mūsu ļaudis uzceltu attiecīgas iestādes daudzās citās vietās. šīs mazākās sanatorijas vajadzēja dibināt tur, kur būtu lauksaimniecībai derīga zeme. Dieva plāns /228/ ir, lai ar mūsu sanatorijām un skolu darbu savienotu lauksaimniecību (zemkopību). Mūsu jaunatnei vajadzīgā audzināšana iegūstama šāda darba virzienā. Ir labi un vairāk kā labi, - tas ir ļoti svarīgi, - ja šai ziņā cenšaties izvest dzīvē Kunga nodomu.
Vai mēs savus visapsološākos jauniešus pamudināsim iet uz Betlkrīku, lai sagatavotos kalpošanai tur, kur viņus apņems tik daudzi maldinoši iespaidi? Kungs man atklājis daļu no briesmām, ar kādām sastapsies jaunieši, nonākot tik lielā sanatorijā. Daudzi pasaules bagātie, kā vīrieši, tā sievietes, kas atbalsta šo institūtu, būs par kārdināšanu avotu kalpojošajam personālam. Daži no viņiem kļūs par pasaulīgo pacientu mīluļiem un tiks stipri kārdināti iesaistīties darbā pie viņiem. Dažu sanatorijas bijušo iemītnieku pasaulīgās ārišķības iespaids jau ir sējis nezāles jauniešu - kalpotāju, māsu un kopēju - sirdī. šis ir veids, kā strādā sātans.
Vai tāpēc, ka sanatorija atrodas tur, kur tai nevajadzētu būt, nav jāņem vērā Kunga vēsts par jauniešu audzināšanu? Vai pieļausim, ka mūsu vissaprātīgākie jaunieši no visām savienībām un draudzēm nokļūst tur, kur dažiem no viņiem, nākot saskarsmē ar cilvēkiem, kas savā sirdī nebīstas Dievu, tiks nolaupīta viņu skaidrība un vienkāršība? Vai mūsu savienību vadītāji atļaus mūsu jauniešiem, kas kristīgu darbinieku skolās varētu sagatavoties kalpošanai Kungam, doties uz vietu, no kuras jau gadiem ilgi Kungs aicina Savus ļaudis iziet?
Mēs vēlamies mūsu jauniešus audzināt un izglītot /229/ tā, lai viņi mūsu draudzēs izplatītu glābjošu iespaidu, cenšoties pēc lielākās vienprātības un dziļākas dievbijības. Cilvēki var nesaskatīt nepieciešamību aicināt ģimenes atstāt Betlkrīku un apmesties vietās, kur tās var darīt evaņģelizācijas ārstniecisko misijas darbu. Bet Kungs ir runājis. Vai mēs apšaubīsim Viņa Vārdus?
