Māsa H, es pavisam maz zinu par tavu dzīvi, pirms tu atzini Kristu, tomēr kopš tā laika tu neesi bijusi īsti atgriezta sieviete; tu neesi pareizi pārstāvējusi Kristu, savu Kungu. Tu esi pieņēmusi patiesības teoriju, bet tā tevi nav svētojusi. Tu neesi vingrinājusies sevi savaldīt, bet esi apmierinājusi savas iegribas un vēlēšanās uz veselības un reliģijas rēķina. Tu viegli uztraucies, tāpēc tev vajadzētu stingri valdīt savus vārdus un rīcību. Bet tu savām jūtām esi devusi pilnīgu brīvību. Prātu pārvalda vai nu sātans vai Jēzus; un ja tu nemaz necenties sevi savaldīt, tad tevi pārvalda sātans un liek tev teikt un darīt lietas, kas ir pilnīgi sātaniskas. Tas tavā dzīvē tik bieži atkārtojies, ka kļuvis par paradumu.
Kopš tu dzīvo ar savu tagadējo vīru, tu pavisam niecīgu iemeslu dēļ atļaujies zaudēt pacietību. Un tādās reizēs, kad tevi pārņēmušas neprātīgas dusmas, sātans stāv tev blakus un smejas par postu, ko tu esi sagādājusi pati sev un tiem, kurus darīt laimīgus ir tavs pienākums. Tavas rakstura īpašības mantojuši tavi bērni. bez tam viņi ik /496/ dienas atdarina tavu aklo, neprātīgo dusmu, nepacietības un īgnuma priekšzīmi.
Cilvēka sirds dabīgi ir savtīga un samaitāta. To pārveidot iespējams vienīgi ar visnopietnāko disciplīnu un stingru ierobežošanos, un pat tad būs vajadzīgi pacietīgu pūļu un nopietnas cīņas pilni gadi. Dievs pieļauj mums piedzīvot nabadzību un noliek mūs grūtos apstākļos, lai atklātos mūsu rakstura trūkumi un nolīdzinātos to raupjums. Bet ja vēl pēc tam, kad Dievs ir devis priekštiesības un izdevības, kad gaisma un patiesība ir aizsniegušas saprātu, cilvēks turpina atvainot sava rakstura trūkumus un dzīvo tālāk savā savtīgumā un greizsirdībā, tad viņa sirds kļūst līdzīga granītam, izslēdzot iespēju laboties. Kaut ko darīt tad varbūt vienīgi vēl spēj smags āmura sitiens un Dieva Gara slīpējums.
Man rādīja tavu dzīvi un piedzīvojumus, kad tu atnāci uz —. Tu neizturējies pareizi. Tavi biedri nebija labi. Ņemot vērā tavu morālo stāvokli, tu, kopā ar bērniem apmeklējot alus bārus, atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz citiem. Šīs ir bēdīgas nodaļas tavos piedzīvojumos. Tev bija dota gaisma un atzīšana, bet tavas tieksmes un neprāts tevi šķīra no Dieva. Man rādīja daudzus gadījumus no tavas dzīves, kamēr tu uzturējies --. Sekodama savai stiprajai, stūrgalvīgajai gribai, tu apkaunoji patiesību, kuru pati
apliecināji. Tava uzvešanās pasaules priekšā nebija attaisnojama. Sodu, kuru skolā saņēma tava meita par apzinātu nepaklausību, tu tā pārspīlēji, līdz tas tev likās tik briesmīgs apvainojums, ka ierosināja tevi meklēt likuma aizsardzību. Tu tīši maldināji un pārspīlēji patiesību, tādā veidā ļoti apdraudot tikumību. Šīs lietas ir pierakstītas Debesu grāmatās pret tevi. Tu esi stūrgalvīga un negribi pazemoties, lai atzītu savas kļūdas, bet gan centies attaisnot savu rīcību cilvēku priekšā, neņemot vērā to, kā uz šīm lietām skatās Dievs. Vai tad jābrīnās, ka šādas ar krāpšanu saistītas audzināšanas /497/ rezultātā tava meita ir kļuvusi tāda, kāda viņa ir? Vai šāda audzināšanas veida iespaidā jaunietim nerodas pārliecība, ka nevienam nav tiesību savaldīt viņa samaitāto gribu? Tavu roku sētā sēkla ir uzziedējusi un nesusi augļus, kas ir ļoti rūgti.
Mīlestība uz jūsu dvēselēm liek man tagad rakstīt. Mani stipri nospiež atbildības nasta, kuru es tagad uzņemos, rakstot tev šīs lietas. Ar savu rīcību tu aizslēdz Debesu vārtus sev un
saviem bērniem, jo neviens no jums ar saviem pašreizējiem kļūdainajiem raksturiem tur neieies. Tu, mana māsa, spēlē bēdīgu zaudējošu spēli dzīvē. Svētie eņģeļi ar skumjām vēro tevi, bet ļaunie gari raugās uzvaras priekā, redzot, ka tu gandrīz pilnīgi jau esi pazaudējusi kristieša rakstura jaukumu un atļauj sātanam tā vietā iepotēt savas ļaunās īpašības.
Tu tik daudz esi lasījusi romānus un stāstus, ka esi sākusi dzīvot iedomātā pasaulē. Šādas lasīšanas iespaids ir kaitīgs kā garam, tā miesai; tas vājina saprātu un uzliek briesmīgu slodzi fiziskajiem spēkiem. Reizēm tu vairs nespēj skaidri un saprātīgi spriest, jo izdomāto stāstu lasī-šana ir pārmērīgi satraukusi un padarījusi slimas tavas iztēles spējas. Prātu vajadzētu tā audzināt un disciplinēt, lai tā spēki attīstītos simetriski. Vingrināšanas ceļā var stiprināt dažas atsevišķas spējas, tanī pašā laikā atstājot citas neattīstītā stāvoklī, un tā sakropļot to lietderīgumu. Atmiņai ļoti kaitē slikti izvēlēta lasāmviela, kas izjauc līdzsvaru prāta spējās un ir par iemeslu nervozitātei un smadzeņu, kā arī visa organisma nogurumam. Ja iztēli pastāvīgi pārbaro un satrauc, lasot izdomātu literatūru, tad tā ātri vien kļūst līdzīga tirānam, uzņemoties virsvaldību pār visām citām prāta spējām, radot untumainu gaumi un nepareizas tieksmes.
Tu esi garīgi slims cilvēks. Tavu prātu piepilda visāda veida zināšanas - politiskas, vēsturiskas, teoloģiskas un arī anekdotes. No visa tā nomocītā atmiņa var paturēt /498/ tikai daļu. Pareizi disciplinējot prāta spējas, daudz lielāka vērtība būtu stipri mazākai informācijai. Tu neesi centusies radināt prātu enerģiskam darbam, tāpēc tava griba un tieksmes pārvalda tevi un ir izveidojušās tev par pavēlniekiem, bet ne par kalpiem. Rezultātā zaudēti ir fiziskie un garīgie spēki.
Jau gadiem ilgi tavs prāts ir līdzinājies burbuļojošam strautam, kuru gandrīz tikai piepildījušas klintis un nezāles, tā ļaujot ūdenim velti tecēt tālāk. Ja tavus spēkus būtu pārvaldījuši augstāki mērķi, tad tu tagad nebūtu nespēcīga, kāda tu tagad esi. Tu iedomājies, ka tev vajag izdabāt savas apetītes kaprīzēm un neierobežotai tieksmei lasīt. Es redzēju nakts vidū degam lampu tavā istabā, kamēr tu pati biji iedziļinājusies kādā saistošā stāstījumā, tādā veidā vēl vairāk satraukdama jau tā pārmērīgi uzbudinātās smadzenes. Šī rīcība ir samazinājusi tavu pieķeršanos dzīvei un novājinājusi tavus fiziskos, garīgos un tikumiskos spēkus. Režīma neievērošana ir radījusi sajukumu tavā mājā. Ja tu arī turpmāk tāpat dzīvosi, tad tavas prāta spējas kļūs nepilnvērtīgas. Tu esi nepareizi izlietojusi un izšķiedusi Dieva doto pārbaudes laiku.
Dievs mums ir devis spējas, lai mēs tās saprātīgā veidā papildinātu, bet nevis izlietotu nepareizi. Audzināšana nozīmē fizisko, intelektuālo un morālo spēku sagatavošanu visu dzīves pienākumu labākai izpildei. Nederīga lasīšana audzina un izglīto nepareizi. Izturība un prāta spēks, un aktivitāte var mazināties vai pieaugt atkarībā no to nodarbināšanas veida. Tev jāatstāj tukšā lasāmviela. Izmet to no savas mājas. Lai tavā priekšā nav kārdinājuma, kas samaitā tavu iztēli, atņem līdzsvaru nervu sistēmai un var kļūt par tavu bērnu bojāejas iemeslu. Lielā lasīšana tevi padara nederīgu sievas un mātes pienākumiem un patiesībā atņem spēkus darīt labu jebkurā vietā.
Tu pietiekoši nepēti Bībeli, kā tam vajadzētu būt; tāpēc tu neesi kļuvusi gudra Rakstos un neesi sagatavojusies visiem labiem darbiem. Vieglā lasīšana savaldzina prātu un padara Dieva Vārda lasīšanu neinteresantu. Tu centies /499/ citus pārliecināt, ka labi pazīsti Rakstus, tomēr tas tev neizdosies, jo tavs prāts ir pildīts ar atkritumiem. Bībele prasa pārdomām un lūgšanām bagātu pētīšanu. Nepietiek ar paviršu, virspusēju lasīšanu. Ja dažas lappuses ir pārāk skaidras un nav pārprotamas, citas atkal ir
daudz sarežģītākas un prasa rūpīgu, pacietīgu pētīšanu. Līdzīgi kalnos un pauguros apslēptajiem dārgmetāliem tās patiesības dārgumi ir jāmeklē un jāuzkrāj prātā izlietošanai nākotnē. Ak, kaut visi tikpat uzcītīgi meklētu Debesu zeltu kā iznīcīgo zeltu.
Kad tu pētīsi Rakstus ar nopietnu vēlēšanos mācīties patiesību, tad Dievs liks nākt Savam Garam tavā sirdī un apgaismos tavu prātu ar Sava Vārda gaismu. Bībele pati sevi izskaidro, viena vieta izskaidro otru. Salīdzinot Rakstu vietas par vienu un to pašu domu, tu ieraudzīsi tādu skaistumu un tādu saskaņu, par kādu tu nekad pat neesi sapņojusi. Bez Bībeles nav nevienas citas grāmatas, kuras rūpīga lasīšana tā stiprinātu un paplašinātu, paceltu un izdaiļotu prātu. Šīs grāmatu Grāmatas studēšana prātam sniedz jaunus spēkus. Tajā cilvēks saskaras ar jautājumiem, kas prasa nopietnu domāšanu, un jūtas spiests lūgšanā meklēt no Dieva gudrību un spēku izprast atklātās patiesības. Ja prātam dziļu un grūtu problēmu vietā ļauj nodarboties tikai ar parastām, ikdienišķām lietām, tad tas sašaurināsies līdz aplūkoto lietu mērogam un beidzot zaudēs savas spējas aptvert plašumus.
Tavas rīcības visnožēlojamākās sekas ir tavu kļūdu un maldu atkārtošanās bērnos. I pilnīgi iegrimst lasīšanā; viņas garīgie spēki, sekojot tavam piemēram, cieš, pastāvīgi cieš. Viņa nevēlēsies un nespēs neko noteikti pētīt. Dzīves agrumā prāts ir uzņēmīgs un iespaidojams. Lai tad sējam labu sēklu labā zemē, un tā nesīs augļus uz mūžīgu dzīvi.
Jaunībā veidotie ieradumi, kaut arī vēlākā dzīvē zināmā mērā var pārveidoties, būtībā tomēr reti kad izmainās. Visa tava dzīve ir veidojusies ar piedzimstot iemantoto raksturu. Tava tēva stūrgalvīgais raksturs ir redzams viņa bērnos. Dieva žēlastība var pārvarēt šīs nepareizās tieksmes, bet jāizcīna liela cīņa. Tādā stāvoklī atrodas arī /500/ tavi bērni. Tu lutini viņus un ļauj viņiem darīt, ko viņi grib, tāpat kā tu pati sevi arī neierobežo. Tev nemaz nav spēka aizliegt savu ēstkāri, un tā tu gremošanas orgāniem uzkrauj briesmīgu nastu. Nevienai sievietei, kas līdzīgi tev apmierina savas tieksmes, nevar būt laba veselība.
Tas pats attiecas uz taviem bērniem. Mātes nepareizā audzināšana, kad viņa bija spējīga par viņiem rūpēties, un ilgais laiks bez mātes uzraudzības viņus gandrīz novedis pie bojāejas. Tomēr pat vēl tagad noteikta, nesvārstīga rīcība viņiem daudz palīdzētu; vēl viņus var vadīt, lai gan būs ļoti grūti izveidot tādus, kādi viņi varētu būt, ja vecāki būtu rīkojušies pareizi. Māte, ja vien vēlas, var skatīt sava ieturētā ceļa rezultātus, vai arī viņa var laboties un mēģināt novērst sava ļaunā darba sekas. Ceļš, kuru tagad sāk iet viņas bērni, var tos novest pie tikumīgas vai samaitātas dzīves, godā vai kaunā, uz Debesīm vai elli. Lūgšanas dzīvi vedošas dievbijīgas mātes iespaids sniegsies cauri visai mūžībai. Viņi pati var nomirt, bet viņas darbs paliks.
