Mātes iespaids sniedzas mūžībā. — Mātes darbības sfēra var būt pavisam necila; bet viņas iespaids kopā ar tēva iespaidu ir tikpat paliekošs kā mūžība. Mātes vara uz labu, tūlīt aiz Dieva, ir visstiprākā, kāda vien virs zemes zināma. (1)
Mātes iespaids ir nepārtraukts; un ja tas vienmēr būs pareizā pusē, tad bērnu raksturs nodos liecību par viņas tikumisko godīgumu un cēlumu. Viņas smaidam, viņas paskubinājumam var būt iedvesmojošs spēks. Ar mīļu vārdu un atzinīgu smaidu viņa sava bērna sirdī var ienest saules gaismu...
Ja viņas iespaids nostājas par patiesību, par visu, kas ir labs, ja viņu vada dievišķa gudrība, kāds spēks priekš Kristus tas būs viņas dzīve! Viņas iespaids sniegsies cauri laika mūžībā. Kas tā par domu — ka mātes skats, vārdi un rīcība nes augļus mūžībai un ka daudzu izglābšanās vai bojā eja ir atkarīga no viņas iespaida! (2)
Māte pavisam maz saprot, ar cik lielu spēka viņas iespaids sava bērna saprātīgā audzināšanā sniedzas cauri šai nepastāvīgai dzīvei un kā tas iespiežas nākotnē, nemirstīgajā dzīvē. Rakstura izveidošana pēc Debesu parauga prasa daudz uzticīgu, nopietnu un neatlaidīgu pūļu; tomēr tās atmaksāsies, jo Dievs atalgos visus pareizā virzienā vērstus centienus cilvēka dvēseles glābšanas labā. (3)
Kāda māte — tādi bērni. — Māti ar bērnu saista vismaigākās šīs zemes attiecības. Bērnu vairāk ietekmē mātes un nevis tēva dzīve un priekšzīme, jo māti ar bērnu vieno stiprākas un daudz maigākas saites. (4) [241]
Mātes domas un jūtas atstās spēcīgu iespaidu uz mantojumu, kuru viņa nodos savam bērnam. Ja viņa domās atļaus kavēties pie savām izjūtām, ja nodosies savtīgumam, ja būs untumaina un prasoša, tad par visu to liecinās viņas bērna raksturs. Tā daudzi līdz ar tiesībām piedzimt ir saņēmuši gandrīz nepārvaramas tieksmes uz ļaunu. Dvēseļu ienaidnieks šo lietu izprot ievērojami labāk nekā daudzi vecāki. Viņš savas kārdināšanas vērsīs tieši pret māti, zinot, ka ja tā viņam nepretosies, tad caur māti varēs iespaidot arī bērnu. Mātes vienīgā cerība ir uz Dievu. Viņa pie Kunga var griezties pēc spēka un žēlastības; un tā nemeklēs veltīgi. (5)
Kristīga māte vienmēr būs sevišķi modra izprast briesmas, kas apņem viņas bērnus. Pati savu dvēseli viņa turēs šķīstā un svētā atmosfērā; savu temperamentu un savus principus viņa saskaņos ar Dieva Vārdu un uzticīgi pildīs pienākumus, dzīvojot virs sīkajām kārdināšanām, kas tai pastāvīgi uzbruks. (6)
Pacietīgas mātes veselīgais iespaids. — Cik daudzkārt dienā dzirdams sauciens: „Mamma, mamma!” Vispirms nāk viena uztraukta balstiņa, tad vēl citas. Lai atsauktos uz šiem saucieniem un apmierinātu bērnu vajadzības, mātei jāiet gan uz vienu, gan uz otru pusi. Kāds ir nonācis neizpratnē, un viņam vajadzīga mātes gudrā galva, lai atbrīvotos no šīm grūtībām. Otrs ļoti priecājas par kādu savu izdomu, un viņš katrā ziņā grib, lai māte to redzētu, cerēdams, ka arī viņa līdzi tam priecāsies. Atzinīgs vārds sirdī uz vairākām stundām ienesīs saules gaismu. Saviem mazajiem mīluļiem māte šur un tur var dāvāt daudzus dārgus gaismas un līksmības starus. Viņa šos mazos tik cieši var piesaistīt pie savas sirds, ka tās klātbūtne bērniem kļūst par vissaulaināko vietu pasaulē. [242]
Šīs neskaitāmās mazās grūtības, kurām nez vai vispār vajadzētu pievērst uzmanību, tomēr bieži pārslogo mātes pacietību. Neveiklās rociņas un nemierīgās kājas mātei sagādā ļoti daudz darba un grūtību. Viņai stingri jāpievelk pašsavaldīšanās groži, lai no lūpām neizlauztos kāds nepacietīgs vārds. Reižu reizēm viņa gandrīz aizmirstas, bet klusa lūgšana, ko tā raida savam līdzjūtīgajam Pestītājam, nomierina nervus, un viņa atkal mierīgi un cienīgi var valdīt pati pār sevi. Viņa runā klusā balsī, tomēr tai bija vajadzīga piepūle, lai savaldītu skarbos vārdus un klusinātu dusmīgās domas, kuras, ja tās izteiktu, izpostītu viņas iespaidu, bet tā atgūšana jau prasītu daudz laika.
Bērni visu ātri aptver, un viņi viegli atšķir pacietīgas un mīlīgas skaņas no nepacietīgām uzbudinājumā izteiktām pavēlēm, kas viņu sirdīs nonāvē mīlestību un ilgas pēc mātes tuvuma. Patiesa kristīga māte ar īgnumu un līdzjūtības trūkumu nedzīs no sevis prom savus bērnus. (7)
Veidot prātu un raksturu. — Atbildība sevišķā kārtā gulstas uz mātes. Viņa, kuras dzīvības asinis baroja bērnu un veidoja tā fizisko uzbūvi, sniedz tam arī intelektuālus un garīgus iespaidus, kas iedarbojas uz prāta un rakstura attīstību. Tā tas bija ar Joķebedu, šo ebreju māti, kas, būdama stipra ticībā, „nebaidījās no ķēniņa pavēles”, un dzemdēja Mozu Izraēla atbrīvotāju. Tā tas bija ar Annu, šo lūdzošo, pašuzupurīgo sievieti, kuru vadīja Debesis un kas deva dzīvību Samuēlam, Debesu pamācītajam bērnam, nesamaitātajam soģim un Izraēla svēto skolu dibinātājam. Tā tas bija ar Elizabeti, Nācaretes Marijas radinieci, kā arī garīgi radniecīgo sievieti, kas bija Pestītāja priekšteča māte. (8) [243]
Pasaule mātēm ir parādā. — Dieva diena atklās, cik daudz pasaule ir parādā mātēm par vīriem, kas nesvārstīgi stāvējuši par patiesību un reformu — vīriem, kas nav baidījušies sākt un kaut ko arī padarīt, kas, grūtību un kārdinājumu apņemti, palikuši nemainīgi; vīriem, kas lielās un svētās patiesības intereses un Dieva godu vērtējuši augstāk par pasaules godu un pat par savu dzīvību. (9)
Mātes, atmostieties patiesībai, ka jūsu iespaids un priekšzīme ietekmē bērnu raksturu un likteni; apzinoties savu lielo atbildību, tiecieties pēc līdzsvarota prāta un šķīsta rakstura, atstarojot tikai to, kas ir patiess, labs un skaista. (10)
1. — Laba veselība, 1880. g. marts.
2. — Laika zīmes, 1891 gada 16. marts.
3. — Laba veselība, 1880. g. jūlijs.
4. — Liecības draudzei II – 536. lpp.
5. — Laika zīmes, 1910. g. 13. sept.
6. — Vēstule 69. lpp. 1896. g.
7. — Laika zīmes, 1877. g. 13. sept.
8. — Lielā Ārsta pēdās, 372. lpp.
9. — Laika zīmes, 1910. g. 11. okt.
10. — Laika zīmes, 1886. g. 9. sept.
[244]
