Māte tiek kārdināta domāt, ka viņas darbs nav svarīgs. — Mātes darbs viņai pašai bieži vien liekas tikai kā nenozīmīga kalpošana. Tās ir pūles, kas reti kad tiek pareizi novērtētas. Citi cilvēki pavisam maz zina par viņas daudzajām rūpēm un pienākumiem. Viņas dienas ir aizņemtas ar daudzu mazu pienākumu pildīšanu, kas parasti ir vieni un tie paši, bet visi prasa pacietīgas pūles, pašsavaldīšanos, gudrību un pašuzupurīgu mīlestību; tomēr ar visu padarīto viņa nevar lepoties kā ar kādu lielu sasniegumu. Viņa ir tikai rūpējusies, lai mājās viss ritētu gludi. Bieži būdama pārgurusi un apmulsusi, viņa tomēr ir centusies runāt ar bērniem laipni, pastāvīgi viņus ar kaut ko nodarbinot, lai tie būtu laimīgi, un vadīt viņu kājas pareizā ceļā. Viņa domā, ka neko nav padarījusi. Tomēr tā tas nav. Debesu eņģeļi vēro rūpju nomākto māti, atzīmēdami nastas, kuras viņa nes katru dienu. Viņas vārds varbūt nav dzirdams pasaulē, bet tas ir rakstīts Jēra dzīvības grāmatā. (1)
Īsta sieva un māte savus pienākumus pildīs cienīgi un priecīgi, nedomādama, ka tas ir pazemojoši, ja pareizi iekārtotā mājsaimniecībā ar pašas rokām jāpadara neatliekami darbi. (2)
Uzskatīts kā zemāks par misijas darbu. — Kāds svarīgs darbs! Un tomēr mēs dzirdam mātes ilgojamies pēc misijas darba! Ja tikai viņas varētu iet uz tālām zemēm, tad liktos, ka tās dara kaut ko vērtīgu. Bet uzņemties ikdienas mājas dzīves pienākumus un pastāvīgi tos pildīt tām liekas pārāk nogurdinoši un nepateicīgi. (3)
Mātēm, kas ilgojas pēc misijas darba, tas ir pieejams viņu pašu ģimenes lokā... Vai viņas bērnu dvēseles nav tikpat vērtīgas kā pagānu dvēseles? Cik rūpīgi un iejūtīgi viņai vajadzētu vērot bērna prāta attīstību un visas viņu domas saistīt ar Dievu! Kas gan to varētu padarīt labāk par mīlošu, dievbijīgu māti? (4)
Ir cilvēki, kas domā, ka, ja viņi tieši nav saistīti ar aktīvu reliģisku darbu, tad tie nepilda Dieva prātu; tā tomēr ir kļūda. Ikvienam ir darbs, ko darīt priekš Kunga; padarīt māju patīkamu, izveidot to par tādu, kādai tai vajadzētu būt, ir brīnišķs darbs. Visvienkāršākās spējas, ja to īpašnieka sirds ir atdota Dievam, mājas dzīvi padarīs visādi tādu, kādu to vēlas redzēt Dievs. Ja Kungam kalpos no visas sirds, tad rezultātā iemirdzēsies spoža gaisma. Vīri un sievas, piegriežot nopietnu vērību dzirdētajam Vārdam un audzinot bērnus, lai tie savā dzīvē baidītos apvainot Dievu, tikpat patiesi var kalpot Kungam, kā to dara sludinātājs stāvot aiz katedras. (5)
Sievietes, kas vienmēr ir labprātīgas paveikt visu, ko viņu rokas atrod darāmu, kas priecīgi palīdz saviem vīriem nest viņu nastas un kas savus bērnus audzina priekš Dieva, tiešām ir misionāres vārda vispilnīgākajā nozīmē. (6)
Reliģiskai aktivitātei nevajadzētu aizēnot rūpes par ģimeni. — Ja tu ej garām saviem sievas un mātes pienākumiem un izstiep rokas uz Kungu, lai Viņš tajās ieliktu cita veida darbu, tad, esi droša, Viņš nestrādās pats Sev pretī; Viņš tev rāda pienākumu, kas jāpilda mājās. Ja tu domā, ka tev uzticēts kāds lielāks un svētāks darbs par šo, tad tu esi pievilta. Uzticīgi pildot savus pienākumus ģimenē, darbojoties pie dvēselēm, kas tev atrodas vistuvāk, tu vari kļūt derīga darbam priekš Kristus plašākā laukā. Bet esi droša, ka tie, kas nevērīgi izturas [246] pret saviem pienākumiem ģimenes lokā, nav arī piemēroti darbam pie citām dvēselēm. (7)
Kungs tevi nav aicinājis atstāt novārtā savu māju, savu vīru un bērnus. Viņš nekad nedarbojas tādā veidā; un tā nestrādās arī uz priekšu... Ne uz mirkli nepielaid domu, ka Dievs tev devis kādu darbu, kas tev liktu šķirties no mazā mīļā pulciņa. Neatstāj tos, lai viņus nesamaitātu slikti, nepiemēroti biedri un viņu sirdis nenocietinātos pret savu māti! Tā tu savai gaismai liksi spīdēt pavisam nepareizā veidā; tu saviem bērniem apgrūtināsi iespēju kļūt tādiem, kādus viņus vēlas redzēt Dievs, lai tie beidzot iemantotu Debesis. Dievs rūpējas par viņiem, un tas jādara arī tev, ja tu sevi sauc par Viņa bērnu! (8)
Viņu dzīvības pirmajos gados ir īstais laiks, kad jāstrādā, jābūt modrai, jālūdz un jāatbalsta ikkatra laba tieksme. Šis darbs jāturpina bez pārtraukuma. Tu varbūt tiksi spiesta apmeklēt sapulces mātēm vai šūšanas pulciņus, lai tādā veidā piedalītos misijas darbā; bet, ja tev nav uzticīga, izprotoša audzinātāja, ko atstāt pie saviem bērniem, tad tavs pienākums ir atbildēt, ka Kungs tev ir uzticējis citu darbu, kuru tu ne par ko nedrīksti atstāt novārtā. Tev nav tiesību pārstrādāties citur, lai kļūtu nederīga savu mazo audzināšanas darbam un viņu izveidošanai par tādiem, kādus Dievs tos vēlas redzēt. Kā Kristus līdzstrādniecei tev tie sagatavoti un disciplinēti jāpieved savam Kungam. (9)
Slikti audzināta bērna rakstura kroplumā lielā mērā ir vainīga māte. Mātei draudzē nevajadzētu uzņemties nastas, kas to spiestu pamest novārtā savus bērnus. Vislabākais, ko māte var darīt, ir raudzīties. lai viņas bērnu audzināšanā netiktu izlaists ne vismazākais sīkums... [247]
Nevienā citā veidā māte nevar draudzei pakalpot vairāk, kā atdodot savu laiku tiem, kas apmācības un audzināšanas ziņā ir no viņas atkarīgi. (10)
Veltīga ir tiekšanās pēc plašāka mijas darba. — Dažas mātes ilgojas iesaistīties misijas darbā, atstājot novārtā visvienkāršākos pienākumus, kas atrodas tieši viņu ceļā. Novārtā tiek pamesti bērni, ģimenes mājas dzīve nav priecīga un laimes apmirdzēta, bieži atgadās strīdi un dzirdama sūdzēšanās, un jaunieši uzaug ar domu, ka māja ir visnepievilcīgākā vieta. Visa tā rezultātā tie nepacietīgi gaida laiku, kad varēs to atstāt, un viņi bez mazākās nepatikas iziet lielajā pasaulē, mājas iespaida un ģimenes pavarda padomu neapvaldīti.
Vecāki, kuriem par savu mērķi vajadzētu spraust pareizi vadīt un piesaistīt šīs jaunās sirdis sev, izšķiež Dieva dotās izdevības, ir akli pret savas dzīves vissvarīgākajiem pienākumiem un velti tiecas darīt plašāku misijas darbu. (11)
1. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 144. lpp.
2. — Laika zīmes, 1886. g. 9. septembris.
3. — Review and Herald, 1901. g. 9. jūlijs.
4. — Manuskripts 43. lpp., 1900. g.
5. — Manuskripts 32. lpp., 1899. g.
6. — Liecības draudzei II – 466. lpp.
7. — Review and Herald, 1891. g. 15. sept.
8. — Vēstule 28., 1890. g.
9. — Manuskripts 32. lpp., 1899. g.
10. — Manuskripts 75. lpp., 1901. g.
11. — Veselības reformētājs, 1876. g. Oktobris
