Pareizas mātes — zīdītājas izturēšanās. — Vislabākais maza bērna uzturs ir tas, ko sniedz daba. Bez vajadzības to viņam nevajadzētu atraut. Māte izturas ārkārtīgi cietsirdīgi, ja ērtību un sabiedrisku prieku labā cenšas atbrīvoties no sava mazā bērna jaukā zīdīšanas uzdevuma. (l)
Kritisks ir laika posms, kurā mazais bērns savu barību saņem no mātes. Daudzām mātēm, kad tās vēl zīda savus mazos, atļauj pārstrādāties un sakarst ēdienu pagatavošanas pienākumos; tas noteikti kaitē zīdainim, ne tikai uzbudinošās barības dēļ, ko tas saņem no mātes krūts, bet asinis saindē arī neveselīgais uzturs, kas satraucis visu viņas organismu, atstājot sliktu iespaidu uz mazā bērna barību. Bērnu ietekmē arī mātes garastāvoklis. Ja viņa jūtas nelaimīga, ātri uztraucas un skaistas, dodot vaļu dusmu izvirdumiem, tad barība, kuru saņem bērns, būs sakaitēta, bieži radot sāpju lēkmes un pat krampjus.
No mātes saņemtā barība lielākā vai mazākā mērā ietekmē arī bērna raksturu. Cik tāpēc svarīgi, lai māte, kamēr tā zīda savu bērnu, saglabātu priecīgu garastāvokli un pilnīgi valdītu pati pār sevi. Tad bērna barībai netiks kaitēts, un mātes mierīgā, savaldīgā rīcība ar to ļoti lielā mērā ietekmēs viņa rakstura veidošanos. Ja bērns ir nervozs un viegli uzbudināms, tad mātes uzmanīgais, nesteidzīgais rīcības veids atstās nomierinošu un dziedinošu iespaidu, [261] un ļoti lielā mērā var uzlaboties bērna veselība. (2)
Jo klusāka un vienkāršāka ir bērna dzīve, jo labāk tas būs viņa fiziskai un garīgai attīstībai. Mātei vienmēr jāpūlas būt klusai, mierīgai un savaldīgai. (3)
Barība nevar aizvietot gādību. — Ar nepareizu kopšanu mazajiem tiek nodarīts liels ļaunums. Ja tie ir nemierīgi, tad parasti, lai tos nomierinātu, dod ēst, kaut arī pa lielākai daļai viņu nemiera tiešais iemesls ir pārāk bagātīgi uzņemtā barība, kas padarīta kaitīga mātes nepareizo ieradumu dēļ. Atkal dodot tiem ēst, stāvoklis kļūst vēl ļaunāks, jo viņu kuņģis jau tā ir pārslogots.
Bērni parasti jau no šūpuļa tiek radināti izdabāt savai ēstkārei un mācīti, ka viņi dzīvo, lai ēstu. Bērnu rakstura veidošanā māte daudz var darīt jau viņu pirmajos dzīvības gados. Viņa tos var mācīt savaldīt savu ēstkāri vai arī tai nodoties, kļūstot par nesātīgiem rijējiem. Bieži vien māte attiecīgā dienā ir nodomājusi paveikt zināmu daudzumu darbu, un, ja bērni to traucē, tā neņem laiku viņu nomierināšanai un iepriecināšanai to mazajās bēdās, bet, lai viņi apklustu, iedod kaut ko ēst. Tāda rīcība vēlamos panākumus dod tikai īsam laikam, bet pēc tam stāvoklis kļūst vēl sliktāks. Bērnu kuņģis tiek piebāzts ar barību, kad viņiem tā nemaz nav vajadzīga. Nepieciešama bija mātes uzmanība un viņas laiks. Tomēr tā savu laiku uzskatīja par dārgu, lai to ziedotu bērnu iepriecināšanai. Varbūt mājas gaumīgu iekārtošanu, lai viesi to slavētu, vai ēdienu pagatavošanu ar vispārpieņemtajiem ieradumiem viņa uzskatīja svarīgāku kā savu bērnu veselību un laimi. (4) [262]
Barībai jābūt veselīgai un patīkamai, tomēr vienkāršai. — Barībai vajadzētu būt vienkāršai, lai tās sagatavošana neaizņemtu visu mātes laiku. Tas tiesa, ka būs jāpieliek pūles, lai galdu apklātu ar veselīgu uzturu, kas saprātīgi pagatavots un ieaicinoši pasniegts. Nedomājiet, ka bērniem viss būs pietiekoši labs, kas tikai lietojams barībā, kaut arī bezrūpīgi viss tiktu sajaukts kopā. Tomēr mazāk laika vajadzētu veltīt neveselīgu ēdienu pagatavošanai, lai izpatiktu samaitātai garšai, bet vairāk laika atdot bērnu audzināšanai un sagatavošanai dzīvei. (5)
Zīdaiņa pūriņa sagatavošana. — Sagatavojot drēbes zīdainim, augstāk par modi un vēlēšanos izsaukt apbrīnu vajadzētu rūpēties par piemērotību, ērtumu un veselīgumu. Mātei nevajadzētu veltīt laiku dažādiem izšuvumiem drēbju izrotāšanai, tā sevi apkraujot ar nevajadzīgiem darbiem un maksājot par to ar savu un savu bērna veselību. Viņai nevajadzētu noliekties pār izšuvumiem, kas piepūlē acis un nervus, tad, kad tai nepieciešama atpūta un patīkams darbs. Viņai jāsaprot, ka jātaupa spēki, lai varētu apmierināt prasības, kādas tai tiks uzstādītas. (6)
Nodrošiniet tīrību, siltumu un svaigu gaisu. — Zīdaiņiem vajadzīgs siltums, tomēr bieži tiek pielaista nopietna kļūda, turot tos pārkurinātās telpās, kur lielā mērā izjūtams svaiga gaisa trūkums...
Zīdainis jāatbrīvo no katra iespaida, kas tiektos novājināt vai saindēt organismu. Visvairāk jārūpējas, lai [263] ap viņu viss būtu tīrs un patīkams. Kaut arī var būt vajadzība pasargāt mazo no pēkšņām un pārāk straujām temperatūras maiņām, tomēr jārūpējas, lai tas guļot vai staigājot dienu vai nakti elpotu tīru, atspirdzinošu gaisu. (7)
Rūpes par bērniem slimībā. — Bērnu slimības daudzos gadījumos var attiecināt uz viņu kļūdaino audzināšanu. Šādām bēdām par iemeslu var būt neregulāra ēšana, nepietiekošs apģērbs vēsā vakarā, atspirdzinošu kustību nepietiekamība, kas izraisītu veselīgu asinsriņķošanu, vai arī svaiga gaisa trūkums asiņu attīrīšanai. Lai vecāki pacenšas atrast slimības cēloņus un tad, cik ātri vien iespējams, lai izlabo nelabvēlīgos apstākļus.
Visiem vecākiem ir iespējams daudz mācīties par saslimšanas aizkavēšanu, par slimnieku kopšanu un pat par tā ārstēšanu. Īpaši mātei vajadzētu zināt, kā rīkoties parastos saslimšanas gadījumos ģimenē. Viņai vajadzētu saprast, kā apkalpot savu slimo bērnu. Viņas mīlestība un dziļāka apstākļu izpratne darīs to spējīgu pakalpot bērnam, kuru uzticēt svešām rokām nav nemaz tik ieteicami. (8)
1. — Lielā Ārsta pēdās – 383. lpp.
2. — Padomi par diētu un barību – 228. lpp.
3. — Lielā Ārsta pēdās – 381. lpp.
4. — Svinīgs uzsaukums – 125. 126. lpp.
5. — Kristīga sātība un Bībeles higiēna – 141. lpp.
6. — Lielā Ārsta pēdās – 381. 382. lpp.
7. — Lielā Ārsta pēdās – 391. lpp.
8. — Lielā Ārsta pēdās – 385. lpp.
[264]