Bērna parāds vecākiem. — Bērniem vajadzētu saprast, ka viņi ir parādnieki saviem vecākiem, kas par tiem gādājuši bērnībā un viņus kopuši slimības laikā. Tiem jāsaprot, ka vecāki viņu dēļ daudz pūlējušies, rūpējušies un cietuši. Sevišķi apzinīgie un dievbijīgie vecāki ir darījuši daudz, lai viņu bērni nostātos un pareizā ceļa. Redzot kļūdas bērnos, cik smagas un nospiestas ir bijušas viņu sirdis! Ja bērni, kas radījuši šīs sirdssāpes, redzētu savas rīcības iespaidu, tie noteikti kļūtu padevīgāki. Ja viņi redzētu mātes asaras un dzirdētu viņas lūgšanas, kuras tā savu bērnu labā pienes Dievam, ja viņi dzirdētu mātes klusās sirdi plosošās nopūtas, tad viņu sirds atmaigtu un tie steigšus atzītu savas vainas un lūgtu piedošanu. (1)
Bērni vēlākos gados slavēs vecākus, kas uzticīgi pūlējušies viņu labā un nav ļāvuši tiem nodoties nepareizām domām un ļauniem ieradumiem. (2)
Pavēle, kas saistoša visiem. — „Godā savu tēvu un māti, lai tu ilgi dzīvo tai zemē, ko Kungs, tavs Dievs tev dos.” Tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu. Tas ir saistoša bērniem un jauniešiem, cilvēkiem vidējos gados un vecumā. Dzīvē nav tāda laika, kas bērniem varētu atvainot savu vecāku negodāšanu. Šis svinīgais pienākums ir saistošs ikvienam dēlam un ikvienai meitai un ir viens no nosacījumiem, lai tie savu dzīvi varētu turpināt zemē, kuru Kungs dos uzticīgajiem. Tā nav lieta, kuru nebūtu vērts ievērot, bet gan dzīvību skarošs jautājums. Apsolījums ir dots ar paklausības nosacījumu. Ja jūs [293] paklausīsiet, jūs ilgi dzīvosiet zemē, kuru Kungs, jūsu Dievs, jums dos. Ja jūs nepaklausīsiet, tad neturpināsiet savu dzīvi šajā zemē. (3)
Vecākiem ir tiesības uz zināma veida mīlestību un cieņu, kāda nepienākas nevienai citai personai. Pats Dievs, kas viņiem uzlika atbildību par to aizgādībai uzticētajiem bērniem, tā iekārtojis, ka mazo pirmajos dzīvības gados vecāki tiem ir Dieva vietā. Un kas neņem vērā vecāku taisnīgo autoritāti, tas ar to atmet arī Dieva autoritāti. Piektais bauslis prasa, lai bērni ne tikai cienītu savus vecākus, padotos un paklausītu viņiem, bet lai tiem dāvātu arī mīlestību un maigumu, lai atvieglotu viņu rūpes, sargātu viņu labo slavu un vecumā viņus atbalstītu un iepriecinātu. (4)
Dievs nevar piešķirt sekmes tiem, kas rīkojas tieši pretēji visvienkāršākajam un skaidrākajam Viņa Vārdā izteiktajam pienākumam, bērnu pienākumam pret vecākiem... Ja viņi necienī un negodā savus laicīgos vecākus, viņi necienīs un nemīlēs arī savu Radītāju. (5)
Ja bērniem ir neticīgi vecāki un viņu pavēles runā pretī Kristus prasībām, tad, lai arī cik tas būtu sāpīgi, tiem jāpaklausa Dievam un sekas jāuztic Viņam. (6)
Daudzi pārkāpj piekto bausli. — Šajās pēdējās dienās bērni kļuvuši tik slaveni ar savu nepaklausību un godbijības trūkumu, ka Dievs to ir sevišķi uzsvēris, un tā ir zīme, ka gals tuvu. Tas rāda, ka sātans gandrīz pilnīgi valda pār jauniešu prātiem. Daudzi vairs neciena vecumu. (7)
Daudz ir tādu bērnu, kas sakās pazīstam patiesību, bet kas saviem vecākiem nedāvā tiem pienākošos godu un [294] labvēlību, kas parāda pavisam maz mīlestības tēvam un mātei un negodā viņus, pakļaujoties to gribai vai cenšoties atvieglot viņu rūpes. Daudzi, kas sevi sauc par kristiešiem, nezina, ko nozīmē „godā savu tēvu un māti”, un tāpēc tikpat maz zināms, ko nozīmē „lai tu ilgi dzīvo tai zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dos.” (8)
Šajā dumpīgajā laikmetā bērniem, kas nav saņēmuši pareizus norādījumus un stingru audzināšanu, ir pavisam maza izpratne par saviem pienākumiem pret vecākiem. Bieži gadās, ka jo vairāk vecāki priekš tiem ko dara, jo nepateicīgāki tie ir un jo mazāk viņus cienī. Bērni, kas tika lutināti un visādi aprūpēti, tādu izturēšanos pret sevi gaidīs vienmēr, un, ja viņu cerības nepiepildās, tad tie jūtas vīlušies un kļūst mazdūšīgi. Tāds noskaņojums būs redzams visā viņu dzīvē; viņi jutīsies bezpalīdzīgi, meklēs atbalstu pie citiem, gaidīdami, ka tie viņiem izdabās un paklausīs. Bet, ja viņiem runās pretī, pat tad, kad tie jau uzauguši par vīriem un sievām, tie domās, ka ar to tiek nodarīta pārestība; un tā viņi mocīdamies iet caur dzīvi, tik tikko spēdami tikt galā paši ar sevi, bieži kurnēdami un skaizdamies, ka viss nenotiek pēc viņu prāta. (9)
Debesīs nav vietas nepateicīgiem bērniem. — Es redzēju, ka sātans aptumšojis jauniešu prātus, ka tie nespēj saprast Dieva Vārda patiesības. Viņu uztveres spējas tā notrulinājušās, ka neievērota paliek svētā apustuļa pamācība: „Bērni, paklausiet saviem vecākiem iekš Kunga, jo tas pieklājas. Godā savu tēvu un māti — šis ir pirmais bauslis, kam ir apsolīšana — lai tev labi klājas un tu ilgi dzīvo virs zemes (jaunās zemes). „Bērni, esiet paklausīgi vecākiem visās lietās, jo tas Kungam labi patīk.” Bērniem, kas savus vecākus [295] negodā, tiem nepaklausa un neņem vērā viņu padomus un norādījumus, nebūs nekādas daļas uz atjaunotās zemes. Šķīstā, atjaunotā zeme nebūs priekš dumpīgiem, nepaklausīgiem un nepateicīgiem dēliem un meitām. Ja paklausību un padevību viņi neapgūs šeit, tad to nekad neiemācīsies; atpestīto mieru neaptraipīs nepaklausīgi, nesavaldīgi un nepadevīgi bērni. Neviens bauslības pārkāpējs nevar iemantot Debesu valstību. (10)
Mīlestība jāparāda — Es esmu redzējusi bērnus, kuriem, šķiet, nav nekādu labu vēlošu jūtu pret saviem vecākiem, neviena mīļa un iepriecinoša vārda, kas tiem pienāktos un kurus viņi prastu novērtēt; bet cilvēkam, kuru tie vērtē augstāk par citiem, viņi bagātīgi dāvā mīļus un glāstošus vārdus. Vai tas ir tā, kā Dievs to vēlētos? Nē, nē. Visus saules starus, visu mīlestības un labvēlības siltumu dāvājiet ģimenes lokam. Tēvs un māte pratīs novērtēt šīs mazās uzmanības, kuras jūs viņiem varat dāvāt. Jūsu pūles atvieglot nastas un apspiest ikkatru īgnu un nepacietīgu vārdu, rādīs, ka jūs neesat neapdomīgi bērni un ka jūs vērtējat mīlestību un gādību, kas jums tika dāvāta bezpalīdzīgajos bērnības gados. (11)
Bērni, jums ir nepieciešama mātes mīlestība, vai arī jūs justos pavisam nelaimīgi. Bet vai arī tas nav pareizi, ka bērni mīl savus vecākus un šo mīlestību atklāj mīļā skatā, patīkamos vārdos un priecīgā, sirsnīgā sadarbībā, palīdzot tēvam ārpus mājas un mātei mājā? (12)
Darbi tiek uzlūkoti it kā Jēzum darīti. — Ja jūs esat patiesi atgriezti, ja esat Jēzus bērni, tad jūs godāsiet savus vecākus; [296] jūs ne tikai darīsiet, ko viņi jums teiks, bet vērosiet arī iespējas tiem palīdzēt. To darot, jūs strādāsiet priekš Jēzus. Visus šos uzmanības parādīšanas un aprūpes darbus Viņš uzskatīs kā Viņam darītus. Tas ir vissvarīgākais misijas darbs veids; un, kas uzticīgi pildīs šos mazos ikdienas pienākumus, tie iegūs dārgus piedzīvojumus. (13)
1. — Liecības draudzei I – 395. 396. lpp.
2. — Laika zīmes, 1888. g. 13. jūlijs.
3. — Liecības draudzei II – 80. 81. lpp.
4. — Vectēvi un pravieši – 308. lpp.
5. — Liecības draudzei III – 232. lpp.
6. — Review and Herald, 1892. g. 15. novembris.
7. — Liecības draudzei I – 217. 218. lpp.
8. — Liecības jauniešiem – 331. lpp.
9. — Liecības draudzei I – 392. 393. lpp.
10. — Liecības draudzei I – 497. 498. lpp.
11. — Jaunatnes instruktors, 1886. g. 21. aprīlis.
12. — Manuskripts 129. lpp., 1898. g.
13. — Jaunatnes instruktors, 1884. g. 30. janvāris.
