Sniedz veselību miesai un mieru garam. — Dieva mīlošā atzinība veltīta bērniem, kas līksmi pilda savu mājas pienākumu daļu, ar to atvieglojot tēva un mātes nastas. Viņi tiks atalgoti ar veselu miesu un mierīgu garu; viņi varēs priecāties, redzot savus vecākus piedalāmies līksmos sabiedriskos sarīkojumos un veselību stiprinošos izbraukumos, tā paildzinot savu dzīvības laiku. Praktiskos dzīves pienākumos pamācīti bērni mājas atstās kā derīgi sabiedrības locekļi, ar izglītību, kas daudz augstāka par to, ko agrā bērnībā var iegūt slēgtās skolas telpās, kad ne prāts; ne miesa nav pietiekoši stipri lielas piepūles izturēšanai. (22)
Dažos gadījumos būtu labāk, ja bērniem būtu mazāk darba skolās un vairāk pienākumu mājās. Vairāk par visu tos vajadzētu mācīt būt apdomīgiem un izpalīdzīgiem. Daudzas lietas, ko iemācās no grāmatām, ir mazsvarīgākas par [289] praktiska darba un disciplīnas stundām. (23)
Rūpējieties par veselīgu miegu. — Mātēm vajadzētu ņemt savas meitas līdzi virtuvē un pacietīgi tās pamācīt. Viņu miesas uzbūvei šāds darbs nāks tikai par labu; muskuļi iegūs pienācīgu vingrumu, un, dienai noslēdzoties, domas būs veselīgākas un cēlākas. Viņas varbūt būs nogurušas, bet cik jauka ir atpūta pēc piemērota darba veikšanas. Brīnišķais dabas atjaunošanas līdzeklis — miegs nogurušai miesai dos jaunus spēkus un sagatavos to nākošās dienas pienākumiem. Nelieciet bērniem domāt, ka ir vienalga, vai tie strādā vai nē. Māciet tiem, ka viņu palīdzība ir vajadzīga, ka viņu laikam ir vērtība un ka jūs esat atkarīgi no viņu darba. (24)
Ļaut bērniem uzaugt bezdarbībā ir grēks. Lai viņi vingrina savus muskuļus un locekļus, pat ja tie caur to nogurtu. Ja viņi nepārstrādājas, kā gan nogurums tiem varētu kaitēt vairāk kā jums? Ir liela starpība starp nogurumu un pārgurumu. Bērniem vajadzīga biežāka darba maiņa un atpūtas starplaiki kā pieaugušiem, bet pat pirmajos gados tie var sākt mācīties strādāt, un doma, ka viņi ir kaut kam derīgi, darīs tos laimīgus. Pēc veselīga darba miegs tiem būs ļoti labs, un nākošās dienas darbiem tie piecelsies atspirguši. (25)
Nesakiet: „Mani bērni mani apgrūtina.” — Dažas mātes saka: „Ak bērni, cenšoties man palīdzēt, tikai vēl vairāk mani apgrūtina.” Tā darīja arī mani bērni, bet vai jūs domājat, ka es viņiem liktu to manīt? Slavējiet savus bērnus. Māciet viņiem rindu pēc rindas un mācību pēc mācības. Tas būs labāk par romānu lasīšanu, labāk kā iešana viesos, labāk kā sekošana pasaules modei. (26)
Skats uz mūsu priekšzīmi. — [290] Zināmu laiku Debesu Majestāte un Godības Ķēniņš bija tikai zīdainis Betlemē un varēja pārstāvēt tikai zīdaiņus mātes rokās. Bērnībā Viņš varēja veikt tikai paklausīga bērna darbus, izpildot vecāku vēlēšanos un veicot pienākumus, kas atbilda viņa bērna spējām. Tas ir viss, ko bērni var darīt, un viņus vajadzētu tā audzināt un mācīt, lai tie sekotu Kristus priekšzīmei. Kristus rīkojās tā, ka bija par svētību ģimenei, kurā auga, jo Viņš pakļāvās Saviem vecākiem, un tā darīja misijas darbu Savās mājās. Stāv rakstīts: „Bērns auga un palika stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija pie Viņa.” „Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.” (27)
Tā ir dārga priekštiesība, ka vecāki un skolotāji var sadarboties, mācot bērnus sekot Kristus priekšzīmei un dzert no Viņa iepriecinošā dzīves stāsta. Pirmie Pestītāja dzīvības gadi bija lietderīgi gadi. Mājās Viņš bija Savas mātes palīgs; veicot sīkos dzīves pienākumus un strādājot pie galdnieka sola, Viņš tikpat patiesi pildīja Savu misiju kā tad, kad uzsāka atklāto kalpošanas darbu. (28)
Savā zemes dzīvē Kristus bija par priekšzīmi visai cilvēku ģimenei, un arī mājās Viņš bija paklausīgs un izpalīdzīgs. Viņš apguva namdara amatu un ar savām rokām strādāja mazajā Nācaretes darbnīcā... Strādājot bērnībā un jaunībā, izveidojās un attīstījās Viņa prāts un miesa. Savus fiziskos spēkus Viņš neizšķieda nevērīgi, bet izlietoja tā, lai saglabātu tos veselus un visos virzienos varētu veikt vispilnīgāko darbu. (29)
1. — Lielā Ārsta pēdās – 394. lpp.
2. — Review and Herald, 1903. g. 23. jūnijs.
3. — Manuskripts 57. lpp., 1897. g.
4. — Jaunatnes instruktors, 1893. g. 20. jūlijs
5. — Manuskripts 128. lpp., 1901. g.
6. — Manuskripts 126. lpp., 1897. g.
7. — Liecības draudzei – 686. lpp.
8. — Liecības draudzei – 687. lpp.
9. — Liecības draudzei – 395. lpp.
10. — Kristīgā sātība un Bībeles higiēna – 134. 135. lpp.
11. — Review and Herald – 1991. g. 13. septembris.
12. — Laika zīmes, 1901. g. 3. aprīlis.
13. — Vēstule 106. lpp., 1901. g.
14. — Manuskripts 126. lpp., 1903. g.
15. — Manuskripts 27. lpp., 1896. g.
16. — Veselības reformētājs, 1877. g. decembris.
17. — Veselības reformētājs, 1877. g. decembris.
18. — Vectēvi un pravieši – 574. lpp.
19. — Manuskripts 126. lpp., 1897. g.
20. — Audzināšana – 285. lpp.
21. — Liecības jauniešiem – 211. 212. lpp.
22. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 148. lpp.
23. — Manuskripts 126. lpp., 1903. g.
24. — Liecības draudzei I – 395. lpp.
25. — Kristīgā sātība un Bībeles higiēna – 135. lpp.
26. — Manuskripts 31. lpp., 1901. g.
27. — Laika zīmes, 1984. g. 17. septembris.
28. — Review and Herald, 1909. g. 6. maijs.
29. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 147. lpp.
