Vadošais pamatlikums vecākiem. — Daudzi cilvēki šajā pasaulē mīl lietas, kas pašas par sevi var būt labas, bet viņi ar tām jūtas pilnīgi apmierināti un nemaz nemeklē lielākas un augstākas vērtības, kuras Kristus vēlas tiem dot. Mums nav jācenšas rupjā kārtā viņiem atņemt to, kas tiem mīļš. Atklājiet viņiem patiesības skaistumu un tās vērtību. Vadiet viņus, lai tie raudzītos uz Kristu un Viņa piemīlīgumu; tad tie paši novērsīsies no visa, kas tiektos atraut Kunga labvēlību. Šis ir tas pamatlikums pēc kura vecākiem vajadzētu vadīties savu bērnu audzināšanas darbā. Ar savu izturēšanās veidu pret mazajiem jūs Kristus žēlastības vadībā varat veidot viņu raksturus mūžīgai dzīvei. (1)
Tēviem un mātēm visu dzīvi vajadzētu domāt par to, lai viņu bērnu raksturi kļūtu tik pilnīgi, cik pilnīgus tos var izveidot cilvēcīgās pūles kopā ar dievišķo palīdzību. Šo darbu visā tā svarīgumā un atbildīgumā tie ir uzņēmušies līdz ar bērnu ievešanu pasaulē. (2)
Mājas dzīves vadīšanai nepieciešami noteikumi. — Ikkatrā kristīgā mājā vajadzētu būt skaidri izteiktiem noteikumiem; un vecākiem savos vārdos un savstarpējā izturēšanās veidā vajadzētu sniegt bērniem dzīvu un vērtīgu priekšzīmi tam, kādus viņi vēlas redzēt savus bērnus... Māciet bērnus un jauniešus cienīt pašiem sevi, būt uzticīgiem Dievam, uzticīgiem pamatlikumiem; māciet tiem cienīt Dieva baušļus un tiem paklausīt. Tad šie pamatlikumi kļūs par viņu dzīves noteicējiem un atklāsies satiksmē ar citiem. (3) [306]
Jāpaklausa Bībeles pamatlikumiem. — Ir nepieciešama pastāvīga modrība, lai netiktu pārkāpti pamatlikumi, kas ielikti ģimenes dzīves pamatā. Kungs vēlas, lai ģimenes virs zemes būtu Debesu ģimenes simbols. Un ja pareizi tiek vadītas laicīgās ģimenes, tad tas pats Gara svētījošais iespaids tiks ienests draudzes dzīvē. (4)
Vecākiem pašiem jābūt atgrieztiem, un viņiem jāzina, ko nozīmē kā maziem bērniem paklausīt Dieva prātam, darot savas domas padevīgas Jēzus Kristus gribai, un tikai tad tie varēs pārstāvēt to pārvaldības sistēmu, kādai saskaņā ar Dieva nodomu vajadzētu būt ģimenē. (5)
Dievs Pats lika pamatus ģimenes attiecībām. Viņa Vārds ir vienīgais drošais vadonis bērnu audzināšanas darbā. Cilvēcīgā filozofija nav atklājusi neko vairāk par to, ko zina Dievs, nedz izdomājusi gudrāku plānu rīcībai ar bērniem par to, kuru devis mūsu Kungs. Kas var vēl labāk izprast bērnu vajadzības par viņu Radītāju? Kas var būt vairāk ieinteresēts viņu labklājībā par To, Kas viņus atpirka ar Savām asinīm? Ja Dieva Vārdu rūpīgāk pētītu un uzticīgāk tam paklausītu, tad mazāk būtu dvēseles moku par bezdievīgo bērnu nepareizo dzīvi. (6)
Cieniet bērnu tiesības. — Atcerieties, ka arī bērniem ir tiesības, kuras jācienī. (7)
Bērniem ir savas prasības, kuras vecākiem vajadzētu atcerēties un cienīt. Viņiem ir tiesības uz tādu izglītību un audzināšanu, kas tos darītu par derīgiem, cienītiem un mīlētiem sabiedrības locekļiem šeit un morāli tos sagatavotu šķīstajai un svētajai sabiedrībai nākošajā dzīvē. Jauniešus vajadzētu mācīt, ka viņu tagadējā un arī nākošā labklājība lielā mērā atkarīga no tiem ieradumiem, kādus viņi izveidos bērnībā un jaunībā. Viņiem agri vajadzētu [307] pierast pakļauties, aizliegt sevi un rūpēties par citu laimi. Viņus vajadzētu mācīt nepārsteigties, savaldīt dusmīgus vārdus, pastāvīgi būt laipniem, pieklājīgiem un apdomīgiem. (8)
Vecākiem, kurus apmānījusi viltota labvēlība. — Viltota pieķeršanās, lēta mīlestības parādīšana jau sen iet kopā ar jums. Aplikt roku ap kaklu ir viegli; tomēr jums nevajadzētu atbalstīt tādu mīlestības parādīšanu, ja par tās patieso vērtību neliecina pilnīga paklausība. Lutinoša izturēšanās un Dieva prasību neievērošana no jūsu puses ir vispatiesākā nežēlība. Jūs atbalstāt un atvainojat nepaklausību, sakot: „Mans zēns mani mīl.” Tāda mīlestība ir lēta un pieviļoša. Tā vispār nav mīlestība. Mīlestība, patiesā mīlestība, kas jākopj ģimenē ir vērtīga tāpēc, ka tās realitāti apliecina paklausība...
Ja mīlat savu bērnu dvēseles, tad pieradiniet tos pie kārtības. Bet daudzie skūpsti un mīlestību apliecinošas zīmes ir padarījušas aklas jūsu acis, un jūsu bērni to labi zina. Lai ir mazāk šo ārējo apkampšanās un skūpstīšanās izrāžu, bet vairāk iedziļinieties lietas būtībā un parādiet, kādai jābūt bērnu patiesai mīlestība. Atsakieties no šīm izrādēm kā no viltus un krāpšanas, ja aiz tām nestāv paklausība un jūsu pavēļu cienīšana. (9)
Neparādiet ne aklu mīlestību, ne arī nepienācīgu bardzību. — Kā mums nav jānododas aklai mīlestībai, tā pat mums nav jābūt arī nepienācīgi bargiem. Ar varu bērnus Kungam pievest nevar. Viņi ir vadāmi, bet ne dzenami ”manas avis dzird Manu balsi, un Es tās pazīstu, un viņas seko Man.” Tie ir Kristus vārdi. Viņš nesaka: „Manas avis dzird Manu balsi un tiek spiestas iet pa paklausības teku.” Bērnu audzināšanā jāparāda mīlestība. Vecākiem nekad nevajadzētu [308] sāpināt bērnus ar skarbu izturēšanos un nesaprātīgām prasībām. Skarbums iedzen dvēseles sātana tīklos.
Autoritātes un mīlestības kopējais iespaids ļaus ģimenes grožus turēt stingri un laipni. Domājot tikai par Dieva godu un par to, ko mūsu bērni Viņam parādā, mēs tiksim pasargātu no vaļīgas rīcības un ļauna atbalstīšanas. (11)
Paklausībai nav vajadzīgs skarbums. — Lai neviens nedomā,... ka skarbums un bardzība ir vajadzīgi paklausības panākšanai. Es esmu redzējusi ļoti ietekmīgu ģimenes pārvaldīšanu bez skarba vārda vai skata. Esmu bijusi citās ģimenēs, kur pastāvīgi skanēja autoritatīvā tonī izteiktas pavēles, skarbi rājieni un kur bērnus bieži barga sodīja. Pirmajā gadījumā bērni rīkojās tāpat kā vecāki un reti izteica kādu vārdu skarbā tonī. Arī otrā gadījumā bērni atdarināja vecāku priekšzīmi; no rīta līdz vakaram tur bija dzirdamas vārdu cīņas, apsūdzības un strīdi. (12)
Ir jāsavalda baidoši vārdi kas rada bailes un izdzen no dvēseles mīlestību. Gudrs, iejūtīgs un dievbijīgs tēvs mājā ienesīs nevis verdziskas bailes, bet gan mīlestības elementus. Ja paši dzersim dzīvības ūdeni, tad arī avots mūsos izverdīs saldu ūdeni, bet ne rūgtu. (13)
Skarbi vārdi raksturā ievelk rūgtas līnijas un ievaino bērnu sirdis, pie kam šīs brūces reizēm ir grūti dziedināmas. Bērni ir ļoti jūtīgi pret vismazāko netaisnību, un, tās ietekmēti, daži zaudēs cerību un drosmi un vairs neņems vērā ne skaļā, dusmīgā balsī izteiktas pavēles, ne arī soda piedraudējumus. (14)
Briesmas slēpjas pārāk bargā mazu lietu kritizēšanā. Pārāk barga kritika, pārāk stingri noteikumi skubina [309] atmest visus likumus; tā audzināti bērni vēlāk tādu pašu necieņu parādīs arī pret Kristus likumiem. (15)
Nepieciešama mērena stingrība un mierīga vadība. — Bērnu daba ir jūtīga un mīloša. Viņus var viegli iepriecināt un viegli padarīt nelaimīgus. Ar maigu un tajā pat laikā stingru audzināšanu, kas izpaustos mīļos vārdos un laipnos vārdos, mātes var piesaistīt bērnus savām sirdīm. Parādīt bardzību un būt pret bērniem pārāk prasošiem ir liela kļūda. Katrā ģimenē noteiktas kārtības uzturēšanai vajadzīga vienveidīga stingrība un kaislību neiespaidota uzraudzība. Izsakiet savas domas klusu un mierīgi, rīkojieties apdomīgi un visu teikto bez svārstīšanās izvediet dzīvē.
Jums atmaksāties mīlestības parādīšana attiecībās ar bērniem. Neatgrūžiet tos, ja jūs neinteresē viņu bērnišķīgās rotaļas, viņu bēdas un prieki. Jūsu piere, lai nekad nesavelkas grumbās, un skarbs vārds lai nekad neizlaužas pār jūsu lūpām. Visus tādus vārdus Dievs uzraksta Savā pārskatu grāmatā. (16)
Ar biedēšanu un ierobežošanu vien nepietiek. — Mīļie brāļi, jūs kā draudzes pienākumu pret bērniem un jauniešiem esat pildījuši nevērīgi. Pakļaujot viņus noteikumiem un ierobežojumiem, jums ļoti vajadzētu censties rādīt tiem jūsu Kristum līdzīgā rakstura pusi, bet ne sātanisko. Bērniem vajadzīga pastāvīga aprūpe un maiga mīlestība. Saistiet tos pie savām sirdīm un iepazīstiniet viņu tikpat daudz ar Dieva mīlestību, kā ar Dieva bijību. Tēvi un mātes nevalda pār savu garu un tāpēc nav derīgi citu audzināšanai un uzraudzīšanai. No jums neprasa bērnus tikai ierobežot un brīdināt; jums tie jāmāca darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt ar Dievu. (17)
Padoms stipras gribas bērna mātei. — Tavs bērns nepieder tev: tu ar viņu nedrīksti rīkoties, kā tev iepatīkas, jo viņa pieder [310] Kungam. Nepārtraukti viņu uzraugi; pamāci, ka tā pieder Dievam. Tā audzināta viņa kļūs par svētību visiem ap viņu esošiem cilvēkiem. Tomēr būs vajadzīgas skaidras un asas izšķiršanas spējas, lai jūs varētu apspiest viņas tieksmi valdīt pār jums abiem, darīt savu prātu un iet savus ceļus, un rīkoties, kā pašai patīk. (18)
Vienmērīga, nepārtraukta vadība. — Es esmu redzējusi daudzas ģimenes, kas aiziet bojā tāpēc, ka ģimenes galva viens pat ir pārmērīgi centies vadīt visu dzīvi, kur, apspriežoties un saskaņojoties ar citiem, viss būtu ritējis gludi un harmoniski. (19)
Nepastāvība un nosvērtība ģimenes pārvaldīšanā izraisa daudz nelaimju un tiešām ir tikpat slikta, kā kad nebūtu nekādas pārvaldes. Daudzreiz tiek jautāts: Kāpēc ticīgu vecāku bērni tik bieži ir stūrgalvīgi, izaicinoši un dumpīgi? Iemesls slēpjas mājas audzināšanā. Pārāk bieži ģimenes pārvaldē vecāki paši nav vienprātīgi. (20)
Untumaina pārvaldīšana — vienā reizē stingri turot grožus un otrā atļaujot to, kas tika nosodīts — bērnam nozīmē bojā eju. (21)
Likumi kā vecākiem, tā bērniem. — Dievs ir mūsu likumu devējs un mūsu Ķēniņš; Viņa noteikumiem jāpakļaujas arī vecākiem. Šie likumi aizliedz visāda veida spaidus no vecāku puses un visāda veida nepaklausību no bērnu puses. Kungs ir bagāts mīlošā laipnībā, žēlastībā un pacietībā. Viņa likumi ir svēti, taisni un labi, un tiem jāpaklausa kā vecākiem, tā bērniem. Noteikumi, kas kārto vecāku un bērnu dzīvi, nāk no bezgalīgi mīlošas sirds, un Dieva svētība dusēs uz vecākiem, kas Viņa likumiem pakļaus savu mājas dzīvi, un uz bērniem, kas tiem paklausīs. Visur jābūt jūtamam žēlastības un taisnības kopējam iespaidam. „Žēlastība un patiesība sastopas, taisnība un miers skūpstās”. Tādai audzināšanai pakļauta ģimene staigās pa Kunga ceļiem, lai darītu tiesu un taisnību. (22)
1. — Manuskripts 4. lpp., 1893. g.
2. — Kristīgās audzināšanas pamati – 67. lpp.
3. — Vēstule 74. lpp., 1896. g.
4. — Manuskripts 80. lpp., 1898. g.
5. — Review and Herald, 1894. g. 13. marts.
6. — Laika zīmes, 1881. g. 24. novembris.
7. —Vēstule 47-a, 1886. g.
8. — Kristīgās audzināšanas pamati – 67. lpp.
9. — Vēstule 52. lpp., 1886. g.
10. — Review and Herald, 1901. g. 29. janvāris.
11. — Manuskripts 24. lpp., 1887. g.
12. — Laika zīmes, 1886. g. 11. marts.
13. — Vēstule 8-a, 1896. g.
14. — Liecības draudzei III – 532. lpp.
15. — Manuskripts 7. lpp., 1899. g.
16. — Liecības draudzei III – 532. lpp.
17. — Liecības draudzei IV – 621. lpp.
18. — Vēstule 69. lpp., 1896. g.
19. — Liecības draudzei IV – 127. lpp.
20. — Laika zīmes, 1882. g. 9. februāris.
21. — Vēstule 69. lpp., 1896. g.
22. — Manuskripts 133. lpp., 1898. g.
