Ģimenes reliģijas definējums. — Ģimenes reliģiju sastāda bērnu audzināšanas darbs Kunga pamācību ietvaros. Ar Kristus mācībām jāiepazīstina un jāstiprina ikkatrs ģimenes loceklis un rūpīgi jāapsargā ikviena dvēsele, lai sātans to nepiekrāptu un neaizviltu prom no Kristus. Šis mērķis jāaizsniedz ikvienai ģimenei, stingri apņemoties nepadoties un nekļūt mazdūšīgiem. Ja vecāki uzticīgi un čakli pamāca savus bērnus un audzina tos, domājot vienīgi par Dieva godu, tad viņi sadarbojas ar Dievu un Dievs ar viņiem, glābjot bērnus, par kuriem mira Kristus. (1)
Reliģiskās pamācības ir daudz svarīgākas par parastajām pamācībām. Tās sevī ietver lūgšanas kopā ar bērniem un viņu pamācīšanu, kā tuvoties Jēzum un izteikt visas savas vajadzības. Tas arī nozīmē, ka jums ar savu dzīvi jārāda, ka Jēzus jums ir viss un ka Viņa mīlestība dara jūs pacietīgus, laipnus, visu panesošus un tomēr stingrus pavēļu došanā pēc sevis, kā to darīja Ābraāms. (2)
Kā jūs izturaties ģimenes lokā, tieši tā par jums tiek ierakstīts Debesu grāmatās. Kas vēlas būt svēts Debesīs, tam vispirms jākļūst svētam pašam savā ģimenē. Ja tēvi un mātes ir patiesi kristieši ģimenē, tad viņi būs arī labi draudzes locekļi, kas tāpat spēs kārtot draudzes un sabiedrības lietas kā savas ģimenes jautājumus. Vecāki, lai jūsu reliģija nav tikai ticības apliecība, bet lai tā kļūst par dzīvu realitāti. (3)
Reliģijai jābūt ģimenes audzināšanas sastāvdaļai. — Ģimenes reliģija briesmīgā kārtā ir atstāta novārtā. Vīri un sievas daudz interesējas par ārējo misijas darbu. Viņi bagātīgi ziedo tam līdzekļus un tā cenšas apmierināt savu sirdsapziņu, domādami, ka ziedojumi Dieva lietai izpirks viņu nolaidību, neparādot ģimenē pareizu priekšzīmi. Tomēr ģimene ir viņu īpašais darba lauks, un Dievs nepieņems nekādu atvainošanos par šī lauka atstāšanu novārtā. (4)
Ģimenēs, kur reliģija ir praktiska, tiek paveikts daudz laba. Tāda reliģija liks vecākiem darīt tieši to darbu, kuru Dievs tiem nozīmējis, lai tas tiktu padarīts ģimenē. Bērni tiks uzaudzināti Kunga pamācībās un Viņa bijībā. (5)
Iemesls, kāpēc šī laika jaunatne nav noskaņota reliģiskāk, slēpjas tās nepareizā audzināšanā. Bērni netiek patiesi mīlēti, ja tiem atļauj nodoties savām iegribām vai ja nepaklausību vecāku likumiem atstāj nesodītu. Kurp koku liec, turp tas tiecas augt. (6)
Ja gribam, lai reliģija ietekmē sabiedrību, tad tai vispirms jāietekmē ģimenes loks. Ja bērni jau mājās būs audzināti mīlēt un bīties Dievu, tad, izejot pasaulē, tie būs sagatavoti uzaudzināt Dievam arī savas ģimenes, un tā patiesības pamatlikumi tiks iedēstīti sabiedrībā, un tie lielā mērā iespaidos pasauli. Reliģiju nedrīkst atšķirt no ģimenes audzināšanas darba. (7)
Vispirms jābūt reliģijai ģimenē un tad draudzē. — Draudzes labklājības pamati tiek likti ģimenē. Tur valdošais iespaids tiek ienests arī draudzē; tāpēc draudzes pienākumu pildīšana vispirms jāiesāk ģimenē. (8) [319]
Ja mums būs labas reliģiskas ģimenes, tad mums būs arī labas reliģiskas sapulces. Neļaujiet ienaidniekam ielauzties ģimenes cietoksnī. Novēliet savu ģimeni Dievam un tad runājiet un uzvedieties mājās kā kristieši. Esiet mājās laipni, pacietīgi un visu panesoši, zinādami, ka jūs tā pildāt audzināšanas uzdevumus. Ikkatra māte ir skolotāja, un ikkatrai mātei jābūt arī skolniecei Kristus skolā, lai zinātu kā mācīt, lai spētu pareizi veidot savu bērnu raksturu. (9)
Kur trūkst ģimenes reliģijas, tur ticības apliecībai nav nekādas vērtības... Daudzi paši sevi pieviļ, domādami, ka raksturs tiks pārveidots līdz ar Kristus atnākšanu, tomēr Viņam parādoties, nenotiks nekāda siržu atgriešanās. Mūsu rakstura trūkumi jānožēlo jau šeit, un ar Kristus žēlastību tie jāpārvar, kamēr vēl ir pārbaudes laiks. Šī ir tā vieta, kurā mums jākļūst derīgiem Debesu ģimenei. (10)
Mājas reliģija ir ļoti vajadzīga, un te mums jālieto pareiza rakstura vārdi, vai arī mūsu liecībai draudzē nebūs nekādas nozīmes. Ja jūs savās mājās neparādīsiet lēnprātību, laipnību un pieklājību, tad jūsu reliģija būs veltīga. Ja būtu vairāk īstas reliģijas mājās, tad arī draudzei būtu vairāk spēka. (11)
Reliģisku pamācību atlikšana ir briesmīga kļūda. — Tā ir visbriesmīgākā lieta, ja ļaujam bērniem uzaugt bez Dieva atzīšanas. (12)
Vecāki pielaiž visbriesmīgāko kļūdu, ja savus bērnus reliģiski nepamāca un neaudzina, domādami, ka viņi tāpat nākotnē visu sapratīs un, kļūstot vecākiem, paši no sevis sāks interesēties par reliģiju. Vai jūs, vecāki, nespējat saprast, ka, ja sirdīs neiesēsiet dārgās patiesības, mīlestības un Debesīm raksturīgo īpašību sēklas, tad sātans sirds zemi apsēs ar nezālēm? (13) [320]
Pārāk bieži bērniem atļauj uzaugt bez reliģiskām pamācībām, jo vecāki domā, ka viņi ir vēl par jauniem, lai tiem uzlikti kristīgus pienākumus... Jautājums par bērnu reliģiskajiem pienākumiem bez kavēšanās jāizšķir, kamēr viņi vēl ir ģimenes locekļi. (14)
Vecāki saviem bērniem stāv Dieva vietā, lai, stingri un pilnīgi valdot pār sevi, pateiktu, kas tiem jādara un kas nav jādara. Visas laipnībā un savaldībā to labā pieliktās pūles attīstīs viņu raksturos stingrības un apņēmības elementus... Šī jautājuma savlaicīga nokārtošana ir tēva un mātes tiešais pienākums, lai bērns par Sabata pārkāpšanu, reliģisko sapulču neapmeklēšanu un nepiedalīšanos ģimenes lūgšanās domātu tikpat maz kā par zagšanu. Aizsargbarjera lūgšanās jāuzceļ pašiem ar savām rokām. (15)
Jau ar pirmajiem gadiem jāiesāk un nepārtraukti jāturpina gudrs audzināšanas darbs, vadot bērnus arvien tuvāk Kristum. Ar mūžīgām patiesībām bērni jāiepazīstina tad, kad viņu sirdis ir visuzņēmīgākās. Vecākiem vajadzētu atcerēties, ka viņi dzīvo, runā un darbojas Dieva klātbūtnē. (16)
Vecāki, kādu ceļu jūs esat izvēlējušies? Vai jūs rīkojaties saskaņā ar domu, ka reliģiskajās lietās jūsu bērniem jābūt brīviem no jebkāda ierobežojuma? Vai bērnības un jaunības laikā jūs viņus atstāsiet bez padoma, pamācībām un brīdinājumiem? Vai jūs viņiem atļausiet rīkoties, kā tiem pašiem patīk? Ja tā, tad jūs neizpildīsiet jums no Dieva uzliktos pienākumus. (17)
Piemērojiet pamācības bērna vecumam. — Līdzko mazie ir spējīgi saprast, vecākiem vajadzētu tiem pastāstīt Jēzus dzīves stāstu, lai viņi varētu baudīt dārgo patiesību par Betlemes bērnu. Ieaudziniet bērnu sirdīs vienkāršas dievbijības jūtas, kas [321] piemērotas viņu gadiem un spējām. Nesiet savus bērnus lūgšanā pie Jēzus, jo Viņš tiem sagādājis iespēju iemācīties reliģiju, tāpat kā viņi no atsevišķiem vārdiem mācās veidot valodu. (18)
Pat pavisam mazi bērni ir spējīgi uzņemt dievišķus iespaidus. Kungs par šiem bērniem īpaši rūpējas, un kad tie uzaug Kunga pamācību un pavēļu rāmjos, tad tie vecākiem kļūst par palīgiem, bet ne par kavēkļiem. (19)
Vecāki kopīgi veido un uztur ģimenē spēcīgu reliģisku iespaidu. — Tēvam un mātei jārūpējas, lai ģimenē valdītu reliģisks iespaids. (20)
Lai māte neuzkrauj sev tik daudz rūpju, ka vairs neatliek laiks, ko veltīt savas ģimenes garīgajām vajadzībām. Lai vecāki savā darbā meklē Dieva vadību. Viņa priekšā uz ceļiem tie iegūs patiesu izpratni saviem lielajiem un atbildīgajiem uzdevumiem un pienākumiem, un tur viņi savus bērnus var uzticēt Tam, Kas nekad nekļūdīsies pamācībās un padomos...
Ģimenes tēvam nevajadzētu atstāt mātei visas rūpes par garīgo pamācību pasniegšanu. Tēvam un mātei jāveic liels darbs, un abiem vajadzētu pildīt savu īpašo pienākumu, sagatavojot bērnus tiesas dienas lielajai pārbaudei. (21)
Vecāki, savā reliģiskajā dzīvē iekļaujiet arī bērnus. Apskaujiet viņus ar savām ticības rokām un nododiet tos Kristum. Neatļaujiet nekam jūs atraut no atbildīgā pareizas audzināšanas pienākuma, nepametiet viņus, aizraujoties ar kādām laicīgām interesēm. Nekad neļaujiet jūsu kristīgajai dzīvei atšķirt tos no jums. Kopā ar viņiem ejiet pie Kunga; pamāciet tos, lai viņi pilnīgi iepazīstas ar dievišķo patiesību. Lai viņi draudzējas ar tiem, kas mīl Dievu. Vadiet tos pie Dieva tautas kā bērnus, kuriem [322] jūs cenšaties palīdzēt izveidot mūžībai derīgus raksturus. (22)
Reliģija ģimenē — ko gan tā nespēj paveikt! Tā padarīs tieši to darbu, kuru Dievs vēlas redzēt paveiktu katrā mājā. Bērni tiks uzaudzināti Kunga pamācību un brīdinājumu ietvaros; uzaudziniet, ne lai dievinātu sabiedrību, bet lai kļūtu par Kunga ģimenes locekļiem. (23)
Bērni vēro, vai vecāku dzīve atbilst viņu ticībai. — Uz jauniešu prātiem viss atstāj zināmu iespaidu. Tiek novērota seja, savu ietekmi atstāj balss, un viņi pilnīgi atdarinās jūsu uzvešanos. Satraukti un īgni tēvi un mātes savem bērniem sniedz mācību, ko viņi vēlāk tā nožēlos, ka būtu gatavi atdot visu pasauli, ja tā tiem piederētu, lai tikai bērni spētu aizmirst šos iespaidus. Bērniem vecāku dzīvē jāredz pilnīga saskaņa ar ticību. Vedot pareizu, ticības apliecībai atbilstošu dzīvi un sevi savaldot, vecāki zināmā mērā var veidot savu bērnu raksturus. (24)
Dievs godā ģimeni, kurā valda pareiza kārtība. — Tēvi un mātes, kas savā mājā pirmo vietu piešķir Dievam, kas saviem bērniem māca, ka Kunga bijāšana ir gudrības iesākums, pagodina Dievu eņģeļu un cilvēku priekšā, jo viņi pasaulei parāda labi nokārtotu un pareizi disciplinētu ģimeni, kas nesaceļas pret Dievu, bet mīl Kungu un Viņam paklausa. Tādās mājās Kristus nav svešinieks. Viņa Vārds, iekļauts ģimenes lokā, tiek godāts un slavēts. Eņģeļiem patīk uzturēties mājās, kurās augstākais pavēlnieks ir Dievs un kur bērnus māca godāt reliģiju, Bībeli un savu Radītāju. Šādas ģimenes var pretendēt uz apsolījumu: „Kas Mani godā, tos Es godāšu.”
Kā Kristus var ienākt ģimenē. — Ja Kristus ir sirdī, tad Viņš tiek ievests arī ģimenes lokā. Tēvs un māte saprot, cik svarīgi dzīves gaitās paklausīt Svētajam Garam, un tad Debesu eņģeļi, kas tiem kalpo, kas kļūst par pestīšanas mantiniekiem, palīdzēs vecākiem kā ģimenes skolotāji, audzinot un sagatavojot tos viņu bērnu pamācīšanas darbam. Mājās ir iespējams izveidot mazu draudzi, kas vēlēsies godāt un slavēt savu Glābēju. (26)
Dariet reliģiju pievilcīgu. — Padariet kristīgo dzīvi pievilcīgu. Runājiet par zemi, kurā Kristus sekotāji atradīs sev paliekošu mājvietu. Ja jūs tā rīkosities, Dievs vadīs jūsu bērnus visā patiesībā, iededzinot viņos ilgas kļūt derīgiem priekš dzīvokļiem, kurus Kristus aizgājis sagatavot tiem, kas Viņu mīl. (27)
