Laulība ir uz visu mūžu slēgts līgums. — Jauniešu iztēlē laulības pārklātas ar romantikas plīvuru un grūti viņiem atņemt to, ar ko fantāzija pārklājusi laulības, un parādīt lielo atbildību, ko sevī ietver svinīgais solījums. Tas savieno divu cilvēku likteņus ar saitēm, kuras saraut drīkst tikai nāves roka. (1)
Katru kopdzīves līgumu vajadzētu iepriekš rūpīgi pārdomāt, jo laulība ir tāds solis, kas tiek sperts visam dzīves laikam. Kā vīrietim, tā sievietei vajadzētu rūpīgi apsvērt, vai viņi varēs palikt viens pie otra cauri visiem dzīves mainīgajiem apstākļiem tik ilgi kamēr vien abi dzīvos. (2)
Jēzus izlaboja nepareizo izpratni par laulības savienību. — Starp jūdiem vīram bija atļauts atlaist savu sievu par niecīgāko iemeslu, un šai sievietei tad atkal bija atļauts precēties. Šāda rīcība noveda pie liela posta un grēka. Kalna svētrunā Jēzus skaidri pateica, ka laulības saites nav saraujamas, izņemot neuzticību laulības solījumā. Viņš sacīja: „Kas no savas sievas šķiras, bez vien netiklības vainas dēļ, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.”
Kad vēlāk farizeji Viņam jautāja par laulības šķiršanas likumīgumu, Jēzus Saviem klausītājiem norādīja uz laulības iestādījumu, kāds tas bija iesākumā. Viņš paskaidroja: „Mozus jūsu sirdscietības dēļ jums vaļu devis no savām sievām šķirties, bet no iesākuma tas tā nav bijis.” Viņš tiem stāstīja par Ēdenes laimīgajām dienām, kad Dievs paziņoja, [341] ka viss bija „ļoti labs”. Tur sākās laulība un Sabats, šie divi iestādījumi, lai tie pagodinātu Dievu un dotu labumu cilvēcei. Tad, kad Radītājs laulībā savienoja svētā pāra rokas, sacīdams: „Vīrs atstās savu tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas, un tie būs viena miesa,” Viņš izdeva laulības likumu priekš visiem Ādama pēcnācējiem līdz pat laika noslēgumam. Ko Mūžīgais Tēvs Pats paziņoja kā labu, tas bija likums, kas cilvēkam nodrošināja visaugstāko laimi un attīstību. (3)
Jēzus nāca uz mūsu pasauli, lai izlabotu pastāvošās kļūdas un cilvēkā atjaunotu Dieva morālo līdzību. Izraēla skolotāju sirdīs vietu bija atraduši nepareizi uzskati par laulību. Svētajam laulības iestādījumam viņi bija atņēmuši visu spēku. Cilvēks bija kļuvis tik cietsirdīgs, ka visniecīgākā iemesla dēļ bija gatavs šķirties no savas sievas vai arī, ja vien viņš to vēlējās, atšķirt viņu no bērniem un aizdzīt prom. To uzskatīja par lielu negodu, un tāda rīcība atlaistajai bieži vien sagādāja vislielākās ciešanas.
Kristus nāca izlabot šos ļaunumus, un Viņa pirmajam brīnumdarbam tika izraudzīts tieši kāzu gadījums. Ar to viņš visai pasaulei paziņoja, ka laulība ir svēts iestādījums, ja tā tiek pasargāta šķīsta u neaptraipīta. (4)
Padoms personai, kas domāja par šķiršanos. — Tavi uzskati par laulības attiecībām ir bijuši nepareizi. Laulības svinīgo solījumu anulēt vai lauzt var vienīgi laulības gultas sagānīšana. Mēs dzīvojam briesmīgos laikos, kad nekur nav nekādas drošības, kā vienīgi nesvārstīgā ticībā uz Jēzu Kristu. Nav tādas sirds, kas caur sātana viltību nevarētu tikt atsvešināta no Dieva, ja attiecīgā persona nav modra lūgšanās. [342]
Tava veselība būtu daudz labāka, ja tavā sirdī valdītu miers; bet tā ir satraukta un nemierīga, tavas domas par laulības šķiršanu ir nepareizas. Tavi uzskati nav attaisnojami, balstoties uz pamatlikumiem, kurus tu mini. Cilvēkiem nav tiesības pašiem sev izdot likumus, atmest Dieva dotos un izpatikt savām tieksmēm. Viņiem jāpakļaujas Dieva lielajam morāles un tikumības standartam...
Dievs noteicis tikai vienu iemeslu, kad sieva drīkst atstāt savu vīru vai vīrs sievu, un tas ir laulības pārkāpšanas gadījums. Pārdomā šo jautājumu lūgšanu pavadībā. (5)
Padoms šķirtam pārim. — Mans brāli un mana māsa, jūs kādu laiku vairs nedzīvojat kopā. Jums nevajadzētu tā rīkoties, un jūs tā nebūtu rīkojušies, ja abi būtu kopuši pacietību, laipnību un saticību, kam vienmēr jāvalda vīra un sievas starpā. Nevienam no jums nevajadzētu izcelt savu personīgo gribu un censties izvest dzīvē savas domas un savus plānus, lai arī kādas būtu sekas. Nevienam no jums nevajadzētu apņemties rīkoties pēc savas patikas. Ļaujiet Dieva Gara izdaiļojošam un nomierinošam iespaidam darboties pie jūsu sirdīm un darīt jūs derīgus savu bērnu audzināšanas darbam... Lūdziet savu Debesu Tēvu, lai Viņš jūs pasargā no padošanās kārdinājumam runāt vienam ar otru neiecietīgā, skarbā un ietiepīgā veidā, vīram ar sievu un sievai ar vīru. Jūsu abu raksturi ir nepilnīgi. Jūs vien pret otru izturējāties negudri, tāpēc ka nepakļāvāties Dieva pārvaldībai.
Es jūs lūdzu, padodieties Dieva pārvaldībai. Kad tiekat kārdināti runāt izaicinoši, atsakieties vispār teikt kādu vārdu. Jūs šai ziņā tiksiet kārdināti, jo nekad neesat [343] pārvarējuši sliktās rakstura īpašības. Tomēr katrs nepareizs ieradums ir jāpārvar. Pilnīgi pakļaujieties Dievam. Krītiet uz Klinti, Jēzu Kristu, un salauziet sevi. Kā vīrs, tā sieva, pakļaujieties stingrai audzināšanai. Palīdzību meklējiet pie Kunga. Viņš labprāt dāvās jums Savu dievišķo līdzjūtību, Savas žēlastības bagātības...
Nožēlojiet Dieva priekšā savu pagātnes rīcību. Atrodiet saprašanos un no jauna savienojieties kā vīrs un sieva. Atmetiet jūsu pagājušās dzīves nepatīkamos, neiepriecinošos darbus. Drosmi atrodiet Kungā. Aizveriet dvēseles logus pret šo zemi un atveriet pret Debesīm. Ja jūsu balsis lūgšanā pacelsies uz Debesīm pēc gaismas, Kungs Jēzus, Kas ir gaisma un dzīvība, miers un prieks, uzklausīs jūsu saukšanu. Viņš, Taisnības Saule, iespīdēs jūsu prāta kambaros, apgaismojot dvēseles templi. Ja savā mājā vēlaties priecāties par Viņa klātbūtnes gaismu, tad neizsakiet vārdus, kas kādam liktu justies nelaimīgam. (6)
Kādai bezcerīgai, pārestības cietošai sievietei. — Es saņēmu tavu vēstuli un, atbildot uz to, gribu teikt, ka nevaru tev dot padomu atgriezties pie D, kamēr neredzi izšķirošu pārmaiņu viņā. Kungam nepatīk tā agrākie uzskati par saviem pienākumiem pret sievu... Ja viņš turas pie agrākiem uzskatiem, tad nākotne nebūs labāka par to, kāda bija pagātne. Viņš nezina, kā jāizturas pret sievu.
Šis lietas dēļ es jūtos ļoti apbēdināta. Man tiešām žēl D, tomēr nevaru tev teikt iet pie viņa pretēji tavām personīgām domām. Es ar tevi runāju tikpat vaļsirdīgi kā ar viņu; tev būtu bīstami no jauna sevi pakļaut viņa diktātam. Es cerēju, ka viņš pārmainīsies...
Kungs par tevi zina visu... Smelies drosmi Kristū; Viņš tevi neatstās, nedz pametīs. Es no visas sirds [344] jūtu tev līdzi. (7)
Kādam pamestam vīram — „Ņem savu krustu uz sevis.” — Es nezinu, ko vēl varētu darīt šinī gadījumā, es domāju, ka vienīgais, ko tu vēl vari, ir atteikties no savas sievas. Ja viņā tā ir apņēmusies ilgāk nedzīvot kopā ar tevi, tad, mēģinot to darīt, jūs abi būsiet ļoti nelaimīgi. Un, ja viņa tik noteikti un pilnīgi par to izšķīrusies, tad tu tikai vari ņemt savu krustu uz sevis un parādīt, ka esi vīrs. (8)
Dieva skatījumā tomēr precēti, kaut arī šķīrušies. — Kāda sieviete saskaņā ar attiecīgās zemes likumiem, var būt šķīrusies no sava vīra, tomēr Dieva skatījumā un saskaņā ar augstākiem likumiem viņa nav šķirta. Ir tikai viens grēks, tas ir laulības pārkāpšana, kas vīru vai sievu var nostādīt tādā stāvoklī, kur laulības svinīgais solījums Dieva skatījumā tiem vairs nav saistošs. Kaut arī attiecīgās zemes likumi var šķirt, tomēr Bībeles gaismā, saskaņā ar Dieva likumiem, tie vēl arvien ir vīrs un sieva.
Es redzēju, ka māsai --, kā tas pašlaik ir, nav tiesību apprecēties ar citu; bet ja viņai vai kāda cita sieviete panāktu laulības šķiršanu, pamatojoties uz vīra laulības pārkāpšanas vainu, tad viņai atļauts apprecēties ar ko vien tā vēlas. (9)
Šķiršanās no neticīga dzīves drauga. — Ja sieva ir neticīga un pretojas patiesībai, tad vīrs, pamatojoties tikai uz šo iemeslu, Dieva likumu gaismā nevar to atstāt. Lai nepārkāptu Jehovas likumus viņam jāpaliek kopā ar to, ja tā pati nevēlas no viņa aiziet. Viņš var ciest no pretošanās, spaidiem un dažāda veida apgrūtinājumiem, tomēr iepriecu, spēku un atbalstu viņš atradīs Dievā, Kas spējīgs sniegt žēlastību [345] jebkuros apstākļos. Viņam vajadzētu būt skaidra sprieduma, patiesas apņemšanās un stingru pamatlikumu vīram, un Dievs tam dos gudrību, kā rīkoties. Impulsi nevaldīs pār viņu, bet virsvaldības grožus savās rokās stingri turēs prāts, tā kā kaislības tiks savaldītas un iegrožotas. (10)
Sieva aicināta izmainīt savu nostāju, bet ne laulības attiecības. — Es saņēmu vēstuli no tava vīra. Es gribu teikt, ka ir tikai viens iemesls, uz kuru pamatojoties vīrs var likumīgi šķirties no savas sievas vai sieva no vīra, un tas ir laulības pārkāpšana.
Ja nav saskaņas tieksmēs un uzskatos, vai Dievs netiktu pagodināts, ja jūs tos mainītu?
Vīram un sievai vajadzētu kopt savstarpēju cieņu un mīlestību. Viņiem vajadzētu valdīt pār savu garastāvokli, pār saviem vārdiem un darbiem, lai netiktu teikts vai darīts kaut kas tāds, kas otru satrauktu vai apgrūtinātu. Ikvienam vajadzētu rūpēties par otru, darot visu viņu spēkos esošo, lai stiprinātu savstarpējo mīlestību.
Es jums abiem ieteicu meklēt Kungu. Mīļi un laipni pildiet savus pienākumus viens pret otru. Vīram vajadzētu radināties čakli strādāt, darot labāko savas ģimenes uzturēšanai. Tas sievai liks viņu cienīt...
Mana māsa, tu nevari patikt Dievam, ja arī turpmāk paliksi pie savas nostājas. Piedod savam vīram. Viņš ir tavs vīrs, un tu pati būsi laimīga, ja centīsies pildīt savus pienākumus un būt mīļa. Lai uz tavām lūpām valda taisnības likums. Tu vari un tev vajag izmainīt savu izturēšanās veidu. (11)
Jums abiem vajadzētu mācīties vairāk piemēroties, bet ne vienam no otra ar kaut ko atšķirties... Laipnība un mīlestība jūsu dzīvē izdarīs pārsteidzošas pārmaiņas. (12)
