Laulības šķiršana un attiecības ar draudzi. — Sakarā ar cietušās māsas A.G. gadījumu mēs, atbildot uz – jautājumu, vēlamies teikt, ka tāds ir visu cilvēku vairums, kurus pārvarējis grēks, kā tas noticis ar viņas vīru, ka tie nemaz nesaprot, kādi nelieši tie ir. Daži tomēr to saprot un atkal tiek uzņemti draudzē, tomēr tikai pēc kāda laika, kad ar pilnīgu savu grēku atzīšanu un patiesu nožēlu tie ir iemantojuši Dieva ļaužu uzticību. Šajā gadījumā ir grūtības, kas nav citos, un mēs vēlamies piebilst tikai sekojošo: 1. Septītā baušļa pārkāpšanas gadījumos, kad vainīgā puse neparāda patiesu grēku nožēlu, cietušai pusei, ja tā var panākt laulības šķiršanu, nepadarot ar šo soli savu personīgo vai savu bērnu stāvokli sliktāku, ir tiesības būt brīvai. 2. Ja ar laulības šķiršanu viņu pašu vai viņu bērnu stāvoklis var kļūt sliktāks, tad mēs Rakstos nezinām tāda teksta, kas nevainīgajai pusei par palikšanu laulībā pierakstītu kādu vainu. 3. Laiks, pūles, lūgšanas, pacietība, ticība un dievbijīga dzīve var panākt reformu. Dzīve kopā ar cilvēku, kas lauzis laulības svinīgo solījumu un viscaur apklāts ar noziedzīgas mīlestības negodu un kaunu un neatzīst to, dvēselei ir ārkārtīgi mocoša; un tomēr šķiršanās ir sirdi plosoša, visa dzīves laika sāpe. Lai Dievs žēlo nevainīgo pusi! Laulības līgums pirms tā noslēgšanas ir rūpīgi jāpārdomā. 4. Ak, kāpēc gan cilvēki, kas varētu būt cienījami un labi un beidzot aizsniegt Debesis, tik lēti pārdodas velnam, smagi sāpinot savu vistuvāko draugu, apkaunojot savu ģimeni, apkaunojot Dieva lietu, lai beidzot pazustu ellē? Lai Dievs ir žēlīgs! Kāpēc gan tie, kas krituši noziegumā, neparāda savam briesmīgajam darbam atbilstošu nožēlu [347] un nemeklē žēlastību pie Kristus, un nedziedē, cik vien iespējams, viņu pašu sistās rētas? (13) Piezīme: Šis ir viens no nedaudzajiem Džeimsa un Elenas Vaitu kopīgajiem paziņojumiem. Tā kā to parakstījuši abi, tad acīmredzot Vaita kundze to pilnībā atzinusi par pareizu. (Sastādītāji)
1. — Liecības draudzei IV – 507. lpp.
2. — Vēstule 17. lpp., 1896. g.
3. — Domas par Kalna svētrunu – 99. 100. lpp.
4. — Manuskripts 16. lpp., 1899. g.
5. — Vēstule 8. lpp., 1888. g.
6. — Vēstule 47. lpp., 1902. g.
7. — Vēstule 148. lpp. 1907. g.
8. — Vēstule 40. lpp., 1888. g.
9. — Vēstule 4-a. 1863. g.
10. — Vēstule 8. lpp., 1888. g.
11. — Vēstule 168. lpp., 1901. g.
12. — Vēstule 157. lpp., 1903. g.
13. — Review and Herald, 1868. g. 24. marts.
