Nauda var būt svētība vai lāsts. — Nauda katrā ziņā nav lāsts; tai ir liela vērtība, jo, pareizi izlietota, tā var darīt daudz laba dvēseļu glābšanas darbā un aplaimot ļaudis, kas trūcīgāki par mums. Negudri vai nepiesardzīgi izlietota,... nauda tās lietotājam kļūst par valgu. Kas naudu izlieto lepnuma un godkāres apmierināšanai, tam nauda ir vairāk lāsts kā svētība. Nauda pastāvīgi uzrāda, kam mēs esam pieķērušies, un pārbauda mūsu mīlestību. Kas to iegūst vairāk, kā viņam patiesi vajadzīgs, tam jāmeklē gudrība un žēlastība, lai iepazītu pats savu sirdi un nepārtraukti to uzmanītu, jo citādi radīsies iedomātas vajadzības, un viņš kļūs neuzticīgs pārvaldnieks, izšķērdēdams Kunga uzticēto kapitālu.
Ja Dievu mīlam vairāk par visu, tad laicīgām lietām mēs pieķersimies tikai tik daudz, cik tas ir vajadzīgs. Ja mēs pazemīgi un čakli meklēsim zināšanas un vajadzīgās spējas, lai pareizi izlietotu Kunga naudu, tad arī saņemsim gudrību no augšienes. Ja sirds sāk meklēt sava personīgā labuma un savu tieksmju apmierināšanu, ja mēs sākam domāt, ka nauda mūs var darīt laimīgus, ja arī tā netiek izlietota tā, kā Dievs to vēlas, tad tā kļūst par tirānu, kas pilnīgi noteic cilvēka gaitas; cilvēks tai sāk uzticēties, to cienīt un kalpot tai kā dievam. Uz tās altāra tiek upurēts gods, patiesība, taisnība un tiesa. Dieva Vārda pavēles tiek nobīdītas malā, un par noteicošo spēku kļūst pasaulīgi ieradumi un modes, kuras diktē ķēniņš Mamons. (1)
Nodrošiniet dzīvi, iegādājoties sev mājas. — Ja pastāvīgi būtu ievēroti Dieva dotie likumi, cik savādāks tagad būtu pasaules stāvoklis morālā, garīgā un laicīgā ziņā. Neatklātos [373] savtība un domāšana par sevi tā, kā tas tagad ir, bet ikviens laipnā kārtā rūpētos par citu laimi un labklājību... Nabadzīgākās šķiras netiktu turētas zem bagātnieku dzelžainā papēža, cilvēku smadzenes neplānotu un nedomātu laicīgi un garīgi citu vietā, bet tiem tiktu dota zināma iespēja pastāvīgi domāt un rīkoties.
Doma, ka viņi paši ir savas mājas īpašnieki, iedvestu viņos stipru vēlēšanos izkopt savas spējas. Viņi ātri iemācītos paši priekš sevis plānot un domāt; viņu bērni tiktu mācīti strādāt un taupīt, un viņu sprieduma spējas kļūtu daudz spēcīgākas. Viņi sāktu justies kā cilvēki, bet ne kā vergi un lielā mērā atgūtu atkal savu pazaudēto pašcieņu un morālo neatkarību. (2)
Māciet mūsu ļaudīm atstāt pilsētas un doties uz laukiem, kur tie var iegūt mazu zemes īpašumu un uzcelt māju sev un saviem bērniem. (3)
Brīdinājums nepārdot mājas. — Trūcīgi vīri un sievas raksta man, lūdzot padomu, vai tiem pārdot savas mājas un ieņēmumu atdot darbam. Viņi stāsta, ka lūgumi pēc līdzekļiem aizkustinājuši viņu sirdis, un tie vēlas kaut ko darīt priekš Meistara, Kas viņiem atdevis visu. Tiem es gribu sacīt: „Jūsu pienākums varbūt nav tieši tagad pārdot savas mazās mājas; tomēr griezieties paši pie Dieva; Kungs noteikti uzklausīs jūsu nopietnās lūgšanas pēc gudrības saprast savu pienākumu.” (4)
Dievs tagad neprasa mājas, kurās Viņa ļaudīm vēl jādzīvo; bet, ja tie, kas dzīvo pārticībā, nedzirdēs Viņa balsi atraisīties no pasaules un pienest upurus Dievam, tad [374] Viņš aizies tiem garām un aicinās ļaudis, kas labprātīgi kaut ko darīs priekš Jēzus, pat pārdodot savas mājas, lai apmierinātu darba vajadzības. (5)
Slavējama neatkarība. — Zināma veida neatkarība ir slavējama. Vēlēties nest pašam savu nastu un neēst citu pelnītu maizi ir labi. Tā ir cēla un augstsirdīga godkāre, kas izraisa vēlēšanos uzturēt pašam sevi. Čaklums un taupība ir nepieciešamas īpašības. (6)
Budžeta līdzsvarošana. — Daudzi, ļoti daudzi nav sevi tā audzinājuši, lai spētu savus izdevumus iekļaut ienākumu robežās. Viņi nemācas piemēroties apstākļiem un aizņemas, un atkal aizņemas, līdz parādi tos sāk nomākt, kā rezultātā tie kļūst mazdūšīgi un nonāk izmisumā. (7)
Vediet izdevumu pārskatu. — Savu iegribu apmierināšanas ieradums vai arī neprasme un takta izjūtas trūkums no sievas un mātes puses var būt liels apgrūtinājums ģimenes kasei; un tomēr tāda māte var domāt, ka viņa dara vislabāko, jo nekad nav mācījusies ierobežot savas un savu bērnu vajadzības un nekad nav centusies izprotoši un smalkjūtīgi vadīt savu saimniecību. Tāpēc dažai ģimenei savu vajadzību apmierināšanai būs vajadzīgs divas reizes vairāk līdzekļu kā tāda paša lieluma citai ģimenei.
Visiem vajadzētu mācīties vest pārskatu par saviem ienākumiem un izdevumiem. Daži no darba atsakās kā no mazsvarīga, bet tas nav pareizi. Vajadzētu sīki pierakstīt visus izdevumus. (8)
Izšķērdīgu ieradumu ļaunums. — Kungam ir paticis rādīt man ļaunumus, kurus rada [375] izšķērdības ieradums, lai es varētu brīdināt vecākus un tie mācītu savus bērnus ievērot taupību. Māciet tiem, ka nauda, kas tiek iztērēta nevajadzīgām lietām, tiek atņemta īstajām vajadzībām. (9)
Ja esat ieraduši dzīvot pārspīlētā pārticībā, tad tūlīt atsakieties no tādas dzīves. Ja jūs to nedarīsiet, pazaudēsiet mūžību. Taupības, čakluma un pieticības ieradumi jūsu bērniem būs labākā dāvana, vairāk nekā bagāts pūrs.
Uz šīs zemes mēs esam ceļinieki un svešinieki. Neiztērēsim līdzekļus tādu iegribu apmierināšanai, kuras Dievs vēlas, lai mēs apspiestu. Attēlosim pareizi ticību, ierobežojot savas vajadzības. (10)
Vecāki rāti par bezrūpīgu naudas izdošanu. — Jūs neprotat ekonomiski izlietot naudu un nemācaties saskaņot savus izdevumus ar saviem ienākumiem... Jūs ļoti vēlaties iegūt naudu, lai bagātīgi to varētu izlietot savu tieksmju apmierināšanai, un jūsu pamācības un priekšzīme ir kļuvušas par lāstu bērniem. Cik maz tie domā par pamatlikumiem! Viņi arvien vairāk aizmirst Dievu, arvien mazāk baidās no Viņa nelabvēlības un kļūst arvien neiecietīgāki pret ierobežojumiem. Jo vieglāk nauda tiek iegūta, jo mazāk pateicības tiek izjusts. (11)
Ģimenei, kas dzīvo pāri saviem līdzekļiem. — Jums jāuzmanās, lai jūsu izdevumi nebūtu lielāki par ienākumiem. Ierobežojiet savas vajadzības!
Tā ir liela nelaime, ka tava sieva līdzekļu izlietošanas ziņā ir tik ļoti līdzīga tev, tā kā šai ziņā viņa tev nevar palīdzēt, tas ir, uzmanīt mazos izdevumus lai, izvairītos no lielāku summu pazaudēšanas. Jūsu ģimenes saimniecībā pastāvīgi rodas nevajadzīgi izdevumi. Tavai sievai patīk redzēt savus bērnus dārgāk ietērptus, kā viņu līdzekļi to atļauj, un šī iemesla dēļ bērnos attīstās [376] gaume un ieradumi, kas tos padarīs lepnus un iedomīgus. Ja jūs apgūtu taupības mācību un saskatītu briesmas, kas draud jums pašiem, jūsu bērniem un Dieva lietai, izšķērdīgi izlietojot līdzekļus, tad iemantotu pieredzi, kas ļoti svarīga mūsu kristīgo raksturu pilnveidošanai. Ja jūs neiegūsiet tādus piedzīvojumus, tad jūsu bērni, kamēr vien viņi dzīvos, nesīs šīs nepareizās audzināšanas zīmogu...
Es nevēlos jūs iespaidot krāt līdzekļus — priekš jums tas būtu ļoti grūti, — tomēr es jums abiem gribu dot padomu izlietot savus līdzekļus uzmanīgi, un lai jūsu ikdienas dzīves priekšzīme bērniem māca pieticību, pašaizliedzību un taupību. (12)
Kāda ģimene aicināta vairāk aizliegt sevi. — Es redzēju, ka jums, mans brāli un māsa, vēl daudz jāmācās. Jūs neesat dzīvojuši savu līdzekļu robežās. Jūs neesat mācījušies taupīt. Nopelnot lielas algas, jūs nezināt kā tās visiespaidīgāk izlietot. Jūs padomu prasāt garšai un ēstkārei, bet ne prātam. Reizēm jūs izdodat naudu par tādu uzturu, kādu jūsu brāļi sev nevar atļauties. Dolāri no jūsu kabatas izslīd pārāk viegli... Pašaizliegšanās ir tāda mācība, kas jums abiem vēl jāmācās. (13)
Vecākiem vajadzētu mācīties dzīvot savu līdzekļu robežās. Savos bērnos vajadzētu ieaudzināt pašaizliedzību, mācot tos ar priekšzīmi un priekšrakstiem. Savas vajadzības tiem vajadzētu samazināt un vienkāršot, lai pietiktu laika intelektuālai izaugsmei un garīgai attīstības. (14)
Izdabāšana nav mīlestības parādīšana. — Neieaudziniet bērnos domu, ka jūsu mīlestībai uz viņiem jāizpaužas to lepošanās un izrādīšanās kāres un pārspīlētu iegribu apmierināšanā. [377] Tagad nav tas laiks, kad vajadzētu gudrot, kā izlietot naudu. Savas izdomas spējas pielietojiet, mācoties vairāk taupīt. (15)
Taupība cieši saistīta ar devību. — Jaunieši šai laikmetā dabīgi tiecas neievērot un nicināt taupību un pielīdzināt to skopumam un šaursirdībai. Tomēr taupībai ir visciešākās saites ar visplašākajiem un visaugstsirdīgākajiem uzskatiem un jūtām; kur to neievēro, tur nevar valdīt patiesa augstsirdība. Nevienam nevajadzētu domāt, ka mācīties taupīt un apsvērt, kā vislabāk izmantot drusciņas, ir viņa necienīgs darbs. (16)
Otra galējība — negudra taupība. — Dievs netiek pagodināts, ja miesai tiek nodarīta pārestība vai to atstāj novārtā un tā vairs nespēj kalpot Viņam. Viens no pirmajiem ģimenes galvas pienākumiem ir rūpēties par spēcinoša un garšīga uztura sagādi. Daudz labāk, ja mazāk ir dārgi tērpu un mēbeļu, nekā, ja tiek sašaurināta uztura apgāde.
Daži mājsaimniecības vadītāji sašaurina ģimenes galdu, lai sagādātu līdzekļus viesu pacienāšanai. Tāda rīcība nav gudra. Viesu pacienāšanā vajadzētu valdīt vislielākajai vienkāršībai. Galveno vērību dāvājiet ģimenes vajadzībām.
Negudra taupība un māksloti ieradumi bieži liedz parādīt viesmīlību tur, kur tā ir vajadzīga un kur tā būtu par svētību. Mūsu galdu regulāri vajadzētu apgādāt ar uzturu tā, lai būtu iespējams uzņemt un pieaicināt negaidītus viesus, neapgrūtinot mājasmāti ar īpašu ēdienu sagatavošanu. (17)
Mūsu taupībai nekad nevajadzētu būt tādai, kas mūs novestu pie nepilnvērtīgu ēdienu pasniegšanas. Studentiem vajadzētu bagātīgi saņemt veselīgu uzturu. Tomēr lai tie, [378] rūpējas par ēdienu pagatavošanu, sakrāj arī drusciņas, ka nekas nepazūd. (18)
Taupība nenozīmē skopumu, bet gudru līdzekļu izdošanu, jo ir jāpadara liels darbs. (19)
Rūpējieties par ērtībām sievas darba atvieglošanai. — Brāļa E ģimene dzīvo pēc visstingrākās taupības likumiem... Brālis E apzinīgi nolēma necelt savai lielajai ģimenei ērtāku malkas šķūni un virtuvi, jo viņš bez sirdsapziņas pārmetumiem nevarēja izlietot līdzekļus personīgām ērtībām, kad nauda bija vajadzīga Dieva lietai, lai to virzītu uz priekšu. Es centos viņam rādīt, ka padarīt māju patīkamu un sagādāt ērtības sievas darba atvieglošanai tieši bija vajadzīgs viņa bērnu veselībai un tikumībai. (20)
