„Salasiet druskas.” — Reiz Kristus Saviem mācekļiem mācīja taupību, un šo mācību ir vērts pārdomāt. Viņš veica brīnumdarbu, lai pabarotu cilvēku tūkstošus, kas bija klausījušies Viņa mācības; tomēr, kad visi bija paēduši un savu izsalkumu apmierinājuši, Viņš arī druskām neļāva pazust. Viņš, Kas vajadzības gadījumā ar Savu dievišķo spēku varēja pabarot ļaužu pulku, pavēlēja mācekļiem salasīt druskas, lai nekas nepazustu. Šī mācība tika sniegta tikpat daudz mūsu labā kā tiem, kas dzīvoja Kristus dienās. Dieva Dēls rūpējās par laicīgās dzīves vajadzībām. Pēc mielasta Viņš neatstāja novārtā salauztās druskas, kaut arī tādu mielastu par jaunu varēja sagatavot, kad vien Viņš to vēlējās. (1) Šī Jēzus Kristus mācība jāieauž visas praktiskās dzīves fāzēs. Visās lietās jāpraktizē taupība. Salasiet druskas, lai nekas nepazūd. Ir arī tāda reliģija, kas nesaviļņo sirdis un tāpēc paliek tikai formāli vārdi. Tā praktiski netiek īstenota. Reliģiskiem pienākumiem jāsaaužas ar visaugstāko cilvēcīgo saprātu laicīgā darba lietās. (2)
Sekojiet Kristum pašaizliedzībā. — Lai iepazītos ar cilvēcīgo būtņu bēdām, grūtībām un nepiepildītajām cerībām, Kristus nokāpa līdz viszemākajiem pazemojumu un sāpju dziļumiem. Viņš gāja ceļu, pa kuru aicina iet Savus sekotājus. Viņš tiem saka: „Ja kas man grib sekot, tas lai aizliedz sevi pašu, ik dienas lai uzņemas savu krustu un seko Man”. Tomēr ļaudis, kas sevi sauc par kristiešiem, ne vienmēr ir labprātīgi aizliegt sevi, uz ko viņus aicina Pestītājs. Viņi nav labprātīgi [382] ierobežot savas vēlēšanās un iegribas, lai vairāk būtu ko dot Kungam. Dažs saka: „Manas ģimenes gaume ir dārga, un tā uzturēšana izmaksā daudz.” Tas rāda, ka viņam un viņa ģimenei jāapgūst Kristus sniegtā taupības mācība...
Visiem uzbruks kārdināšanas apmierināt savas savtīgās un pārspīlētās iegribas, tomēr atcerēsimies, ka dzīvības un godības Kungs nāca uz šo pasauli. lai cilvēcei sniegtu pašaizliegšanās mācību. (3)
Tie, kas nedzīvo paši sev, neizlietos katru dolāru savu iedomāto vajadzību un savas ērtības labad, bet paturēs prātā, ka viņi ir Kristus sekotāji un ka ir citi cilvēki, kuriem vajadzīgs uzturs un drēbes. (4)
Taupiet, lai varētu palīdzēt Dieva lietai. — Daudz varētu runāt ar jauniešiem par viņu priekštiesību palīdzēt Dieva lietai, apgūstot taupības un pašaizliedzības mācības. Daudzi domā, ka viņiem jānododas tādām un vēl tādām izpriecām, un, lai to varētu, viņi pierod iztērēt visus savus ienākumus. Dievs vēlas, lai mēs šai ziņā rīkotos labāk. Mēs grēkojam paši pret sevi, ja ēdam, dzeram un ģērbjamies, kā vien mums iepatīkas. Dievam priekš mums ir augstāki nodomi nekā šie. Ja mēs labprātīgi atteiksimies no savām savtīgajām iegribām un atdosim Dieva lietai sirds un prāta spēkus, tad ar mums sadarbosies Debesu spēki, darot mūs par svētību cilvēcei.
Pat dzīvojot trūcīgi, ar čaklu darbu un taupību jaunietis var atlicināt kādu mazumu Dieva lietai. (5)
Ja tiekat kārdināti nevajadzīgi tērēt naudu. — Ja tiekat kārdināti izdot naudu par nevajadzīgiem sīkumiem, tad [383] atcerieties Kristus pašaizliedzību un pašuzupurēšanos kritušā cilvēka labā. Mūsu bērni jāmāca aizliegties un savaldīt sevi. Iemesls, kāpēc tik daudziem sludinātājiem grūti iztikt ar saviem līdzekļiem, ir viņu neierobežotās tieksmes, iegribas un ēstkāre. Iemesls, kāpēc daudzi cilvēki piedzīvo bankrotu un negodīgā ceļā cenšas iegūt naudu, ir viņu centieni apmierināt savu sievu vai bērnu pārspīlētās iegribas. Cik ļoti tēviem un mātēm ar priekšzīmi un priekšrakstiem vajadzētu mācīt saviem bērniem taupību! (6)
Es vēlētos, kaut visu cilvēku prātos varētu iespiest atziņu par grēka lielumu, ja Kunga līdzekļus izšķiežam iedomātām vajadzībām. Šķietami nelielu naudas summu iztērēšana var ieraut apstākļos, kas savā secībā iesniegsies mūžībā. Tiesai iesākoties un grāmatām atveroties, jūsu skatam tiks atklāts viss pazudinošais darbs — labais, ko jūs būtu varējuši veikt ar sakrātajiem grašiem un lielākām summām, kas tika izlietotas pilnīgi savtīgiem mērķiem. (7)
Rūpējieties par santīmiem un sīkumiem. — Neizšķiediet savus santīmus nevajadzīgu lietu pirkšanai. Jūs varat domāt, ka nelieli izdevumi nekādu sevišķu summu neveidos, tomēr daudzi sīkumi beidzot salasās par lielu vērtību. Ja mēs varētu, mēs aicinātu atdot darbam tos līdzekļus, kas tiek izdoti nevajadzīgām lietām tērpam un savtīgu iegribu apmierināšanai. Visapkārt valda visāda veida nabadzība. Un Dievs mums uzlicis pienākumu atvieglot cilvēces ciešanas visos iespējamos veidos.
Kungs vēlas, lai Viņa ļaudis būtu apdomīgi un rūpīgi. Viņš vēlētos, lai tie visur mācītos taupīt un neko neizšķiestu. (8) [384]
Ikdienas nevajadzīgām lietām iztērētā summa, domājot, ka „tā taču ir maza”, „tas jau tikai sīkums”, šķiet tiešām ļoti niecīga; bet pareiziniet to ar dienu skaitu gadā un ar aizvadītajiem gadiem, tad jūs ieraudzīsiet gandrīz vai neticami lielu skaitli. (9)
Nesacentieties ar modei izdabājošiem kaimiņiem. — Nav labi, ja izliekamies kā bagātnieki vai par kaut ko vairāk nekā mēs esam — pazemīgā un lēnprātīgā Pestītāja vienkāršie sekotāji. Mums nav jāuztraucas, ja mūsu kaimiņi ceļ mājas un iekārto tās tādā veidā, ko atdarināt mums nav tiesību. Kā lai Jēzus skatās uz mūsu savtīgajiem uzturvielu krājumiem, kas domāti vienīgi ēstkārei, izpatikšanai viesiem vai savu tieksmju apmierināšana! Tas būtu slazda valgs mums, ja mēs tiektos pēc ārišķībām vai atļautu to darīt saviem bērniem, kas atrodas mūsu uzraudzībā. (10)
Vaitas kundzes personīgais piedzīvojums bērnībā. — Kad man bija tikai divpadsmit gadu, es zināju, kas ir taupība. Kopā ar māsu mēs apguvām kādu amatu, un, kaut dienā nopelnījām tikai divdesmit piecus centus, mēs no šīs summas kaut cik varējām atlicināt arī misijai. Pamazām mēs sakrājām trīsdesmit dolārus. Kad pie mums atskanēja vēsts par Kunga drīzo atnākšanu, ar aicinājumu pēc cilvēkiem un līdzekļiem, mēs kā priekštiesību izjutām iespēju nodot tēvam trīsdesmit dolārus, lūdzot viņu tos izlietot traktātiem un pamfletiem vēsts izplatīšanai starp tumsībā dzīvojošiem ļaudīm...
Par savu nopelnīto naudu mēs ar māsu iegādājāmies drēbes. Mēs nodevām naudu mātei un sacījām: „Pērc tā, lai samaksājot par drēbēm, kaut kas atliktu, ko dot misijas darbam.” Un viņa tā arī darīja, atbalstot mūsu misijas garu. (11) [385]
Esiet taupīgi, vadoties no principa. — Kura rokas ir atvērtas, atsaucoties aicinājumam dot līdzekļus Dieva darbam un cietēju un trūcīgo atbalstīšanai, tie nav nolaidīgi, nenoteikti vai kūtri savos laicīgajos darbos. Tie vienmēr cenšas savus izdevumus turēt ienākuma robežās. Taupība un ekonomija ir viņu pamatlikums; viņi taupa principa pēc; tie izjūt pienākumu taupīt, lai būtu kaut kas ko dot. (12)
1. — Liecības draudzei IV – 572. 573. lpp.
2. — Manuskripts 31. lpp., 1897. g.
3. — Vēstule 4-a, 1902. g.
4. — Review and Herald, 1894. g. 21. augusts.
5. — Jaunatnes instruktors, 1907. g. 10. septembris.
6. — Vēstule 11. lpp., 1888. g.
7. — Review and Herald, 1891. g. 11. augusts.
8. — Vēstule 21. lpp., 1898. g.
9. — Kristīgā sātība un Bībeles higiēna – 63. lpp.
10. — Vēstule 8. lpp., 1889. g.
11. — Jaunatnes instruktors, 1907. g. 10. septembris.
12. — Liecības draudzei IV – 573. lpp.
