Sniedziet bērna prātam labu un piemērotu barību. — Uzņēmīgais un augošais bērna prāts ilgojas pēc zināšanām. Vecākiem vajadzētu būt par visu informētiem, lai tie savu bērnu prātam varētu sniegt labu un piemērotu barību. Tāpat kā ķermenis, arī prāts sev spēkus gūst no uzņemtās barības. Šķīstas, stiprinošas domas to paplašina un izdaiļo; bet šīs pasaules zemiskās domas sašaurina un pazemo.
Vecāki, jūs esat tie, kas izlemjat, vai jūsu bērnu prātu aizņems cēlas domas vai netikumīgi priekšstati. Viņu rosīgo prātu jūs nevarat pasargāt neaizņemtu; jūs nevarat aizbaidīt ļaunumu, tikai parādot savu nepatiku vien. Sliktas domas jūs varat atvairīt, vienīgi iepotējot pareizus pamatlikumus. Ja vecāki savu bērnu sirdīs neiesēs patiesības sēklu, tad ienaidnieks tur iesēs nezāles. Labas un veselīgas pamācības ir vienīgais aizsarglīdzeklis pret ļauniem sakariem, kas sabojā labus tikumus. Patiesība pasargās dvēseli no nebeidzamām kārdināšanām, kuras katrā ziņā ir jāatvaira. (1)
Vecākiem jāpārrauga lasīšanas ieradumi. — Daudzi jaunieši ir ļoti kāri uz grāmatām. Viņi lasa visu, ko vien var atrast. Šādu bērnu vecākus es aicinu pārraudzīt viņu lasīšanas tieksmes. Nepieļaujiet, ka uz jūsu galdiem atrodas žurnāli un laikraksti, kuros atrodami mīlas romāni. Viņu vietu aizpildiet ar grāmatām, kas jauniešiem palīdzētu savā raksturā ielikt vislabākos materiālus — Dieva mīlestību, dievbijību un Kristus atzīšanu. Paskubiniet bērnus piepildīt atmiņu ar vērtīgām atziņām, lai dvēseli ieņem viss, kas ir labs, lai tas pārvalda tās spēkus, neatstājot vietu [411] zemām, deģenerējošām domām. Ierobežojiet ilgas pēc lasāmvielas, kas nav laba barība prātam. (2)
Vecākiem vajadzētu pūlēties pasargāt māju no jebkura iespaida, kas neiedarbojas uz labu. Šajā ziņā dažiem vecākiem vēl daudz jāmācās. Tiem, kas jūtas brīvi lasīt stāstus un romānus žurnālos, es vēlētos sacīt: Jūs sējat sēklu, kuras ražu gan nevēlēsities ievākt. No tādas lasīšanas nav iegūstams nekāds garīgs spēks. Tā drīzāk gan iznīcina mīlestību uz Dieva Vārdu šķīsto patiesību. Sātans izmanto žurnālos uzrakstītos romānus un stāstus, lai piepildītu prātu ar vieglprātīgām un nereālām domām, kur pretī čakli vajadzētu studēt Dieva Vārdu. Tā viņš tūkstošiem un atkal tūkstošiem nolaupa laiku, spēkus un pašsavaldīšanos, kas nepieciešami nopietnu dzīves problēmu risināšanai. (3)
Bērniem vajadzīga laba un piemērota lasāmviela, kas iepriecinātu un atspirdzinātu garu un miesu, neatstājot uz cilvēku demoralizējošu un nogurdinošu iespaidu. Ja viņiem ieteiks lasīt romānus un laikrakstos publicētos stāstus, tad pamācošas grāmatas un laikraksti tiem vairs nepatiks. Lielākā daļa bērnu un jauniešu vēlas kaut ko lasīt, un, ja viņiem netiek izraudzīta lasāmviela, tad tie paši to sev sameklēs. Viņi visur atradīs samaitājoša rakstura lasāmvielu, un tā viņiem ātri iepatiksies; bet ja viņiem pasniegs šķīstu un labu grāmatu, viņi iemācīsies to vērtēt. (4)
Veidojiet un audziniet mīlestību uz garīgām lietām. — Mīlestība uz garīgām lietām jāveido un jāaudzina ar vislielāko rūpību. Pareizas domāšanas ieraduma veidošanai vecākiem savu bērnu uzņēmīgajiem prātiem jau agri jāatver Raksti.
Nevajadzētu taupīt nekādas pūles auglīgas mācīšanas ieraduma izveidošanai. Ja prāts noklīdīs neceļos, vadiet to atpakaļ. Ja sabojājusies intelektuālā un morālā [412] gaume, lasot izdomātus un uzbudinošus stāstus, un nav vairs vēlēšanās par kaut ko nopietni domāt, ir jāuzsāk cīņa šī ieraduma pārvarēšanai. Patika uz izdomātu lasāmvielu būtu jāpārvar tūlīt. Būtu jāizstrādā visstingrākie noteikumi domu noturēšanai pareizā gultnē. (5)
Neaudziniet patiku uz izdomājumiem. — Ko vajadzētu lasīt jūsu bērniem? Tas ir nopietns jautājums un tāds, kas prasa pārdomātu atbildi. Es jūtos apbēdināta, redzot Sabata ievērotāju ģimenēs laikrakstus un periodiskos izdevumus, kuros iespiesti romāni, kas uz bērnu un jauniešu prātiem neatstāj nekādu labu iespaidu. Es vēroju šos ļaudis, kam tādā veidā tiek audzināta patika uz izdomātu literatūru. Viņiem bija priekštiesība dzirdēt patiesību un iepazīties ar mūsu ticības pamatiem, tomēr brieduma gadus tie sasniedza, neko nezinot par praktisku dievbijību vai patiesu ticību. (6)
Izdomātu stāstu lasītāji piekopj ļaunumu, kas, aizklājot svēto lappušu skaistumu, iznīcina garīgumu. (7)
Kaitīgo grāmatu ir daudz. — Pasaule ir pārplūdināta ar grāmatām, kuras labāk būtu atdot ugunij, bet ne izplatīt. Naudas iegūšanas nolūkiem izdotās un izplatītās sensacionāla rakstura grāmatas ir kaut kāds sātanisks valdzinājums, un būtu labāk, ja mūsu jaunieši tās nekad nelasītu.
Romānu lasīšana ir viens no līdzekļiem, kurus sātans izlieto dvēseļu iznīcināšanai. Tā rada neveselīgu, mākslīgu uzbudinājumu, satrauc iztēli, padara prātu nederīgu vēlamām pārdomām un jebkādam garīgam darbam. Tā atrauj dvēseli no lūgšanām un iznīcina mīlestību uz garīgām lietām. (8) [413]
Izdomātu piedzīvojumu, bruņinieku romānu, vieglprātīgu un satraucošu stāstu lasīšana gandrīz nav mazāks lāsts priekš lasītāja. Autors var teikt, ka viņš ir vēlējies pasniegt morālu mācību, visā savā darbā viņš var ieaust reliģiskas domas, un tomēr tas bieži vien kalpo viņa darba bezjēdzības un ļaunuma aizplīvurošanai. (9)
Neticīgie autori. — Vēl viens briesmu avots, no kura mums pastāvīgi jāsargās, ir neticīgu autoru darbu lasīšana. Šos darbus iedvesis patiesības ienaidnieks, un neviens nevar tos lasīt, neapdraudot savu dvēseli. Tas tiesa, ka daži, kas ir nodevušies šādai lasīšanai, vēlāk var izārstēties no tāda ieraduma, tomēr visi, kas vien saskaras ar tās ļauno iespaidu, paši nostājas uz sātana zemes un viņš savas priekšrocības prot izmantot visiespaidīgākā veidā. Izaicinot sātanu kārdināt, viņi nesaprot, ka tiem trūkst gudrības noteikt, kurā vietā viņš tos kārdinās, un trūkst arī spēka pretoties šīm kārdināšanām. Neticībai un bezdievībai pār cilvēku ir valdzinošs un apburošs spēks. (10)
Teikas un pasakas. — Bērnu un jauniešu audzināšanā tagad lielu lomu piešķir pasakām, teikām un izdomātiem stāstiem. Šāda rakstura grāmatas tiek lietotas skolās un ir atrodamas daudzās mājās. Kā gan kristīgi vecāki var atļaut saviem bērniem lietot grāmatas, kas tik lielā mērā piepildītas ar meliem un viltu? Kad bērni jautā, ko nozīmē šie stāsti, kas tā runā pretī vecāku pamācībām, tad parasti atbild, ka tie ir izdomāti. Bet ar to viņu lasīšanas ļaunie rezultāti tomēr nav likvidēti. Šajās grāmatās sniegtie uzskati bērnus maldina. Tās liek nepareizi raudzīties uz dzīvi; tās maldina un stiprina ilgas pēc nereālā...
Bērnu vai jauniešu rokās nekad nevajadzētu ielikt grāmatas, kurās atrodami patiesības sagrozījumi. Lai mūsu bērni viņu tiešajā audzināšanas periodā neuzņem sevī domas, kas vēlāk izrādīsies par grēka sēklām. (11) [414]
Kā tiek iznīcināts garīgais spēks. — Pavisam maz ir pareizi līdzsvarotu prātu, jo vecāki ir bezdievīgi nolaidīgi vājo rakstura īpašību stiprināšanā un slikto apspiešanā... Viņi neatceras, ka tiem uzlikts vissvinīgākais pienākums vērot katra sava bērna tieksmes, ka viņiem bērnos pienākas ieaudzināt pareizus ieradumus un pareizas domāšanas veidu. (12)
Attīstiet tikumiskos un intelektuālos spēkus. Neļaujiet šiem cēlajiem spēkiem novājināties un kļūt nederīgiem, lasot grāmatas vai vienkāršus stāstus. Es pazīsti stipra prāta cilvēkus, kas, nesātīgi lasot, ir kļuvuši garīgi nenosvērti, daļēji notrulināti un pat paralizēti. (13)
Uzbudinoša lasāmviela bērnu padara nemierīgu un sapņainu. — Vieglprātīgu, satraucošu stāstu lasīšana padara cilvēkus nederīgus praktiskās dzīves pienākumu pildīšanai. Tādu stāstu lasītāji dzīvo nereālu dzīvi. Es vēroju bērnus, kuriem atļāva lietot tādu lasāmvielu. Mājās un ārpus tās tie bija nepacietīgi un sapņaini, nespēdami runāt ne par ko citu kā vien par visparastākajām ikdienas lietām. Reliģiskas domas un sarunas viņu prātiem bija pilnīgi svešas. Līdz ar patikas izveidošanos uz seksuāliem stāstiem samaitājās viņu garīgā gaume, un prāts vairs nekur citur sev nevarēja atrast apmierinājumu kā vienīgi pie šīs neveselīgās barības. Es nevaru iedomāties nevienu piemērotāku vārdu šādu stāstu iespaida raksturošanai kā ”garīgs skurbums”. Nesātīgas lasīšanas ieradums atstāj iespaidu uz smadzenēm, kas ļoti līdzinās nesātīgas ēšanas un dzeršanas iespaidam uz ķermeni. (14)
Pirms tagadējās patiesības pieņemšanas daži bija pieraduši lasīt romānus. Savienojoties ar draudzi, tie šo ieradumu centās pārvarēt. Nolikt šādu ļaužu priekšā lasāmvielu līdzīgu tai, kādu viņi atmeta, ir tas pats, kas piedāvāt reibinošus dzērienus alkoholiķim. Padodoties pastāvīgi viņu priekšā esošam kārdinājumam, tie drīz vien pazaudēs patiku uz labu lasāmvielu. Bībeles studijas tos vairs neinteresēs. Vājāki kļūs morālie spēki. Grēks izliksies mazāk un mazāk grēcīgs, mazāk atbaidošs. Būs redzama pieaugoša neuzticība un nepatika pret dzīves praktiskajiem pienākumiem. Arvien vairāk samaitājoties, prāts būs gatavs tvert jebkuru uzbudinoša rakstura lasāmvielu. Tā tiks atvērts ceļš sātanam pilnīgi pakļaut dvēseli savai pārvaldībai. (15)
Pavirša, steidzīga lasīšana vājina svētošanās spēkus. — Milzīgā iespiesto materiālu straume, kas nepārtraukti plūst ārā no tipogrāfijām, veciem un jauniem liek pierast pie paviršas lasīšanas, līdz ar to prātam zaudējot spējas sakarīgi un spraigi domāt. Bez tam lielākā periodisko izdevumu un grāmatu daļa, kas līdzīgi Ēģiptes vardēm izplatās pa visu zemi, ir ne tikai tukšas, banālas un cilvēka gara spējas novājinošas, bet arī netīras un pazemojošas. Viņu iespaids ne tikai apreibina un grauj prātu, bet samaitā un iznīcina visu dvēseli. (16)
„Es sev nevaru atļauties mūsu draudzes laikrakstus”. — Ir ļaudis, kas sevi sauc par mūsu brāļiem, bet kas neiegādājas ne „Review” (Apskats), ne „Signs” (Laika zīmes), ne „Instructor” (Instruktors), ne arī „Good Health” (Labā veselība), bet nopērk vienu vai vairākus laicīgus laikrakstus. Viņu bērniem ļoti patīk lasīt izdomātus stāstus un mīlas romānus, kas iespiesti šajos laikrakstos un kurus viņu tēvi tiem var atļauties nopirkt, kaut gan apgalvo, ka nevar atļauties izdot naudu par mūsu periodiku un tagadējās patiesības grāmatām...
Vecākiem vajadzētu sargāt savus bērnus un mācīt viņiem izkopt tīras domas, izvairoties no sentimentālo rakstnieku darbiem laikrakstos, tā kā viņi gribētu izvairīties no [416] spitālības. Lai uz jūsu galdiem un jūsu bibliotēkas ir atrodami tikumiski un reliģiski raksti, ka jūsu bērnos izkoptos gaume cēlai un vērtējamai literatūrai. (17)
