Ikkatra nevērīga, nepieklājīga rīcība un ievērības neparādīšana brālim pret brāli, ikkatra nolaidība laipnu, iedrošinošu vārdu izteikšanā ģimenes lokā, vecākiem pret bērniem un bērniem pret vecākiem, nostiprina ieradumus, kas raksturu izveido pretēju Kristus raksturam. Bet ja šīs mazās lietas tiek īstenotas dzīvē, tad tās kļūst par lielām lietām. Tās savos apmēros izaug ļoti lielas. Tās dzīvi piepilda ar jauku aromātu, kas uzkāpj pie Dieva kā svēta vīraka smarža. (26) [428]
Daudzi ilgojas saņemt uzmanības pierādījumus. — Daudzi ļoti ilgojas pēc draudzīgas līdzjūtības... Mums jāaizmirst sevi, vienmēr raugoties, lai nepalaistu garām izdevības, pat mazās lietās, pateikties par labvēlību un draudzību, ko esam saņēmuši no citiem. Mums modri jāvēro izdevības, lai citus iepriecinātu ar laipnību un ar maziem mīlestības darbiem apgaismotu viņu dzīvi un atvieglotu viņu rūpes un nastas. Uzmanība, laipnība un pieklājība, kas, iesākdamās ģimenē, turpinās izplēsties ārpus tās loka, palīdz vairot dzīves laimi; bet nevērība šais mazās lietās palielina dzīves rūgtuma un rūpju kopsummu. (27)
Sabiedriskā sadzīvē rodas kontakti ar pasauli. Sabiedriskās attiecības noved kristietību saskarē ar pasauli. Dievs prasa, lai katrs vīrs un katra sieva, kas baudījuši Kristus mīlestību un sirdī uzņēmuši dievišķo gaismu, izlietu to pār tādu cilvēku tumšajām takām, kas nepazīst labāku ceļu. (28)
Draudzīgos vārdos un laipnos skatos mēs varam citiem veltīt tūkstošiem mazu uzmanību, kas atstarosies atkal atpakaļ uz mums pašiem. Neuzmanīgi kristieši, izturoties nevērīgi pret citiem, apliecina, ka viņi neatrodas savienībā ar Kristu. Ir neiespējami būt vienotiem ar Kristu un tomēr izturēties nelaipni pret citiem un aizmirst viņu tiesības. (29)
Mums visiem jākļūst par Kristus lieciniekiem. Kristus žēlastības svētotas sabiedriskās spējas jāizmanto dvēseļu mantošanai priekš Viņa. Lai pasaule redz, ka mēs neesam savtīgi nodevušies tikai savām interesēm vien, bet ka mēs savās svētībās un priekštiesībās vēlamies dalīties arī ar citiem. Lai tā redz, ka reliģija mūs nepadara nelīdzjūtīgus vai pārāk prasošus. Lai visi, kas saka, ka ir atraduši Kristu, kalpo cilvēku labā tā, kā Viņš to darīja. [429]
Mums nekad uz pasauli nevajadzētu atstāt nepareizu iespaidu, ka kristieši ir drūmi, nelaimīgi ļaudis. (30)
Ja mājas dzīvē esam pieklājīgi un laipni, tad priecīgā noskaņojuma labo smaržu mēs nesīsim sev līdzi, arī atrodoties ārpus tās. Ja mājās būsim iecietīgi, lēnprātīgi un garīgi stipri, tad mēs spēsim būt par gaismu arī pasaulei. (31)
1. — Laika zīmes, 1886. g. 9. septembris.
2. — Laika zīmes, 1882. g. 25. maijs.
3. — Laba veselība, 1880. g. Janvāris.
4. — Audzināšana – 240. lpp.
5. — Review and Herald, 1882. g. 13. jūnijs.
6. — Laika zīmes, 1884. g. 17. aprīlis.
7. — Laika zīmes, 1877. g. 23. augusts.
8. — Laika zīmes, 1884. g. 2. oktobris.
9. — Laika zīmes, 1884. g. 2. oktobris.
10. — Manuskripts 74. lpp., 1900. g.
11. — Audzināšana – 241. lpp.
12. — Laika zīmes, 1887. g. 29. novembris.
13. — Laika zīmes, 1886. g. 1. jūlijs.
14. — Domas par Kalna svētrunu – 192. 193. lpp.
15. — Audzināšana – 242. lpp.
16. — Lielā Ārsta pēdās – 489. 490. lpp.
17. — Audzināšana – 241. 242. lpp.
18. — Laika zīmes, 1912. g. 13. augusts.
19. — Lielā Ārsta pēdās – 490. lpp.
20. — Liecības IV – 559. 560. lpp.
21. — Audzināšana – 240. lpp.
22. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 155. lpp.
23. — Laika zīmes, 1884. g. 2. oktobris.
24. — Laika zīmes, 1911. g. 4. aprīlis.
25. — Jaunatnes instruktors, 1908. g. 31. marts.
26. — Manuskripts 107. lpp., 1898. g.
27. — Liecības draudzei III – 539. 540. lpp.
28. — Liecības draudzei IV – 555. lpp.
29. — Liecības draudzei III – 539. lpp.
30. — Visu laikmetu ilgas – 152. lpp.
31. — Laika zīmes, 1892. g. 14. novembris.
