Patiess kristietis būs priecīgs. — Neļaujiet ikdienas rūpēm un sarežģījumiem aptumšot vaigu un padarīt jūs īgnus. Ja ļausiet tam notikt, tad jums vienmēr būs kaut kas, par ko skaisties un uztraukties. Dzīve ir tāda, kādu mēs to veidojam, un mēs atradīsim to, ko paši meklējam. Ja mēs meklējam bēdas un grūtības, ja mūsu noskaņojums ir tāds, kas mazās grūtības vēlas pārspīlēt, tad mēs to atradīsim pietiekoši daudz, lai ar tām piepildītu savu prātu un domas. Bet ja mēs meklēsim lietu gaišās puses, tad arī to mēs atradīsim pietiekoši daudz, lai justos priecīgi un laimīgi. Ja mēs uzsmaidīsim citiem, citi uzsmaidīs mums; ja mēs teiksim patīkamus, iepriecinošus vārdus, tādi tiks teikti mums.
Ja kristieši izskatās drūmi un nospiesti, it kā tos būtu atstājuši visi draugi, tad par reliģiju viņi atstāj nepareizu iespaidu. Reizēm cilvēki domā, ka priecīgs noskaņojums nav savienojams ar kristieša cieņu, tomēr tā ir kļūda. Visās Debesīs valda līksmība; un ja mēs savās dvēselēs uzkrāsim vairāk Debesu prieku un, cik vien tas iespējams, atklāsim to savos vārdos un izturēšanās veidā, tad mēs savam Debesu Tēvam patiksim vairāk, nekā būdami drūmi un nobēdājušies.
Ikvienam pienākas kopt priecīgu gara noskaņojumu un nenodoties grūtsirdībai un bēdām. Daudzi tādā veidā tikai paši sevi padara nelaimīgus un šai slimīgai iedomai upurē arī veselību. Viņiem nepatīk dažas lietas viņu apkārtnē, un tāpēc viņu seja vienmēr ir apmākusies, kas skaidrāk par vārdiem izsaka viņu neapmierinātību. Nospiestais [431] garastāvoklis ļoti kaitē viņu veselībai; jo, traucējot gremošanas procesa norisi, tiek traucēta visa organisma barošana. Kaut arī bēdas un raizes nevar dziedināt nevienu nelaimi, tomēr ļaunumu tās var nodarīt lielu. Bet priecīgs prāts un cerība, darot gaišu ceļu citiem, „ir dzīvība tiem, kas to atrod, un veselība visai viņu miesai.” (1)
Vaita kundze bija priecīga arī neveiksmēs. — (Piezīme: 1867. gadā vec. slud. Džeimss Vaits, kura stāvoklis pēc tiekas lēkmes bija ļoti kritisks, atradās Ņujorkas slimnīcā „Our Home” (Dansville). Šī institūta atbildīgais ārsts domāja, ka reliģija atstāj nospiedošu iespaidu un savus slimniekus skubināja piedalīties dažādos uzjautrinošos pasākumos, lai tie kļūtu priecīgāki. Kāds no kalpotājiem lūdza Vaita kundzi pierakstīties uz dejām un ar piedalīšanos tur aizmirst savas bēdas. Tālākie vārdi rāda, kāds uz šo piedāvājumu bija viņas atbildes raksturs)
Vai jūs jebkad esat mani redzējuši drūmu jeb izmisušu vai arī ka es par kaut ko sūdzētos? Mana ticība man to neatļauj. Tikai patiesa kristīga rakstura un kristīgas kalpošanas neizpratne var likt tā domāt. Tieši īstas reliģijas trūkums izsauc drūmumu, izmisumu un bēdas. Nopietns kristietis cenšas atdarināt Jēzu, jo būt kristietim nozīmē būt Kristum līdzīgam. Tāpēc ļoti svarīgi iegūt pareizu izpratni par Kristus dzīvi un Viņa ieradumiem, lai mēs, kas vēlamies būt Kristum līdzīgi, varētu dzīvot saskaņā ar Viņa principiem.
Daļējas kalpošanas rezultātā, kad vēl tiek mīlēta pasaule un vieglprātīgas izpriecas, rodas neuzņēmīgs un gļēvs darbinieks; tāds Kristum seko tikai no tālienes. Saulaina reliģija rodas, ja Jēzum kalpojam brīvprātīgi un no visas sirds. Kas seko Kristum, cik cieši vien iespējams, tie nekad nav drūmi. Kristū vienmēr ir gaisma, miers un prieks. Mums vairāk vajadzīgs Kristus un mazāk pasaulīguma, vairāk Kristus un mazāk savtīguma. (2) [432]
Staigājiet kā gaismas bērni. — Tas nav Dieva prāts, ka mēs būtu drūmi un neiecietīgi, ne arī ka mēs būtu vieglprātīgi savos vārdos un izturēšanās veidā. Tas ir sātana pārbaudīts darbības veids — grūst cilvēkus no vienas galējības otrā. Dievs vēlas, lai mēs kā gaismas bērni būtu priecīgi un līksmi, lai atklātu pasaulei Tā tikumus: Kas mūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķajā gaismā. (3)
Jāiemanto bērnu mīlestība. — Smaidiet, vecāki; smaidiet, skolotāji! Ja jūsu sirds ir noskumusi, neļaujiet tam atklāties uz jūsu sejas. Lai saules stari, kas nāk no mīlošas, pateicīgas sirds, apgaismo jūsu vaigu. Atmetiet dzelžaino cienīgumu, piemērojieties bērnu vajadzībām un iemantojiet viņu mīlestību. Jums jāpanāk, lai bērni jums pieķertos, ja vēlaties viņu sirdīs iedēstīt reliģisko patiesību! (4)
Lai jūsu sejas izteiksme ir patīkama un balss melodiska. — Vecāki, esiet priecīgi, ne parastā un lētā veidā, bet pateicībā, paklausībā un padotībā savam Debesu Tēvam. Jums nav tiesību parādīt savas izjūtas, ja rodas lietas, kas jūs satrauc un uzbudina. Mantojošai mīlestībai kā dziļiem ūdeņiem jāapņem jūsu bērnu audzināšanas un veidošanas darbs. Viņi ir Dieva ganāmpulka jēri. Pievediet savus mazos Kristum. Ja vecāki grib saviem bērniem ieaudzināt patīkamu uzvedību, tad viņi paši nekad ar tiem nedrīkst runāt dusmojoties. Mācieties paši staigāt ar patīkamu sejas izteiksmi, un lai jūsu balss ir pēc iespējas maigāka un melodiskāka. Dieva eņģeļi vienmēr ir pie jūsu mazajiem, un viņu ausīm nepatīk jūsu skaļie un skarbie īgnuma toņi. (5)
Mātei vajadzētu izkopt priecīgu, apmierinātu un laimīgu noskaņojumu. Visas šajā virzienā pieliktās pūles bagātīgi atmaksāsies kā viņas bērnu fiziskajā labklājībā, tā [433] morālā rakstura izveidošanā. Priecīgs gars nāks par labu visas ģimenes laimei un lielā mērā uzlabos viņas pašas veselību. (6)
Aizdzeniet ēnas un atvieglojiet darbu. — Visur saskatiet priecīgas krāsas un centieties aizdzīt tumšās ēnas, kuras apņems dvēseli, ja jūs tām nodosities. Izkopiet līdzjūtību pret citiem. Lai mājā valda prieks, laipnība un mīlestība. Tas palielinās mīlestību uz reliģiskiem pienākumiem, un visi darbi, kā lielie, tā mazie, tiks paveikti ar vieglu sirdi. (7)
Kristīgais jaukums ir priecīgs noskaņojums bez vieglprātības. — Mēs varam paturēt patiesu kristīgu cieņu un tajā pat laikā varam būt priecīgi un savā uzvedībā patīkami. Priecīgs prāts bez vieglprātības ir viens no kristīgajiem jaukumiem. (8)
1. — Laika zīmes, 1885. g. 12. februāris.
2. — Manuskripts 1. lpp., 1867. g.
3. — Austrālāzijas ūnijas pārskats, 1904. g. 1. novembris.
4. — Kristīgas audzināšanas pamati – 68. lpp.
5. — Manuskripts 126. lpp., 1897. g.
6. — Lielā Ārsta pēdās – 374. lpp.
7. — Laika zīmes, 1898. g. 1. septembris.
8. — Liecības draudzei IV – 62. lpp.
