Lietas, kas iespaido mūs un mūsu bērnus. — Katra biedrošanās, lai arī cik ierobežota, atstāj uz mums savu iespaidu. Apjomu, kādā mēs šim iespaidam pakļaujamies, nosaka tuvības pakāpe, sakaru pastāvīgums un mīlestība, un godbijība pret to, ar ko mēs saejamies. (1)
Ja paši esam starp biedriem, kuru iespaids aicina aizmirst augstās prasības, kādas Kungam ir pret mums, tad mēs ieaicinām kārdināšanas un kļūstam morāli par vājiem, lai tām pretotos. Mēs sākam dalīties savu biedru garā un lolot viņu uzskatus, bet svētās un mūžīgās lietas vērtēt zemāk par savu draugu domām. Īsi sakot, mēs tiekam saraudzēti tieši tā, kā visas taisnības ienaidnieks to vēlējās.
Pakļauti šādam iespaidam, jaunieši ir vieglāk ietekmējami kā gados vecāki cilvēki. Uz viņu prātu atstāj iespaidu viss — redzētās sejas izteiksmes, dzirdētās balsis, apmeklētās vietas, kā arī sabiedrība, kurā tie uzturas, un grāmatas, kuras tie lasa. Nav iespējams pārvērtēt biedru nozīmi, kurus mēs paši sev izvēlamies, un sevišķi to, kurus izraugāmies saviem bērniem, gan attiecībā uz šo pasauli, gan arī uz nākošo. (2)
Briesmas, kas draud biedrojoties ar neticīgiem. — Pasaule nedrīkst būt mūsu kritērijs. Mēs nedrīkstam biedroties ar neticīgiem un dalīties viņu garā, jo tie vadīs sirdi prom no Dieva, lai kalpotu neīstiem dieviem. Nelokāms cilvēks, kas stiprs ticībā, var darīt daudz laba; viņš var dot visaugstākās svētības tiem, ar kuriem viņš saietas, jo Kunga bauslība ir viņa sirdī. Tomēr ar ļaudīm, kas zem [460] kājām min Dieva likumus, mēs nevaram priecīgi biedroties un saglabāt savu ticību šķīstu un neaptraipītu. Mums pielips viņu gars, un, ja mēs no tiem nešķirsimies, tad beidzot tiksim sasaistīti ar tiem, lai dalītos viņu liktenī. (3)
Satikdamies ar elku pielūdzējiem un piedalīdamies viņu svētkos, ebreji tika pavedināti pārkāpt Dieva likumus un pār tautu tika izsauktas Kunga sodības. Tā arī šodien, skubinot Kristus sekotājus draudzēties ar neticīgiem un piedalīties viņu izpriecās, sātans gūst vislielākos panākumus viņu ievilināšanā grēkā. „Tāpēc izejiet no viņiem un atšķirieties, saka Kungs, un neaiztieciet neko nešķīstu” (2. Kor. 6,17) Šodien Dievs prasa, lai Viņa ļaudis savos ieradumos, tikumos un principos tikpat stipri atšķirtos no pasaules, kā Viņš to prasīja no senā Izraēla. (4)
Simsona patvaļīgā izvēle. — Dieva aizgādība rūpējās, lai Simsons būtu sagatavots darbam, kuram viņš bija aicināts. Ja viņa eksistences sākumā tika radīti apstākļi, kas labvēlīgi ietekmēja garīgos, fiziskos un tikumiskos spēkus. Tomēr viņš atļāva bezdievīgai draudzībai sevi atraut no Dieva, Kas ir cilvēku vienīgā drošība, un ļaunuma straume to aizrāva sev līdz. Kas, pienākumu pildot, tiek ierauti pārbaudījumos, var būt droši, ka Dievs viņus uzturēs, bet, ja cilvēki apzināti paši sevi pakļauj kārdināšanu varai, tad tie agrāk vai vēlāk kritīs. (5)
Bezdievības viltīgais raugs. — Mīļie skolu audzēkņi, jūsu vecāku lūgšanas jūs pavadīs dienām un naktīm. Paklausiet viņu aicinājumiem un brīdinājumiem un bezrūpīgi neizvēlieties sev draugus. Jūs pat neaptversiet kā bezdievības raugs savā viltībā samaitās [461] jūsu domas un jūsu ieradumus un, liekot šos ieradumus atkārtot, sakropļos visu jūsu raksturu. Jūs varbūt nesaskatīsiet nekādas reālas briesmas un domāsiet, ka spēsiet rīkoties pareizi tikpat viegli, kā iepriekš spējāt nepadoties kārdinājumiem uz ļaunu, tomēr tā ir kļūda. Vecāki un skolotāji, kas mīl un bīstas Dievu, var jūs brīdināt, lūgt un pamācīt, bet tas viss var būt veltīgi, ja jūs paši nepadosities Dievam un Viņam par godu neizkopsiet dāvanas, kuras Kungs jums devis. (6)
Sargieties no tiem, kas vienaldzīgi pret reliģiju. — Ja bērni saietas ar biedriem, kuru sarunu temati ir mazsvarīgi un laicīgi, tad to prāts pieskaņosies viņu līmenim. Ja viņi dzird reliģijas pamatlikumu nomelnošanu un mūsu ticības nonicināšanu, ja tiem jāklausās viltīgi iebildumi pret patiesību, tad dzirdētais nostiprināsies viņu prātā un veidos viņu raksturu. (7)
Nekas nevar sekmīgāk aizkavēt vai aizraidīt nopietnus iespaidus vai labus nodomus kā biedrošanās ar tukšiem, bezrūpīgiem, pagrimušiem cilvēkiem. Lai arī cik pievilcīgas liktos šīs personas savas atjautības, kodīgās asprātības un jautrības dēļ, tad tomēr fakts, ka pret reliģiju tās izturas vieglprātīgi un vienaldzīgi, jau ir pietiekošs iemesls, lai ar tām nebiedrotos. Jo pievilcīgāki viņi ir citādā ziņā, jo vairāk vajadzētu sargāties no viņu biedriskā iespaida, jo neticības dzīvi viņi apklāj ar tik daudziem un bīstamiem vilinājumiem. (8)
Pasaulīgie biedri tā valdzina un apmulsina prātu, ka ticība, Dieva bijība, paļāvība un godīgums vairs nespēj pasargāt cilvēku no svārstīšanās. Vienkāršā, pieticīgā Kristus dzīve tad liekas pavisam nepievilcīga. Daudziem, kas sevi sauc par Dieva dēliem un meitām, Debesu Majestāte paliek tikai „kā saknes atzarojums izkaltušā zemē: Viņam nebija nekāda izskata, nedz arī skaistuma”. (9)
Nepieķerieties pasaulīgajiem radiem. — Mēs vienlaicīgi nevaram kalpot Dievam un pasaulei. Mums nevajag pieķerties pasaulīgiem radiem, kas nemaz neilgojas iepazīties ar patiesību. Ar viņiem saejoties, mēs varam likt spīdēt mūsu gaismai visos iespējamos veidos; bet nekādā gadījumā nevajadzētu pieļaut, ka viņu uzskati un ieradumi ietekmē mūsu vārdus, mūsu izturēšanos, mūsu ieradumus un mūsu dzīvi. Visās attiecībās ar viņiem mums jāļauj atklāties patiesībai. Ja to nevaram, tad, jo mazāk ar tiem saejamies, jo labāk tas mūsu garīgumam. (10)
Izvairieties no cilvēkiem ar zemu dzīves standartu un vaļīgiem tikumiskiem uzskatiem. — Ir nepareizi, ja kristieši biedrojas ar morāli vaļīgiem cilvēkiem. Tuva, ikdienišķa satiksme, kas paņem laiku, ne mazākā mērā nestiprinot ne prātu, ne tikumību, ir bīstama. Ja morālā atmosfēra, kas apņem cilvēkus, nav tīra un svēta, bet ir aptraipīta ar samaitātību, tad tie, kas ieelpo šo atmosfēru, piedzīvos, ka tā gandrīz nemanāmi saindējoši iedarbosies uz sirdi un prātu. Ir bīstami būt par sarunu biedru tiem, kuru tieksmes dabīgi ir zemas. Kas pēc savas dabas ir apzinīgi un mīl skaidru un šķīstu dzīvi, pakāpeniski nonāks tajā pat līmenī un kļūs līdzdalībnieki, un simpatizēs to cilvēku nepilnībām un morālajam trūkumam, ar kuriem viņi uztur pastāvīgu saskari. (11)
Laba slava ir vērtīgāka par zeltu. — Jauniešos valda tieksme biedroties ar tādiem, kas prāta un tikumiskā ziņā stāv zemāk. Kādu patiesu laimi jaunietis par gaidīt no labprātīgas savienības ar domu, jūtu un uzvedības ziņā zemu personu? Dažiem ir zemas tieksmes un morāli samaitāti ieradumi, un visi, kas izvēlas šādus biedrus, sekos viņu priekšzīmei. Mēs [463] dzīvojam bīstamos laikos, kam vajadzētu modināt bailes mūsu sirdīs. (12)
Daudzi padodas kārdināšanām, baidoties no izsmiekla. — Bērniem... vajadzētu mantot biedrus, kas nesmietos par šķīsto un vērtīgāko, bet kas aizstāvētu visu patieso. Bailes no izsmiekla daudziem jauniešiem liek padoties kārdināšanām un iet pa neticīgo ļaužu ceļu. Ar savu priekšzīmi, kā arī ar norādījumiem mātes daudz var darīt, lai parādītu saviem bērniem, ka, nievāšanu un izsmiekla apņemti, tie var palikt taisni un priekšzīmīgi. (13)
Kāpēc mūsu jaunieši neņem vērā, ka cilvēki, kas gatavi vest citus aizliegtās tekās, viegli pakļaujas kārdināšanām un kļūst par sātana darba rīkiem sliktu ieradumu atbalstīšanā, liekot izsmiet citus, kas ir apzinīgi un kas savā raksturā vēlas palikt godīgi? (14)
Svešinieku priekšā staigājiet it kā Dieva priekšā. — Jaunie draugi, nevienu stundu nepavadiet tādu cilvēku sabiedrībā, kas jūs varētu padarīt nederīgus skaidrajam un svētajam Dieva darbam. Svešu priekšā nedariet neko, ko jūs negribētu darīt sava tēva vai mātes priekšā vai par ko jums būtu jākaunas Kristus un svēto eņģeļu klātbūtnē.
Daži var domāt, ka sabata ievērotājiem šie brīdinājumi nav vajadzīgi; bet ļaudis, uz kuriem tie attiecas, zina, ko es gribu teikt. Es jums, jaunieši, saku: sargieties; jo jūs nevarat izdarīt neko, kas nebūtu atklāts Dieva un eņģeļu skatam. Jūs nevarat darīt ļaunu, neietekmējot citus. Jūsu rīcība ne tikai atklāj, no kāda materiāla celts jūsu raksturs, bet atstāj spēcīgu iespaidu arī uz citiem. Nekad no redzes loka nepazaudējiet patiesību, ka jūs piederat Dievam, ka Viņš jūs ir dārgi atpircis un ka jums Viņam jāsniedz norēķins par visām spējām, kuras Kungs jums uzticējis. (15) [464]
Vajadzības gadījumam apsolīta īpaša palīdzība. — Mēs nedrīkstam nolikt savus bērnus tur, kur viņiem vajadzētu biedroties ar samaitātiem un paklīdušiem ļaudīm. Reizēm Dievs Savā aizgādībā liek mūsu jauniešiem sastapties ar nesavaldīgiem un netīriem ļaudīm. Ja tie sadarbosies ar Kungu, Viņš tiem dos spēku pretoties kārdināšanām un palikt pie savas apņemšanās, tāpat kā Viņš to deva Daniēlam un viņa biedriem Babilonijā. Viņiem jāuztur pastāvīga saskare ar Dievu. Viņiem jāpaliek skaidriem, atsakoties no visa, kas varētu apkaunot Dievu, un jādzīvo tikai vienam mērķim — Dieva pagodināšanai. Viņiem jārūpējas par dvēselēm, dedzīgi jāstrādā to labā, kas pazaudējuši Dieva līdzību, cenšoties tos pacelt, reformēt un izdaiļot. (16)
Izvēlieties apdomīgus, nopietnus biedrus. — Jaunieši, kas draudzēsies ar Kristu, izvēlēsies biedrus, kuri tiem palīdzēs rīkoties pareizi, izvairoties no sabiedrības, kas neko nedod godājamu principu un cēlu nodomu izkopšanai. Visur atrodami jaunieši, ar zemu vērtējamiem uzskatiem. Nonākot saskarē ar šādu šķiru, tie, kas bez atlikuma nostājušies Kristus pusē, paliks nelokāmi, paklausot tam, ko viņu saprāts un sirdsapziņa uzskatīs par pareizu. (17)
Lai visi tie, kas grib izveidot pareizu raksturu, biedrojas ar nopietniem un apdomīgiem cilvēkiem un ar tādiem, kas ir reliģiski noskaņoti. Kas apsvēruši, cik būs jāmaksā, un vēlas celt mūžībai, tiem sava rakstura celtnē jāieliek labi materiāli. Ja viņi pieņem sapuvušus būvkokus, ja samierinās ar nepilnīgu raksturu, tad viņu celtne lemta bojāejai. Lai visi apdomā, kā tiek celts viņu raksturs. Kārdināšanu vētras trauksies pāri šai celtnei un, ja tā nebūs celta apzinīgi un stipri, tad neizturēs pārbaudi. (18) [465]
Saejoties ar ļaudīm, kas rīkojas saskaņā ar pamatlikumiem, pat bezrūpīgie iemācīsies mīlēt taisnību. Un, darot, kas ir pareizs, sirdī radīsies nepatiku pret to, kas ir lēts un prasts un nesaskan ar Dieva Vārda pamatlikumiem. (19)
1. — Liecības draudzei V – 222. 223. lpp.
2. — Liecības draudzei V – 543. lpp.
3. — Manuskripts 6. lpp., 1892. g.
4. — Vectēvi un pravieši – 458. lpp.
5. — Vectēvi un pravieši – 568. lpp.
6. — Jaunatnes instruktors, 1894. g. 18. janvāris.
7. — Liecības draudzei V – 545. lpp.
8. — Liecības draudzei V – 125. lpp.
9. — Manuskripts., 6. lpp., 1892. g.
10. — Liecības draudzei V – 543. lpp.
11. — Liecības draudzei III – 125. lpp.
12. — Liecības draudzei IV – 588. lpp.
13. — Review and Herald, 1891. g. 31. marts.
14. — Jaunatnes instruktors, 1894. g. 18. janvāris.
15. — Liecības draudzei V – 398. 399. lpp.
16. — Manuskripts 18. lpp., 1892. g.
17. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 226. lpp.
18. — Liecības draudzei IV – 588. lpp.
19. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 222. lpp.
