Gandrīz visu pārvarošie ļaunie iespaidi. — Ļaunais iespaids, kas apņem mūsu bērnus, ir gandrīz visu pārvarošs, tas samaitā domas un prātu un ved tos lejup pretī pazušanai. Jauniešu domas dabīgi pievēršas ģeķībām un jau agri, pirms izveidojies raksturs un nobriedis spriedums, tie parasti priekšroku dod tai sabiedrībai, kurai pār tiem būs kaitīgs iespaids. (1)
Ja mana balss varētu aizsniegt vecākus visā zemē, tad es vēlētos tos brīdināt nepakļauties savu bērnu gribai, izvēloties biedrus vai draugus. Vecāki pavisam maz ņem vērā, ka jaunieši pret kaitīgiem iespaidiem ir daudz uzņēmīgāki kā pret dievišķiem, tāpēc viņu biedriem jābūt tādiem, kas vislabvēlīgāk ietekmētu viņu pieaugšanu žēlastībā un Dieva Vārdā atklātās patiesības nostiprināšanu sirdī. (2)
Novietojiet jauniešus iespējami vislabvēlīgākajos apstākļos, jo sabiedrība, kādā tie uzturas, pamatlikumi, kādus tie pieņem, ieradumi, kādus tie veido, ar nemaldīgu noteiktību izšķirs jautājumu par to derīgumu šeit un arī viņu nākošās mūžīgās intereses. (3)
Neierobežotas brīvības briesmas. — Vecāki, jūsu bērni netiek pienācīgi uzmanīti. Nekad tiem nevajadzētu atļaut iet un nākt, kad tiem tas patiktu, bez jūsu ziņas un piekrišanas. Bērniem dāvātā neierobežotā brīvība šajā laikmetā jau tūkstošus aizrāvusi postā. Cik daudziem ļauj vakaros staigāt {467} pa ielām, un vecāki ir ar mieru neko nezināt par savu bērnu biedriem. Pārāk bieži tiek izraudzīti draugi, kuru iespaids tos pamazām vada pretī samaitātībai.
Tumsas aizsegā zēni saiet kopā un iemācās spēlēt kārtis un citas azarta spēles, smēķēt un sūkt alu vai vīnu. Reliģisku vecāku bērni iedrošinās iet restorānos, baudīt vakariņas ar austerēm un citas neveselīgas lietas, paši nostājoties uz kārdināšanu takas. Pat šo restorānu gaisā jūtami zaimi, samaitātība un apgānīšanās. Neviens tur nevar uzturēties ilgāku laiku, lai pats nekļūtu samaitāts. Tieši šādā sabiedrībā daudzsološa jaunatne kļūst par alkoholiķiem un noziedzniekiem. Jāizvairās no ļaunuma pirmajiem sākumiem. Vecāki, ja neesat droši par savu bērnu apkārtnes nevainojamību, tad vakaros tiem neļaujiet rotaļāties ārpus mājas vai prieka pēc sastapties ar citiem zēniem. Ja stingri pieprasīs šī likuma ievērošanu, tad paklausība kļūs par ieradumu un vēlēšanās to neievērot drīz vien zudīs. (4)
Vecākiem jāizvēlas saviem bērniem biedri. — Vecākiem jāatceras, ka saiešanās ar morāli vaļīgiem un raksturos rupjiem biedriem atstās uz jauniešiem nevēlamu iespaidu. Ja viņi neizvēlas saviem bērniem piemērotus biedrus, ja atļauj tiem saieties ar morāli apšaubāmiem jauniešiem, tad viņi tos ieliek vai ļauj tiem pašiem iestāties skolā, kur tiek mācīta un praktizēta izlaidība. Viņi varbūt domā, ka bērni ir pietiekoši stipri pretoties kārdināšanām, bet kā viņi to var zināt? Padoties ļauniem iespaidiem ir daudz vieglāk kā tiem pretoties. Pirms vecāki to aptver, viņu bērni jau var būt piesātināti ar savu biedru garu un var būt pazemoti un sabojāti. (5) [468]
Jauniešu briesmas stipri palielinās, ja tie nokļūst lielākā citu sava vecuma biedru sabiedrībā, kur raksturi un dzīves ieradumi ir dažādi. Tādos apstākļos daudziem vecākiem rodas vēlēšanās samazināt, bet ne dubultot savas pūles bērnu uzmanīšanā un uzraudzīšanā. (6)
Vienoti un ar lūgšanām tēvam un mātei jāuzņemas nopietna atbildība par savu bērnu pareizu vadību. Lai arī kur viņi varētu būt nolaidīgi, tomēr tiem nekad nevajadzētu atļaut saviem bērniem neierobežoti staigāt pa grēka takām. Daudzi vecāki bērniem atļauj iet un rīkoties, kā tiem pašiem patīk, izklaidēties un izvēlēties sev sliktus biedrus. Tiesas dienā tādi vecāki uzzinās, ka viņu bērni pazaudējuši Debesis tāpēc, ka nav ierobežoti un savaldīti. (7)
Kur tiek pavadīti vakari? — No ikkatra dēla vai meitas vajadzētu prasīt atskaiti par ārpus mājas pavadīto vakaru. Vecākiem jāzina, kādā sabiedrībā atrodas viņu bērni un kādu cilvēku mājā tie pavada vakarus. Daži bērni, lai neatklātu savu nepareizo rīcību, māna savus vecākus ar melīgiem paskaidrojumiem. (8)
Nezāles visvairāk aug nekultivētā laukā. — Pārāk bieži tēvi un mātes ļauj saviem bērniem pašiem izvēlēties sev izpriecas, biedrus un nodarbošanos. Rezultāti ir tādi, kādus vesels saprāts arī varēja sagaidīt. Atstājiet lauku neapstrādātu, un tas drīz vien aizaugs ar ērkšķiem un dadžiem. Nepievilcīgajās, indīgajās nezālēs jūs nekad neieraudzīsiet skaistu ziedu vai izmeklētu košuma krūmu. Bez uzmanības un kopšanas vareni augs tikai nevērtīgie dadži, bet uzturam vai skaistumam [469] derīgie stādi prasa gādīgu aprūpi. Tā tas ir arī ar jaunatni. Lai izveidotu pareizus ieradumus un nostiprinātu īstos pamatlikumus, būs jāveic nopietns darbs. Sliktu ieradumu izlabošanai būs nepieciešama uzticīga un neatlaidīga piepūle. (9)
Pieradiniet bērnu uzticēties vecāku spriedumam. — Vecāki, rūpējieties par savu bērnu ieradumiem un viņu dzīves pamatnoteikumiem kā par savu acuraugu. Neļaujiet viņiem biedroties ne ar vienu, kura raksturu jūs labi nepazīstat. Neļaujiet tiem ne ar vienu veidot tuvāku draudzību, līdz esat pārliecināti, ka tā tiem nāks par labu. Pieradiniet bērnus uzticēties jūsu spriedumam un jūsu piedzīvojumiem. Māciet viņus saprast, ka jūsu izpratne par raksturiem ir skaidrāka, nekā tā var būt viņiem sakarā ar viņu pieredzes trūkumu, un ka jūsu spriedumus nevajadzētu ignorēt. (10)
Ierobežojumiem jābūt stingriem un tomēr laipniem. — Vecākiem nevajadzētu piekāpties savu bērnu tieksmēm, bet iet nepārprotamo, Dieva iezīmēto, pienākuma teku, laipni tos savaldot, mīlestībā stingri un noteikti noraidot viņu nepareizās vēlēšanās un, Dievu lūdzot, sirsnīgi un neatlaidīgi vadot viņu soļus prom no pasaules, pretī Debesīm. Bērniem nevajadzētu atļaut iet pa kuru katru ceļu, kur viņus dzen tieksmes, un iegriezties ielās, kas atklātas uzbrukumiem no visām pusēm un vada tos prom no pareizās tekas. Nevienam nedraud lielākas briesmas kā tiem, kas tās nevērtē un ir neiecietīgi pret brīdinājumiem un padomiem. (11)
Sargiet bērnus no visiem iespējamiem nenoteiktiem iespaidiem; jo bērnībā tie vieglāk iespaidojami kā tikumiskai cieņai, skaidrībai un pilnīgam raksturam, tā arī savtīgumam, nešķīstībai un nepaklausībai. Ja vienu reizi atļaujiet tiem ietekmēties no kurnēšanas gara, lepnuma, [470] uzpūtības un nešķīstības, tad šis traips var būt tikpat neizdzēšams kā pati dzīve. (12)
Jaunieši tikai tāpēc ir tik nelabprātīgi pakļauties pareizai autoritātei, ka viņu mājas audzināšana ir bijusi ar trūkumiem. Es esmu māte; es zinu, ko runāju, sacīdama, ka bērnu un jauniešu dzīve, veselīgi ierobežota, ir ne tikai drošāka, bet arī laimīgāka k’, ja tiem atļauj sekot pašiem savām tieksmēm. (13)
Nav ieteicami apmeklējumi bez pavadoņiem. — Daži vecāki kļūdas, dodot bērniem pārāk daudz brīvības. Viņi reizēm tik ļoti tiem uzticas, ka nemaz neredz viņu nepilnības. Ir nepareizi bērniem, tērējot līdzekļus, atļaut braukt uz tāliem ciemiem bez vecāku vai audzinātāju pavadības. Tas slikti ietekmē bērnus. Viņi sāk domāt, ka tie jau ir kaut kas, ar ko citiem jārēķinās, un ja tiem pienākas zināmas priekšrocības, kuras nesaņemot tie jūtas aizvainoti. Tie norāda uz citiem bērniem, ka sava prāta iet un nāk un kuriem ir daudz priekštiesību, kamēr viņiem to ir tik maz.
Un mātes, baidīdamās, ka bērni tās uzskatīs par netaisnām, apmierina viņu iegribas, kas beidzot atnes tikai lielu ļaunumu. Jaunie ciemiņi, kurus, vērojot un labojot kļūdas, neuzrauga vecāku modrās acis; bieži gūst iespaidus, kas nav izdzēšami mēnešiem ilgi. (14)
Negudrs padoms un kā pret to izturēties. — Turiet bērnus mājās; un, ja ļaudis jums teiks, ja „jūsu bērni vēlāk nepratīs uzvesties pasaulē”, tad saviem draugiem atbildiet, ka par šo lietu jūs pārāk daudz nebēdājat, bet ka jūs viņus vēlaties pievest Kungam, lai Viņš tos svētītu, kā senos laikos mātes veda savus bērnus pie Jēzus. Sakiet saviem padomdevējiem: [471] „Bērni ir manta no Kunga, un es uzticīgi vēlos pildīt savu uzdevumu... Maniem bērniem jāuzaug tā, lai pasaules iespaids tos nevarētu ietekmēt, bet lai tie, kārdināti grēkot, spētu skaidri un no sirds teikt „nē”... „Sakiet saviem draugiem un kaimiņiem, ka jūs savu ģimeni vēlaties redzēt brīnišķās pilsētas vārtu iekšpusē. (15)
Mūsu jaunatni gaida spēcīgi pārbaudījumi. — Bērnus vajadzētu audzināt un izglītot tā, lai tie spētu rēķināties ar grūtībām nākotnē un varētu stāties pretī kārdināšanām un briesmām. Viņus vajadzētu mācīt valdīt pašiem pār sevi un cienīgi pārvarēt grūtības; un ja viņi stūrgalvīgi neskries briesmās un nevajadzīgi nenostādīs sevi kārdināšanu ceļā, ja viņi izvairīsies no ļauniem iespaidiem un netikumīgas sabiedrības un tomēr neizbēgami būs spiesti atrasties bīstamā sabiedrībā, tad tiem būs spēks stāvēt pareizi un pasargāt pamatlikumus, un Dievs spēkā tie no šādiem pārbaudījumiem izies neaptraipīti. Pareizi audzinātu jauniešu tikumīgais spēks, ja viņi turpinās uzticēties Dievam, būs pietiekošs visspēcīgāko pārbaudījumu izturēšanai. (16)
1. — Liecības draudzei I – 400. 401. lpp.
2. — Liecības draudzei V – 544. 545. lpp.
3. — Liecības draudzei V – 545. lpp.
4. — Kristīgas audzināšanas pamati – 63. lpp.
5. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 120. lpp.
6. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 332. lpp.
7. — Review and Herald, 1900. g. 8. septembris.
8. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 332. 333. lpp.
9. — Review and Herald, 1881. g. 13. septembris.
10. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 120. lpp.
11. — Liecības draudzei V – 545. 546. lpp.
12. — Laika zīmes, 1896. g. 16. aprīlis.
13. — Kristīgās audzināšanas pamati – 62. 63. lpp.
14. — Liecības draudzei I – 401. 402. lpp.
15. — Laika zīmes, 1894. g. 23. aprīlis.
16. — Veselības reformētājs, 1872. g. Decembris.