Brīvdienu izmantošanā nepieciešama vadība. — Es redzēju, ka mums brīvdienas nevajadzētu pavadīt, atdarinot pasauli, tomēr tās nevajadzētu atstāt arī neievērotas, jo tas izsauktu neapmierinātību mūsu bērnos. Šinīs dienās, kad mūsu bērniem draud briesmas pakļauties ļauniem iespaidiem un tikt samaitātiem pasaulīgās izpriecās un dažādos uzbudinošos sarīkojumos, vecākiem jāpadomā, ar ko atvietot šīs tik bīstamās izpriecas. Lai bērni jūt, ka jūs rūpējaties par viņu labklājību un laimi. (1)
Ar brīvdienu ievērošanu ļaudis, kā pasaulē, tā draudzē, tiek mācīti saprast, ka šīs bezdarba dienas ir svarīgas viņu veselībai un laimei, tomēr rezultāti rāda, ka tās ir pilnas ar grēkiem. (2)
Mēs esam nopietni centušies bērniem un jauniešiem brīvdienas padarīt cik vien iespējams interesantas, izmainot lietu parasto kārtību. Mūsu nolūks bija atturēt tos no izpriecu skatiem, kas redzami neticīgo vidū. (3)
Vai lai eņģelis pieraksta: „Zaudēta diena”? Kad izpriecu meklējumu diena beigusies, kādu apmierinājumu guvuši paši izpriecu meklētāji? Kam viņi kā kristīgi strādnieki ir palīdzējuši kļūt labākiem, cēlākiem un skaidrākiem? KO viņi redzētu, ja ieskatītos eņģeļa uzrakstītajā pārskatā? Viena zaudēta diena! Viena zaudēta diena pašu dvēselēm, viena zaudēta diena Kristus darbā, jo nekas labs nav padarīts. Viņiem varbūt būs citas dienas, bet nekad vairs būs šīs dienas, kas izniekota tukšās, muļķīgās sarunās meitenēm ar zēniem un zēniem ar meitenēm. [473]
Nekad vairs nebūs tādu pat izdevību. Būtu bijis labāk, ja tie brīvdienās būtu strādājuši smagu fizisku darbu. Viņi nav pareizi izmantojuši savu brīvdienu, un tā ir aizgājuši mūžībā, lai tiesā liecinātu pret viņiem kā nepareizi pavadīta. (4)
Dzimšanas dienas — laiks Dieva slavēšanai. — Jūdu iekārtojumā pie bērna dzimšanas tika pienests Dievam Viņa paša noteikts ziedojums. Tagad mēs redzam vecākus, īpaši pūloties pasniegt dzimšanas dienā dāvanas saviem bērniem; viņi šo dienu pārvērš par izdevību godināt bērnus, it kā gods pienāktos cilvēcīgai būtnei. Sātans šajās dienās ir darījis savu darbu; viņš domas un dāvanas novirzījis uz cilvēcīgām būtnēm; tā bērnu domas tiek pievērstas viņiem pašiem, it kā tie būtu izceļami par īpašās labvēlības priekšmetiem...
Dzimšanas dienu gadījumos bērnus vajadzētu pamācīt, ka tiem ir iemesls pateikties Dievam par Viņa mīlošo laipnību, ar ko Viņš tos ir sargājis veselu gadu. Tā var pasniegt dārgas mācības. Par dzīvību, veselību, uzturu un apģērbu, ne mazāk kā par mūžīgās dzīves cerību, mēs paliekam parādnieki visu žēlastības dāvanu Devējam; un Dieva priekšā mums pienākas atzīt Viņa dāvanas un pienest ziedojumus mūsu vislielākajam Labdarim. Tādas dzimšanas dāvanas atzīs Debesis. (5)
Laiks gada pārskata pārdomāšanai. — Māciet viņus atskatīties uz savas dzīves aizgājušo gadu un padomāt, vai viņi varētu priecāties, redzot to visā pilnībā ierakstītu Debesu Grāmatās. Aiciniet tos pārdomāt, vai viņu uzvešanās, viņu vārdi, viņu darbi ir bijuši tādi, kas patiktu Dievam. Vai viņi savā dzīvē ir vairāk centušies pielīdzināties Jēzum, kļūt skaistiem un patīkamiem Dieva skatījumā? Māciet tos atzīt Kungu, [474] Viņa ceļus un Viņa priekšrakstus. (6)
Dieva darbam jāierāda pirmā vieta. — Es savai ģimenei un draugiem esmu teikusi, ka ne no vienai nevēlos saņemt dzimšanas dienas dāvanas un Ziemassvētku dāvanas, kā vien ar atļauju nodot tās tālāk Kunga mantnīcā misijas darba atbalstīšanas nolūkiem. (7)
Kā atzīmēt Pļaujas svētkus (Pateicības dienu)? — Tuvojas mūsu Pļaujas svētki. Vai tie, kā tas daudzos gadījumos ir bijis, būs pateicības izteikšana sev? Vai arī tā būs diena, kurā pateiksimies Dievam? Mūsu Pļaujas svētkus var padarīt par laiku, kas nestu lielu labumu mums pašiem un citiem, jo šo izdevību izlietosim, pieminot trūcīgos, kas atrodas mūsu vidū...
Var atrast simtiem veidu, kā palīdzēt trūcīgiem tik smalkjūtīgi, lai mūsu līdzjūtības un dāvanu pieņemšanu tie varētu uzskatīt par labvēlības parādīšanu mums. Mums jāatceras, ka svētīgāk it dot nekā ņemt. Mūsu brāļu uzmanība vairāk tiek veltīta tiem, kurus viņi vēlas pagodināt un kuru cieņu grib iemantot, bet kuriem nemaz nav vajadzīga viņu palīdzība. Ieradumi un mode saka: Dod tiem, kas savukārt dos tev; bet tas nav Bībeles aprakstītais došanas likums. Dieva Vārds runā pret šādu dāvanu došanu, kas ir izpatikšana sev un saka: „Kas dod bagātam, noteikti piedzīvos trūkumu.”
Tagad tuvojas laiks, kad tiks pārbaudīti mūsu principi. Sāksim domāt, ko mēs varam darīt Dieva trūcīgo ļaužu labā. Mēs ar savu starpniecību viņus varam padarīt par Dieva svētību saņēmējiem. Padomājiet, kurai atraitnei, kuram bārenim un kurai ģimenei jūs varat palīdzēt, nevis lielas parādes veidā, bet kā kanāli, kas Kunga mantai, līdzīgi svētībai, [475] ļauj plūst pār Viņa trūcīgiem ļaudīm...
Ar to vēl nav izsmelti visi jūsu pienākumi. Pienesiet ziedojumus arī savam vislabākajam Draugam; atzīstiet, ko Viņš jums dāvājis; parādiet pateicību par Viņa labvēlību; pienesiet pateicības ziedojumu Dievam... Brāļi un māsas, pateicības pienešanas dienā ēdiet vienkāršas pusdienas un naudu, ko būtu izlietojuši ēstkāres apmierināšanai, pienesiet Dievam kā pateicības ziedojumu. (8)
Uz priekšu vairs neatzīmējiet nevienu Pateicības dienu, izpatīkot un apmierinot ēstkāri un godinot sevi. Mums ir iemesls nākt Kunga pagalmos ar pateicības ziedojumiem par to, ka Viņš vēl vienu gadu ir uzturējis mūs dzīvus... Ja mielasts tiek rīkots, tad gatavojiet to priekš trūcīgiem. (9)
Diena pateicības pienešanai. — (Piezīme: izvilkums no Pateicības dievkalpojuma svētrunas Betlkrīkas svētnīcā 1884. g. 27. novembrī) — Es domāju, ka mums ir par ko pateikties. Mums jābūt priecīgiem un jālīksmojas savā Dievā, jo Viņš mums ir devis daudz žēlastības dāvanu... Mēs vēlamies, lai pateicības pienešanas diena būtu viss, ko šis vārds nozīmē. Nepieļausim tās sagrozīšanu, sajaukšanu ar sārņiem; bet lai tā ir tāda, ka atbilstu savam nosaukumam — pateicības pienešana. Lai mūsu balsis paceļas uz Debesīm slavā un pateicībā. (10)
Kāpēc brīvdienas neveltiet Dievam? — Vai nebūtu labi brīvdienas veltīt Dievam, kad varam atcerēties Viņa vadību mūsu dzīvē? Vai nebūtu labi pārdomāt Viņa pēdējās svētības, atcerēties iespaidīgākos brīdinājumus, kurus mūsu dvēsele izpratusi kā aicinājumu neaizmirst Dievu?
Pasaulei ir daudz brīvdienu, kad ļaudis nododas [476] spēlēm, zirgu sacīkstēm, azartam, smēķēšanai un dzeršanai...
Vai Dieva ļaudis nevar biežāk sanākt uz svētām sapulcēm, lai pateiktos Dievam par Viņa bagātajām svētībām? (11)
Brīvdienas piedāvā iespējas darīt misijas darbu. — Draudzē mums ir vajadzīgi ļaudis, kas savas spējas varētu attīstīt jauniešu organizēšanā un praktisku uzdevumu došanā, lai atvieglotu cilvēces vajadzības un strādātu pie vīru, sievu, jauniešu un bērnu dvēseļu glābšanas. Visiem pilnībā nebūs iespējams atdot laiku šim darbam, jo tiem jāstrādā dienišķās iztikas nopelnīšanai. Tomēr viņiem ir savas brīvdienas un laiks, kuru tie var veltīt kristīgam darbam un tā darīt labu, ja arī tie nevar daudz ziedot no saviem līdzekļiem. (12)
Ja jums ir brīvdiena, tad padariet to par patīkamu un laimīgu dienu saviem bērniem, un arī par patīkamu dienu trūcīgiem un apbēdinātiem. Neļaujiet dienai paiet, nepienesot Jēzum pateicību un pateicības ziedojumus. (13)
1. — Liecības draudzei I – 514. 515. lpp.
2. — Kristīgās audzināšanas pamati – 317. lpp.
3. — Review and Herald, 1884. g. 29. janvāris.
4. — Vēstule 12. lpp., 1892. g.
5. — Review and Herald, 1890. d. 9. decembris.
6. — Review and Herald, 1884. g. 23. decembris.
7. — Review and Herald, 1905. g. 27. decembris.
8. — Review and Herald, 1884. g. 18. novembris.
9. — Review and Herald, 1884. g. 23. decembris.
10. — Review and Herald, 1884. g. 23. decembris.
11. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 343. lpp.
12. — Vēstule 12. lpp., 1892. g.
13. — Review and Herald, 1894. g. 13. novembris.
