Vecākiem vajadzētu dot bērniem pareizus norādījumus. — Mums kā vecākiem un kristiešiem pienākas dot saviem bērniem pareizus norādījumus. Kristum līdzīgas kalpošanas tekās viņi jāievada uzmanīgi, gudri un saudzīgi. Svētā derība ar Dievu mums liek audzināt bērnus Viņa darbam. Apņemt viņus ar tādiem iespaidiem, kas liktu viņiem izvēlēties kalpošanas dzīvi, un sniegt tiem nepieciešamo sagatavošanos ir mūsu pirmais pienākums. (1)
Arī šodien bērni var būt Dāniēli un Esteres. — Dieva nolūks ar bērniem, kas uzaug mūsu sirds siltumā, ir plašāks, dziļāks un augstāks, kā mūsu aprobežotā iztēle to spēj saprast. No visvienkāršākajiem ļaudīm Dievs pagājušos laikos uzticīgos ir aicinājis liecināt par Viņu pasaules visaugstākajās vietās. Un arī šodien daudzi jaunieši, kas līdzīgi Daniēlam uzaug savās Jūdejas dzimtās mājās, kas pētī Dieva Vārdu un Viņa darbus un kas mācās uzticīgi kalpot, nākotnē vēl stāvēs likumdevēju priekšā, tiesas zālēs vai karaļu pagalmos kā ķēniņu Ķēniņa liecinieki. Ļoti daudzi tiks aicināti plašākam kalpošanas darbam. Evaņģēlijam atveras visa pasaule... Uz viņu saucieniem jāatsaucas mums, kas esam saņēmuši atzīšanu, un mūsu bērniem, kam mēs to varam līdzdalīt. Katram namam, katrai skolai, katram no vecākiem, skolotājiem un bērniem, kurus apmirdzējusi evaņģēlija gaisma, šajā kritiskajā laikā tiek uzdots jautājums, uz kuru Izraēla vēstures lielās krīzes dienās vajadzēja atbildēt ķēniņienei Esterei: „Kas zina, vai tieši šā laika dēļ neesi nākusi šajā valstī.” (Est. 4, 14. — angļu tulk. (2)
Panākumiem bagātas iespējas apliecināt Kristu. — Ne visi var doties kā misionāri uz svešām zemēm, bet visi var būt misionāri dzimtenē — savā ģimenē un pie kaimiņiem. Ir daudz veidu, kādos draudzes locekļiem iespējams sniegt vēsti savai apkārtnei. Viens no vissekmīgākajiem veidiem ir izpalīdzīga, nesavtīga, kristīga dzīve. Kam dzīves cīņa ir ļoti grūta, tos var atspirdzināt un stiprināt ar mazām uzmanībām, kas neko nemaksā. Laipni, sirsnīgi vārdi un mazas uzmanības var likt atkāpties kārdināšanām un šaubu mākoņiem, kas nomāc dvēseli. Vienkāršai, sirsnīgai kristīgas līdzjūtības izpausmei ir spēks atvērt siržu durvis, kurām vajadzīgs smalkjūtīgs un saudzīgs Kristus Gara pieskāriens. (3)
Sievietēm tāpat kā vīriešiem ir pavērtas plašas kalpošanas iespējas. Visiem ir vajadzīgas prasmīgas pavāres, šuvējas vai slimnieku kopējas palīdzība. Apmāciet trūcīgo ģimeņu sievietes gatavot ēdienus, šūt un izlabot apģērbus, kopt slimos un pareizi rūpēties par ģimeni. Pat bērnus vajadzētu mācīt veikt mazus mīlestības un žēlastības darbus mazāk laimīgu cilvēku labā. (4)
Bērniem un jauniešiem jāpievienojas kalpošanā citiem. — Cenšoties sevi atvainot, daži saka: „Manu laiku un manus līdzekļus prasa mājas pienākumi un bērni.” Vecāki, jūsu bērniem jābūt palīgiem, kas palielina jūsu spējas un spēkus strādāt priekš Kunga. Bērni ir Kunga ģimenes jaunākie locekļi. Tos vajadzētu vadīt, lai tie svētītos Dievam, Kam viņi pieder radīšanas un atpestīšanas darba dēļ. Viņus [486] vajadzētu pamācīt, ka visi viņu miesas, prāta un dvēseles spēki pieder Dievam. Tos vajadzētu radināt palīdzēt dažādos nesavtīgas kalpošanas virzienos. Neļaujiet bērniem jūs kavēt. Jūsu bērniem jādalās kā jūsu garīgajās, fiziskajās nastās. Palīdzot citiem, tie palielinās paši savu laimi un derīgumu. (5)
Ja jaunekļi un jaunavas katrā draudzē svinīgi svētītos Dievam, ja mājas dzīvē viņi palīdzētu savām nogurušajām, rūpju nomāktajām mātēm, kāda pārmaiņa tad notiktu mūsu draudzē! Mātēm tad pietiktu laika apmeklēt kaimiņus. Pie izdevības bērni, pat pavisam jauni, var palīdzēt citiem, tos aplaimojot ar maziem mīlestības un žēlastības darbiem. Tā varētu ieiet daudzās trūcīgu un palīdzību meklējošu ļaužu mājās, kas vēl nepazīst mūsu ticību. Daudzās vietās varētu atstāt grāmatas par veselības un sātības jautājumiem. Šo grāmatu izplatīšana ir svarīgs darbs, jo tur atrodas dārgas atziņas par slimību dziedināšanu — atziņas, kas ļoti iepriecinātu un aplaimotu cilvēkus, kuri nevar atļauties izsaukt ārstu un maksāt par viņa vizītēm. (6)
Bērni Dievam ir vajadzīgi kā mazi misionāri. — Katru bērnu jau ar tā pirmajiem dzīvības gadiem Dievs vēlas saukt par Savu un uzņemt to Savā ģimenē. Kaut arī tie būtu ļoti mazi, bērni tomēr var būt ticīgas saimes locekļi un gūt visdārgākos piedzīvojumus. (7)
Jau savos pirmajos dzīvības gados bērni var būt derīgi Dieva darbam... Viņš dos tiem Savu žēlastību un Savu Svēto Garu, lai tie var uzvarēt nepacietību, īgnumu, untumainību un visus grēkus. Jēzus mīl bērnus. Viņam ir svētības priekš tiem, un Viņš priecājas, ja bērni paklausa saviem vecākiem. Viņš vēlas, lai tie būtu Viņa mazie [487] misionāri, kas, kalpodami Viņam, apspiež savas tieksmes un ilgas pēc savtīgiem priekiem; un šī kalpošana Dievam ir tikpat pieņemama kā pieaugušo bērnu kalpošana. (8)
Ar pamācībām un priekšzīmi vecākiem jāvada savi bērni strādāt neatgriezto labā. Bērnus vajadzētu mācīt just līdzi gados veciem un apbēdinātiem ļaudīm un censties atvieglot trūcīgo un nelaimīgo ciešanas. Viņus vajadzētu mācīt čakli pūlēties misijas darbā; no agras bērnības viņi jāradina aizliegt sevi un uzupurēties par labu citiem un Kristus lietas virzīšanai uz priekšu, lai tie varētu būt Dieva līdzstrādnieki. (9)
Lai vecāki māca bērniem patiesību, kāda tā ir Jēzū. Bērni vientiesīgi atkārtos saviem biedriem, ko tie paši būs iemācījušies. (10)
Draudzei jāstrādā jauniešu labā. — Lai draudzes uzraugi sastāda plānu, kā jaunieši varētu radināties lietot tiem uzticētās spējas. Lai vecākie draudzes locekļi nopietni un iejūtīgi strādā bērnu un jauniešu labā. Lai sludinātāji, izmantojot visas savas izdomas spējas, sastāda plānus, ar kuru palīdzību draudzes jaunākos locekļus varētu iesaistīt kā līdzstrādniekus kopējā misijas darbā. Bet nedomājiet, ka jūs spēsiet pamodināt viņos interesi ar misijas sapulcē noturēto garu svētrunu vien. Plānojiet, kā viņos iedegt šo interesi. Lai viņi dara savu daļu. Radiniet jauniešus veikt tiem nozīmētos uzdevumus, un lai viņi ik nedēļas sniedz savus ziņojumus misijas sapulcei, pastāstot par saviem Kristus žēlastībā gūtajiem piedzīvojumiem un panākumiem. Ja svētījušies strādnieki sniegs šādus ziņojumus, tad misijas sapulces nebūs nogurdinošas un garlaicīgas. Tad tās kļūs interesantas [488] un tām netrūks apmeklētāju. (11)
Meklējiet izdevības kaimiņos. — Izdevības strādāt ir noliktas visu sniedzamības robežās. Ķerieties pie darba, kas jāpadara kaimiņos, par ko jums būs jādod atskaite. (Piezīme: sīkākus padomus par metodēm un kaimiņiem sniegto labo pakalpojumu iespaidu skat. „Kalpošana cilvēku labklājībai”(Welfare Ministry). – Sastādītāji). Negaidiet, lai citi jūs spiestu kaut ko darīt. Sāciet rīkoties bez kavēšanās, izjūtot atbildību Tā priekšā, Kas jūsu dēļ atdeva Savu dzīvību. Sāciet kaut ko darīt, it kā jūs dzirdētu personīgu Kristus aicinājumu uzmosties no miega un izlietot katru Dieva doto spēju, kalpojot Viņam ar visiem saviem spēkiem. Neraugoties apkārt, meklējot vēl kādu, kas būtu gatavs iedegties no dzīvā Dieva Vārda. Ja būsit pilnīgi svētījušies, tad, izmantojot jūs kā darba rīkus, Viņš patiesībā ievedīs citus, kurus tad izlietos kā kanālus gaismas nodošanai daudzām tumsībā mītošām dvēselēm. (12)
Lai kristīgas ģimenes iet tumšos apgabalos. — Dievs aicina kristiešu ģimenes iet ļaudis, kas vēl atrodas tumsā un maldos, lai tad gudri un neatlaidīgi strādātu priekš sava Meistara. Atsaukšanās uz šo aicinājumu prasīs pašuzupurēšanos. Kamēr daudzi gaida līdz tiks novērsts katrs šķērslis, cilvēki pasaulē mirst bez cerības un bez Dieva. Pasaulīgu priekšrocību un zinātnisku apsvērumu dēļ daudzi, ļoti daudzi gatavi iet apdraudētos apgabalos un paciest grūtības un trūkumu. Kur ir ļaudis, kas gatavi tā rīkoties, lai pastāstītu citiem par Pestītāju? Kur ir vīri un sievas, kas gatavi iet apgabalos, kur evaņģēlijs vēl nav sludināts, lai tumsā esošajiem norādītu uz Glābēju? (13)
Ja ģimenes apmestos uz dzīvi zemes tumšajās vietās, kur ļaudis apņem garīga nakts, un ļautu caur sevi mirdzēt Kristus dzīvības gaismai, tad tiktu paveikts liels darbs. Lai viņi uzsāk darbu klusu un mierīgi, neprasot līdzekļus no savienības, līdz interese kļūst tik plaša, ka tie to bez sludinātāja palīdzības vairs nevar apmierināt. (14)
Kad citi nevarēs, strādās bērni. — Kad Debesu saprātīgās būtnes redzēs, ka pieaugušiem vairs neļauj sludināt patiesību, tad Dieva Gars nāks pār bērniem, un viņi patiesības sludināšanā padarīs darbu, ko nespēs veikt vecākie strādnieki, jo viņu ceļš būs šķērsots. (15)
Zemes vēstures noslēdzošajās ainās šie bērni un jaunieši pārsteigs ļaudis ar savām liecībām par patiesību, kuras viņi sniegs vientiesīgi, tomēr ar Garu un spēku. Viņiem ir mācīta Kunga bijāšana, un viņu sirdis iejūtīgas darījusi Bībeles pētīšana, kuru viņi lasījuši ar lūgšanām. Tuvā nākotnē daudzi bērni saņems Dieva Garu un pasludinās patiesību pasaulei, ko tajā laikā pilnībā nespēs darīt vecākie draudzes locekļi. (16)
Mūsu draudzes skolām Dievs uzdevis sagatavot bērnus šim lielajam uzdevumam. Šeit mūsu bērni jāapmāca mūsu laika īpašajās patiesībās un praktiskajā misijas darbā. Viņi jāieskaita strādnieku armijā, kas sniegtu palīdzību slimiem un cietējiem. Bērni var piedalīties ārstnieciskajā misijas darbā un ar savu mazumu atbalstīt tā virzīšanu uz priekšu... Tie visām tautām darīs zināmu Dieva vēsti un Viņa [490] glābjošos veselības likumus. Tāpēc lai draudze uzņemas atbildību par ganāmpulka jēriem. Apmāciet un sagatavojiet bērnus kalpošanai Dievam. (17)
Darbu mācieties strādājot. — Mīlestība un uzticība Kristum ir visas patiesās kalpošanas dzinējspēks. Kristus mīlestības skārtā sirdī dzimst vēlēšanās strādāt priekš Viņa. Atbalstiet šo vēlēšanos un ievadiet to pareizās sliedēs. Kā savās mājās, kaimiņos un skolā trūcīgo un apbēdināto, nezinošo un nelaimīgo klātbūtne nav jāuzskata kā traucējums, bet kā iespēja veikt labu kalpošanas darbu.
Šajā darbā tāpat kā katrā citā prasme tiek iegūta, tieši strādājot. Spējas pieaug, vingrinoties parastajos dzīves pienākumos un kalpojot trūcīgiem un cietējiem. Bez tā vislabāk domātās pūles bieži vien ir veltīgas un pat kaitīgas. Ūdenī, bet ne uz sauszemes cilvēki iemācās peldēt. (18)
1. — Lielā Ārsta pēdās — 396. lpp.
2. — Audzināšana – 262. 263. lpp.
3. — Liecības draudzei IX – 30. lpp.
4. — Liecības draudzei – 36. 37. lpp.
5. — Liecības draudzei VII – 63. lpp.
6. — Manuskripts 119. lpp., 1901. g.
7. — Vēstule 104. lpp., 1897. g.
8. — Review and Herald, 1896. g. 17. novembris.
9. — Liecības draudzei VI – 435. 436. lpp.
10. — Manuskripts 128. lpp., 1901. g.
11. — Liecības draudzei VI – 435. 436. lpp.
12. — Manuskripts 128. lpp., 1901. g.
13. — Liecības draudzei IX – 33. lpp.
14. — Liecības draudzei VI – 442. lpp,
15. — Liecības draudzei VI 203. lpp.
16. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem 9 166. 167. lpp.
17. — Liecības draudzei VI – 203. lpp.
18. — Audzināšana 268. lpp.
[493]
