Vingrinājumi, kas attīsta rokas, prātu un raksturu. — Vislielāko labumu nedod vingrinājumi, kurus iegūst spēlēs vai īpašos vingrinājumos. Atrašanās svaigā gaisā, kā arī muskuļu piepūle dod zināmu labumu, bet, ja to pašu enerģiju izlietotu derīgam darbam, iegūtais labums būtu lielāks un klāt nāktu vēl apmierinājuma sajūta; tāda fiziska piepūle nes sev līdzi lietderības sajūtu un sirdsapziņas atzinību par labi izpildītu pienākumu. (1)
Bērnos un jauniešos vajadzētu pamodināt godkāri pēc tādas fiziskas piepūles, kas nestu labumu pašiem un palīdzētu citiem. Fiziskas nodarbības, kas attīsta prātu un raksturu, kas māca rokām būt lietderīgām un radina jaunieti dalīties dzīves nastas nešanā, ir tie vingrinājumi, kas dod fizisku spēku un atdzīvina visas spējas. Derīgam darbam un dzīvei, kas pieraduši darīt labu, ir sava alga. (2)
Nekāda atpūta vai izklaidēšanās, kas iepriecina pašus, nebūs bērniem un jauniešiem tik aplaimojoša kā tā, kur tie var palīdzēt citiem. Pēc savas dabas aizrautīgi un viegli iespaidojami, jaunieši ātri atsauksies labiem priekšlikumiem. (3)
Jēzus priekšzīme. — Jēzus dzīvi pildīja amatniecības darbi, un fizisko piepūli Viņš atrada dažādos Viņa pieaugošiem spēkiem atbilstošos uzdevumos. [507] Veicot Viņam nozīmēto darbu, Viņam nebija laika, kad nodoties satraucošām un nederīgām izpriecām. Viņš nepieskārās nekam, kas varētu saindēt morāli vai nomākt Viņa fizisko labsajūtu, bet radinājās strādāt derīgu darbu un panest grūtības. (4)
Savā zemes dzīvē Kristus bija par priekšzīmi visai cilvēcei, būdams mājās paklausīgs un izpalīdzīgs. Viņš apguva namdara amatu un strādāja ar savām rokām mazajā Nācaretes darbnīcā...
Bībele saka par Jēzu: „Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, un Dieva žēlastība bija ar Viņu.” Strādājot bērnībā un jaunībā, pakāpeniski attīstījās Viņa prāts un miesa. Viņš Savus fiziskos spēkus neizlietoja neapdomīgi, bet noslogoja tos ar veselīgu darbu, lai visu varētu veikt vislabākajā veidā. Viņš nevēlējās palikt nepraša, pat darba rīku lietošanā nē. Viņš bija tikpat pilnīgs amatnieks, cik pilnīgs Viņš bija Savā raksturā. Ar pamācībām un Savu priekšzīmi Kristus pagodināja derīgu darbu. (5)
Atspirgšana darbu pārmaiņā. — Jauniešiem vajadzētu atcerēties, ka tiem būs jāatbild par ikkatru priekštiesību, kuru tie bauda, par sava laika izmantošanu un par savu spēju pareizu izlietošanu. Viņi var jautāt: Vai mēs nemaz nedrīkstam papriecāties vai atpūsties? Vai tad mums tikai jāstrādā? Tikai jāstrādā, jāstrādā un jāstrādā bez jebkādas pārmaiņas? (6)
Pārmaiņa fiziskajā darbā, kas no viņiem prasījis daudz spēka, uz kādu laiku var būt ļoti nepieciešama, lai tālāk varētu strādāt ar vēl lielākiem panākumiem. Bet pilnīga atpūta var nebūt nepieciešama vai pat vēlama labāku rezultātu iegūšanai, ja runājam par viņu fiziskajiem spēkiem vien. Viņiem nevajag velti izšķiest dārgos acumirkļus, pat ja ir noguruši viena veida darbā. Tad tie var atrast kaut ko citu, kas neprasītu tik lielu piepūli, tomēr būtu [508] par svētību mātei un māsām. Atvieglodami viņu rūpes ar grūtāku nastu uzņemšanos, tie var atrast tādu prieku, kas plūst no pamatlikumiem un kas tiem sagādās patiesu laimi, pie kam laiks nebūs izšķiests par niekiem vai izpatīkot sev. Savu laiku viņi vienmēr var izlietot ar ieguvumu un pastāvīgi atspirdzināties ar pārmaiņām, tomēr izpirkt laiku tā, ka ikkatrs acumirklis nestu kādam kaut ko labu. (7)
Daudzi apgalvo, ka fiziskās veselības saglabāšanai nepieciešamas savtīgas izpriecas. Tiesa, ķermeņa attīstībai pārmaiņas vajadzīgas, jo pārmaiņas atspirdzina kā miesu, tā garu; šis mērķis nav aizsniedzams ar nodošanos ģeķīgām izpriecām, atstājot nepadarītus ikdienas pienākumus, kuru izpildi no jauniešiem vajadzētu prasīt. (8)
Studentu darba programma, kuru Dievs var svētīt. — Mums jaunieši jāmāca vienādi piepūlēt fiziskos un garīgos spēkus. Visas būtnes veselīga nodarbināšana sniegs plašu un vispārēju audzināšanu.
Mums nopietni vajadzētu strādāt Austrālijā, šajos jautājumos pamācot vecākus un jauniešus; mēs pūlējāmies neatlaidīgi, līdz šī mācība bija apgūta, ka pilnvērtīgas izglītības iegūšanai studiju laiks jāsadala starp zināšanu uzņemšanu no grāmatām un iemaņu iegūšanu praktiskajā darbā.
Daļa no dienas tika pavadīta lietderīgā darbā, kur studenti mācījās apgūt un kultivēt zemi, kā arī cēla ēkas, un to viņi veica laikā, kas citādi būtu pavadīts spēlēs un izpriecu meklējumos. Un Kungs svētīja šos studentus, [509] kas ziedoja laiku lietderīgu iemaņu apgūšanai. (9)
Veselības nostiprināšanai Dievs ir devis lietderīgu darbu, un šis lietderīgais darbs sagatavos studentus palīdzēt pašiem sev un citiem. (10)
Izklaidēšanās vietā, kuru mērķis vienīgi uzjautrināšanās, jārūpējas par fizisku piepūli, kas dotu kaut kādu ieguvumu. (11)
Misijas darbs — ideālas piepūles veids. — Mūsu pasaulē jāpaveic daudz neatliekamu un derīgu darbu, tāpēc izpriecas vingrinājumi ir gandrīz pilnīgi lieki. Smadzenes, kauli un muskuļi iegūs izturību un spēku, ja tos mērķtiecīgi izlietos labiem darbiem, darbiem, dziļām pārdomām un plānu izstrādāšanai, kas liktu tiem arvien vairāk attīstīt intelektuālos spēkus un ķermeņa orgānus; tā būs Dieva doto podu (spēju) praktiska izlietošana Viņa pagodināšanai. (12)
Mums vienmēr jādomā, kā padarīt kaut ko labu, izmantojot jauniešiem dotās smadzenes un muskuļus, lai viņi būtu darbīgi citiem, atvieglotu tiem darbu, nomierinātu noskumušos, paceltu cerību zaudējušos un iepriecinātu izmisušos, tā novēršot studentu prātus no jokiem un vieglprātībām, kas tiem bieži liek aizmirst cilvēcīgo cieņu un noved tos līdz kaunam un negodam. Kungs vēlas, lai prāts arvien vairāk atdzīvotos, meklējot augstākas, cēlākas lietderības gultnes. (13)
Pielietojiet tos pašus muskuļu un prāta spēkus, iespējams atrast ceļus un līdzekļus daudz augstāka veida darbam, pildot misijas uzdevumu, kas tos darītu par Dieva līdzstrādniekiem un sagatavotu lielākai lietderībai (510) šajā dzīvē; to viņi panāktu, darot darbu, kas ir vissvarīgākais visā audzināšanas gaitā...
Vai šis nav tas darbs, ko katram jaunietim vajadzētu tiekties darīt — strādāt Kristus rindās? Kristus ir jūsu palīgs. Studentu domas un uzskati paplašināsies. Viņi sniegsies arvien tālāk, un lietderīgie spēki pat jau jūsu studiju laikā pastāvīgi pieaugs. Rokas, kuras devis Dievs, jāizlieto labos darbos, kas nestu Debesu zīmogu, lai jūs beidzot dzirdētu vārdus: „Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps.” (14)
Priekšraksts invalīdiem. — Es esmu pamācīta, ka slimnieki jāiedrošina atstāt savas telpas un pavadīt laiku svaigā gaisā, kopjot puķes vai darot kādu citu vieglu un patīkamu darbu; tad viņu domas novērsīsies no viņiem pašiem pie kaut kā iepriecinošāka un stiprinošāka. Kustības svaigā gaisā vajadzētu parakstīt kā labu un dzīvību dodošu nepieciešamību. (15)
Mēs nevaram nepriecāties, klausoties līksmajās putnu dziesmās un raugoties ziedošajos laukos un dārzos. Mums vajadzētu aicināt prātu interesēties par visām krāšņajām lietām, kuras Dievs mums piešķīris ar devīgu roku. Un, domājot par šīm brīnišķajām Viņa mīlestības un gādības zīmēm, mēs varam aizmirst savu nespēku, būt priecīgi un dziedāt Kungam savās sirdīs. (16)
Jau gadiem ilgi man atkārtoti rādīts, ka slimnieki jāpamāca, ka veselības atgūšanai nav vēlams atmest visas fiziskās nodarbības. Tāda rīcība izsauks miegainību, asinis organismā plūdīs kūtri un kļūs arvien netīrākas. Tā kā slimniekam vispār draud briesmas novērtēt savu stāvokli sliktāku, kā tas patiesībā ir, tad pilnīga bezdarbība noteikti dos visnožēlojamākos rezultātus. Pareizi regulēts (511) darbs slimniekam ļaus domāt, ka viņš pasaulē nav pilnīgi nederīgs, ka arī viņš var dot vismaz nelielu labumu. Tas viņam sniegs apmierinājumu, drosmi un enerģiju, ko nevērtīga uzjautrināšanās nekad nepanāktu. (17)
Dieva gādība patiesu prieku atrašanai. — Dievs katram cilvēkam ir paredzējis prieku, ko vienādi var baudīt kā bagātais, tā nabagais, — prieku, kas mājo tīrās domās un nesavtīgā rīcībā, prieku, kas saņemams sakot līdzjūtīgus vārdus un darot laipnības darbus. No cilvēkiem, kas kalpo šādā veidā, atspīdēs Kristus gaisma, apmirdzot daudzo bēdu aptumšotās (dvēseles) dzīves. (18)
1. — Kristīgās audzināšanas pamati – 418. lpp.
2. — Kristīgas audzināšanas pamati - 418, 419. lpp.
3. — Audzināšana – 212. lpp.
4. — Jaunatnes instruktors, 1893. g. 27. jūlijs.
5. — Kristīgās audzināšanas pamati – 417. 418. lpp.
6. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 337. lpp.
7. — Liecības draudzei III – 223. lpp.
8. — Jaunatnes instruktors, 1893. g. 25. oktobris.
9. — Vēstule 84. lpp., 1909. g.
10. — Review and Herald, 1898. g. 25. oktobris.
11. — Brošūra „Atpūta” – 47. lpp.
12. — Piezīmju grāmatas lapas, Audzināšana, Nr. 6. 1. lpp.
13. — Piezīmju grāmatas lapas, Audzināšana, Nr. 2. lpp.
14. — Piezīmju grāmatas lapas, Audzināšana, Nr. 1. 2. lpp.
15. — Medicīniskais kalpotājs – 234. lpp.
16. — Veselības reformētājs, 1871. g. Jūlijs.
17. — Liecības draudzei I – 555. lpp.
18. — Liecības draudzei IX – 57. lpp.
