Kristīga atpūta pret pasaulīgām izpriecām. — Atpūta un izklaidēšanās stipri atšķiras no uzjautrināšanās un izpriecām. Vārda patiesajā nozīmē atpūta cenšas cilvēku atspirdzināt, stiprināt un pacelt. Aicinot mūs atstāt ikdienišķās rūpes un darbus, tā sniedz iespēju atspirgt garam un miesai, sagatavojot mūs ar jauniem spēkiem atgriezties pie dzīves nopietnā darba, .Uzjautrināšanās turpretī tiek meklēta izpriecas nolūkos un bieži tiek novesta pārmērībās; tā atņem spēkus, kas nepieciešami derīgam darbam, un ar to kavē gūt dzīvē vēlamos panākumus. (1)
Starp Kristus sekotāju savienībām kristīgas atpūtas nolūkos un pasaulīgām sanāksmēm izpriecas un uzjautrināšanās nolūkos pastāv ievērojama atšķirība. Lūgšanu vietā, kā arī Kristus Vārda un svētu lietu pieminēšanas vietā no pasaules cilvēku lūpām atskanēs aušīgi smiekli un neko nedodošas sarunas. Viņi domā tikai par jautrību un priecīgu laika pavadīšanu. Viņu izklaidēšanās sākas ar ģeķību un beidzas ar uzpūtību. (2)
Atpūtas sanāksmēs tāpat kā visos citos sarīkojumos ļoti nepieciešami ievērot atturību un sātību. Rūpīgi un dziļi vajadzētu pārdomāt šo izklaidēšanās brīžu raksturu. Ikkatram jaunietim vajadzētu sev jautāt: kādu iespaidu šie atpūtas brīži atstās uz manu fizisko, garīgo un morālo veselības stāvokli? Vai manas domas tā tiks savaldzinātas, ka aizmirsīs Dievu? Vai es Viņa godību vairs neturēšu savā priekšā? (3) [513]
Likums, kas palīdz saprast, kādi prieki ir atļauti? — Nekad neaizmirsīsim patiesību, ka Jēzus ir līksmības Avots. Viņš nepriecājas par cilvēcīgo būtņu postu, bet Viņš vēlas redzēt tos laimīgus.
Kristiešiem pieejami dažādi laimes un prieka avoti, un ar nelaimīgu noteiktību viņi var pateikt, kādi prieki ir pareizi un atļauti. Viņi var baudīt atpūtas brīžus, kas nesamazinās prāta modrību un nepazemos dvēseli, tādus, kas nepievils un neatstās aiz sevis sliktu sajūtu, postot pašcieņu vai kavējot būt lietderīgiem. Ja viņi var Jēzu ņemt sev līdzi un saglabāt lūgšanas garu, tad tie atrodas pilnīgā drošībā. (4)
Bīstama nebūs neviena atpūta vai izklaidēšanās, kurai nododoties jūs varat ticībā izlūgties Dieva svētības. Bet bīstama ir ikkatra uzjautrināšanās, kas padara jūs nederīgus lūgšanām vienatnē, sirds nodošanai uz lūgšanas altāra vai lūgšanas sapulces apmeklēšanai. (5)
Uzjautrināšanās, kas padara nederīgus parastajiem pienākumiem. — Mēs piederam tai ļaužu šķirai, kas tic, ka mums dota priekštiesība visās savas dzīves dienās pagodināt virs zemes Dievu, ka mums šajā pasaulē nav jādzīvo tikai savam priekam, tikai lai patiktu sev. Mēs šeit esam, lai darītu labu cilvēcei un būtu par svētību sabiedrībai; bet ja mēs ļausim savām domām plūst tik zemā gultnē, kādā tām atļaus tecēt daudzi, kas meklē tikai ģeķību un uzpūtību, kā tad lai mēs labvēlīgi ietekmējam savu paaudzi un cilvēci? Kā tad mēs varam būt par svētību apkārtējai sabiedrībai? Mēs, neizjūtot sirdsapziņas pārmetumus, nevaram nodoties nekādām izpriecām, kas mūs padarītu nederīgus vēl uzticīgākai pienākumu pildīšanai. (6)
Dvēseles labklājību nevajadzētu apdraudēt ar nodošanos kādai savtīgai tieksmei, un mums vajadzētu izvairīties no jebkuras izpriecas, kas tā savaldzinātu domas, ka dzīves kārtējie pienākumi mums paliktu neinteresanti un garlaicīgi. Ar nodošanos tādiem priekiem prāts spēcīgi [514] sāk darboties nepareizā virzienā, un sātans tā aptumšo mūsu domas, ka sliktais mums sāk likties labs. Tad ierobežojumi un pakļaušanās vecākiem, kā Kristus pakļāvās savējiem, liekas neizturami. (7)
Parādītas apšaubāmas sabiedriskas sanāksmes. — Daudzas lietas, kas pašas par sevi ir labas, sātana samaitātas, var kļūt nepiesardzīgiem par slazda valgu. (8)
Izbraukumi zaļumos, kā tos parasti izvada... kavē kā prāta, tā rakstura patiesu augšanu. Notiek vieglprātīga biedrošanās, un veidojas pārspīlētības, izpriecu meklēšanas, un pārāk bieži rodas izlaidības ieradumi, kas visu dzīvi ievirza nepareizās grēcīgās sliedēs. Tādu izpriecu vietā vecāki un skolotāji daudz var darīt, atrodot veselīgas un dzīvību dodošas izklaidēšanās iespējas. (9) ---- rīkotas tādas sabiedriskas sanāksmes,... izpriecu izbraukumi, kas ir negods mūsu iestādēm un mūsu draudzei. Tie skubina uz lepošanos ar tērpiem un savu ārieni un atbalsta savu iegribu apmierināšanu, nesavaldīgu jautrību un niekošanos. Sātanam tika ierādīta goda vieta, un viņš pilnīgi valdīja pār tiem, kas atbalstīja šīs sanāksmes.
Man parādīja vienu tādu sabiedrību, kur kopā sanāca ļaudis, kas apliecināja ticību patiesībai. Viena persona apsēdās pie mūzikas instrumenta, un atskanēja dziesmas, kas sargeņģeļiem lika raudāt. Valdīja negudra līksmība, atskanēja rupji smiekli, sajūsma bija liela un arī sava veida iedvesma; tomēr prieks bija tāds, kādu spēj radīt vienīgi sātans. Tā ir tāda sajūsma un tāda aizraušanās, no kuras kaunēsies visi, kas mīl Dievu. Tā sagatavo dalībniekus nesvētām domām un rīcībai. Man ir pamats domāt, [515] ka daži, kas bija iesaistīti šajā skatā, no sirds nožēloja šo kaunpilno sarīkojumu.
Man rādītas daudzas šādas sanāksmes. Es redzēju vieglprātīgas izpriecas, lepošanos ar drēbēm un personīgu izrotāšanos. Visi vēlējās, lai citi viņus īpaši ievērotu, un nodevās neprātīgai jautrībai, muļķīgiem jokiem, lētiem rupjiem glaimiem un nevaldāmiem smiekliem. Acis dzirkstī, vaigi sārtojas, sirdsapziņa guļ. Ar ēšanu, dzeršanu un līksmošanos viņi dara visu iespējamo, lai aizmirstu Dievu. Šīs prieka ainas ir viņu paradīze. Un uz to noraugās Debesis, visu redz un visu dzird. (10)
Izpriecu sanāksmes aptumšo ticību, sajauc motīvus un padara tos nedrošus. Kungs nepieņem dalītu sirdi. Viņš vēlas visu cilvēku. (11)
Tikai nedaudzas vispāratzītas izpriecas ir drošas. — Daudzas mūsu pasaulē iecienītās izpriecas, kuras iemīlējuši pat tie, kas sevi sauc par kristiešiem, tiecas uz to pašu mērķi kā pagānisma sarīkojumi. Tiešām ir maz izpriecu, ko sātans neizmantotu dvēseļu samaitāšanai. Gadsimtiem ilgi viņš ir strādājis caur teātri, lai satrauktu jutekļus un slavinātu netikumu. Sātans izmanto operu, tās valdzinošo un apburošo mūziku, maskarādes, dejas un spēļu galdus, lai noārdītu pamatlikumu barjeras un atvērtu durvis jutekliskām baudām. Visās izpriecu sanāksmēs, kur tiek atbalstīts lepnums vai nodošanās ēstkārei, kur kāds tiek vadīts aizmirst Dievu un pazaudēt no redzes loka mūžības intereses, tur sātans ar savām važām saista dvēseles. (12).
Īsts kristietis nevēlēsies iet nevienā izpriecu vietā vai piedalīties kādā izklaidēšanās sarīkojumā, par ko viņš nespētu izlūgties Dieva svētības. Viņu neatradīsim teātrī, biljarda zālēs vai citās spēļu vietās. Viņš nepievienosies vieglprātīgajiem dejotājiem un nenodosies nekādiem apburošiem priekiem, kas liktu aizmirst Kristu. [516]
Tiem, kas aizstāv un ieteic šos izklaidēšanās veidus, mēs atbildam: Mēs nevaram nodoties šīm lietām Jēzus Kristus vārdā. Dieva svētības netiks izlūgtas stundām, kuras pavadīs dejas zālē vai teātrī. Neviens kristietis nevēlētos sagaidīt nāvi tādā vietā. Neviens nevēlētos tur atrasties, kad atgriezīsies Kristus. (13)
Teātris — netikumības perēklis. — Pie visbīstamākajām izpriecu vietām pieskaitāma teātris. Tā vietā, lai būtu morāles un tikumības skola, kā tas tik bieži tiek apgalvots, teātris ir īsts netikumības perēklis. Šie sarīkojumi stiprina un popularizē netikumīgus ieradumus un grēcīgas tieksmes. Zemiskas dziesmas, netiklas kustības, neķītri izteicieni un tāda pat izturēšanās samaitā fantāziju un grauj tikumību. Ikkatrs jaunietis, kas pierod apmeklēt šīs izrādes, savos principos kļūst samaitāts. Iztēles samaitāšanai, reliģijas ietekmes iznīcināšanai un nepatikas radīšanai pret mieru sniedzošiem priekiem un dzīves vienkāršo īstenību mūsu zemē nav spēcīgāku iespaidu par teatrālajām izpriecām. Ar ikkatru teātra apmeklējumu patika uz šīm izrādēm pieaug, kā prasība pēc reibinošiem dzērieniem palielinās līdz ar to lietošanu. Vienīgais drošais ceļš ir izvairīties no teātriem, cirkiem un visām apšaubāmām izpriecu vietām. (14)
Dejas — izlaidības skola. — Daudzās reliģiskās ģimenēs dejas un kāršu spēles kļuvušas par viesistabas laika kavēkli. Apgalvo, ka tie esot mierīgi mājas prieki, kuriem droši var ļauties, jo visu vēro vecāku acis. Tomēr tā rodas patika uz šīm uzbudinošajām izpriecām, un, kas mājās tiek uzskatīts par nekaitīgu, drīz vien netiks uzskatīts par bīstamu ārpus tās. Bez [517] tam vēl apgalvo, ka no šīm izpriecām var gūt zināmu labumu. Tās nedod ne spraigumu miesai, ne atpūtu garam. Tās dvēselē neiepotē nekādu tikumu vai svētu domu. Tieši pretēji, tās iznīcina patiku uz nopietnām domām un reliģiskiem pienākumiem. Tiesa, ir liela atšķirība starp labāko šķiru izmeklēto sabiedrību un juceklīgu, pagrimušu vienkāršo dejas namu apmeklētāju drūzmu. Tomēr tie visi ir soļi pretī izlaidībai. (15)
Dāvida dejošanai nav nekā kopēja ar modernām dejām. — Dāvida dejošanu godbijīgā līksmībā Dieva priekšā izpriecu mīlētāji pieveduši kā attaisnojumu modernajām modes dejām; tomēr šādam salīdzinājumam nav nekāda pamata. Mūsu dienu dejošana ir savienota ar neprātīgām iegribām un pusnakts dzīrēm. Izpriecai tiek upurēta veselība un tikumība. Balles zāles pastāvīgie apmeklētāji nemaz nedomā par Dievu un Viņa pagodināšanu. Lūgšanas un slavas dziesmas viņu sanāksmēs uzskatītu par pilnīgi nepiemērotām. Šī pārbaude ir izšķiroša. Kristieši nedrīkst meklēt izpriecas, kas tiecas vājināt mīlestību uz svētām lietām un mazināt mūsu prieku kalpot Dievam. Mūzikai un dejošanai priecīgā Dieva slavēšanā šķirsta pārvešanas laikā nebija nekā kopēja ar moderno deju izlaidību. Viena tiecas pieminēt Dievu un pagodināt Viņa Svēto Vārdu; otra ir sātana izgudrojums, kas cilvēkiem liek aizmirst Dievu un negodāt Viņu. (16)
Kāršu spēles — nozieguma priekšspēle. — Kāršu spēli vajadzētu aizliegt. Bīstama ir sabiedrība, un bīstama tieksme tur valda. Spēļu zālēs un katrā vietā, kur dala kārtis, noteicējs ir tumsības spēku valdnieks. Ļaunie eņģeļi šajās vietās [518] ir tuvi un gaidīti viesi. Dvēsele vai miesa šādās izpriecās negūst nekādu labumu. Tur nav nekā, kas stiprinātu intelektu, nekā tāda, kokā skaistu un vērtīgu domu paturēt atmiņā izlietošanai nākotnē. Sarunas grozās ap seklām un pazemojošām lietām... Izveicība kāršu dalīšanā drīz vien modinās vēlēšanos attiecīgās zināšanas un prasmi kaut kā izlietot sev par labu. Spēlēts tiek ar mazām summām un tad ar lielākām, līdz sākas azartiska aizraušanās, kas vada pretī drošai bojā ejai. Cik daudzus jau šīs postošās spēles ir novedušas pie nozieguma, nabadzības, cietuma, slepkavības un karātavām! Un tomēr daudzi vecāki neredz šo briesmīgo bojā ejas bezdibeni, kas grib aprīt mūsu jaunatni. (17)
