Dabīgā sirds tiecas pēc izpriecām. — Miesas prāts tiecas pēc izpriecām un savu iegribu apmierināšanas. Un sātans savā viltīgajā gudrībā tādu sagādā daudz. Viņš cenšas aizņemt cilvēku prātu ar domām par pasaulīgām izpriecām, lai tiem nebūtu laika, kad pašiem sev jautāt: Kāds ir mans dvēseles stāvoklis? Mīlestība uz izpriecām ir lipīga. Ja tai nododas, tad domas trauksies no vienas uz otru un pastāvīgi tieksies pēc kaut kādas uzjautrināšanās. (1)
Pasaules izpriecas ir valdzinošas, un šo izpriecu acumirklīgām baudām daudzi upurē sadraudzību ar Debesīm un mieru, mīlestību un līksmību, ko tā sniedz. Tomēr šie izredzētie prieki drīz vien kļūst pretīgi un neapmierinoši. (2)
Izpriecu vietās pulcējas miljoni. — Šajā pasaules laikmetā atskan nekad agrāk nepieredzēta kliegšana pēc izpriecām. Visur valda izlaidība un pārspīlēta bezbēdība. Pūlis alkst pēc uzjautrināšanās. Domas kļūst seklas un vieglprātīgas, jo nav radinātas nodoties dziļākais apcerei un nav disciplinētas nopietnām studijām. Valda nezinoša sentimentalitāte. Dievs prasa, lai ikkatrs cilvēks garīgi augtu, attīstītos, izsmalcinātos un kļūtu cēlāks. Tomēr pārāk bieži seklu prieku un vispār pieņemtu ārišķību dēļ atmests tiek jebkurš iespējamais sasniegums. (3)
Mūsu laika uzbudinošās izpriecas tur drudžainā satraukumā vīru, sievu un sevišķi jaunatnes prātus. Tas viņu dzīvības spēkus izsmeļ daudz vairāk kā visas viņu studijas un fiziskais darbs, tiecoties sakropļot prātu un samaitāt tikumību. (4) [522]
Vispārējā straume rauj jaunatni sev līdzi. Kas iemīl izpriecas pašu izpriecu dēļ, tie atver durvis kārdinājumu plūdiem. Viņi nododas saviesīgai vieglprātībai un nedomājošai līksmei. Viņi tiek vadīti no viena izlaidības veida uz otru, līdz pilnīgi zaudē kā vēlēšanos, tā arī spējas dzīvot derīgu dzīvi. Viņu reliģiskās ieceres sastingst, un viņu garīgā dzīve aptumšojas. Samazinās visas dvēseles cēlākās spējas, viss, kas cilvēku saista ar garīgo pasauli. (5)
Izpriecu meklētāju vidū atrodas daudzi draudzes locekļi. — Daudzi kāri piedalās pasaules demoralizējošās izpriecās, kuras Dieva Vārds aizliedz. Tā viņi sarauj saites ar Dievu un iestājas pasaules izpriecu mīlētāju rindās. Grēki, kas iznīcināja pirms plūdu laika iedzīvotājus un līdzenuma pilsētas, pastāv arī šodien — ne tikai pagānu zemēs, ne tikai populārajās kristīgajās draudzēs, bet arī dažos, kas saka gaidām Cilvēka Dēla atnākšanu. Ja Dievs jums parādītu šos grēkus tā, kā Viņš to redz, tad jūs pārņemtu kauns un šausmas. (6)
Tieksmes pēc uzbudinājumiem un patīkamiem laika kavēkļiem ir kārdinājums un valgs Dieva ļaudīm un īpaši jauniešiem. Sātans pastāvīgi izdomā uzbudinošas lietas, lai aizviltu ļaudis no svinīgā darba, kas jāpaveic, sagatavojoties tieši mūsu priekšā esošajiem notikumiem. Ar pasaules cilvēku starpniecību viņš uztur satraukumu, mudinot nepiesardzīgos ņemt dalību pasaulīgajās izpriecās. Tiek noturētas teātra izrādes, lekcijas un neskaitāmi daudz dažādu uzjautrinošu pasākumu, kas visi domāti mīlestības pamodināšanai uz pasauli; šāda savienošanās ar pasauli novājina ticību. (7)
Sātans ir prasmīgs burvis. — Jaunieši parasti izturas tā, it kā dārgās pārbaudes laika stundas, kamēr žēlastība vēl nav atrauta, būtu vieni vienīgi lieli svētki un ka tie šajā pasaulē nākuši tikai sevis uzjautrināšanai un lai ar nebeidzamiem uzbudinājumiem apmierinātu visas savas iegribas. Sātans sevišķi pūlas panākt, lai viņi pasaulīgās izpriecās justos laimīgi un attaisnotu sevi, cenšoties rādīt, ka šīs izpriecas ir nekaitīgas, nevainīgas un pat derīgas veselībai. (8)
Svētuma teku viņš attēlo kā grūtu, bet pasaulīgo prieku ceļu it kā noklātu ar ziediem. Pasauli un tās priekus viņš jauniešiem parāda nepareizās un glaimojošās krāsās. Tomēr zemes prieki drīz izbeigsies, un, kas sēts, tas arī būs jāpļauj. (9)
Vārda vispilnīgākajā izpratnē viņš ir krāpnieks un prasmīgs burvis. Viņam ir daudz smalki austu tīklu, kas izskatās nevainīgi, tomēr ir gudri pagatavoti jaunu un nepiesardzīgu dvēseļu sagūstīšanai. (10)
Izpriecu mīlestība sakropļo audzināšanas darbu. — Vecāki kļūdās, steidzinot savus bērnus agri iziet sabiedrībā, baidoties, ka viņi kaut ko neuzzinās, ja nepiedalīsies dažādos sarīkojumos un neiejauksies izpriecu mīlētāju pulkā. Pat skolas laikā viņi atļauj saviem bērniem piedalīties sabiedriskos sarīkojumos un izbraukumos. Tā ir liela kļūda. Šādā veidā bērni daudz ātrāk apgūst ļaunumu nekā zinātniskās atziņas; viņu prātu piepilda nederīgas lietas, un kaislība uz izpriecām attīstās tādā mērā, ka tiem vairs nav iespējams apgūt zināšanas pat vispārējās izglītības nozarēs. Viņu uzmanība pievēršas gan izglītībai, gan izpriecām, un, kad virsroku gūst mīlestība uz izpriecām, intelektuālā [524] attīstība stipri palēninās. (11)
Līdzīgi senajam Izraēlam, izpriecu mīļotāji ēd un dzer, un ceļas spēlēties un izklaidēties. Valda līksmība un dzīres, jautrība un pārgalvīgas dziesmas. Jaunieši tikai seko to autoru priekšzīmei, kuru grāmatas izpētei tiek ieliktas viņu rokās. Vislielākais ļaunums no visa tā ir šo lietu paliekošais iespaids uz raksturu.
Dieva pēdējo vēsti uzņem vienaldzīgi. — Pārbaudes laika tuvojoties noslēgumam, pirms plūdu cilvēki nodevās uzbudinošām izpriecām un dzīrēm. Kam bija iespaids un vara, tie ļaužu prātus centās saistīt ar uzjautrinājumiem un izpriecām, lai pēdējais svinīgai brīdinājums nevienu neiespaidotu. Vai mēs neredzam, ka tas pats atkārtojas mūsu dienās? Dieva kalpi sludina vēsti, ka visu lietu gals tuvu, bet pasaule grimst dažādās izpriecās un baudās. Uzbudinoši sarīkojumi nomaina viens otru, liekot vienaldzīgi raudzīties uz Dievu un neļaujot ļaudīm nopietnāk pievērsties patiesībām, kas vienīgās tos var glābt no nākošās sodības. (13)
Sabata ievērotāji tiks pārbaudīti un pārmeklēti. — Sabatu ievērojošie jaunieši, kas pakļaujas pasaules iespaidam, tiks pārmeklēti un pārbaudīti. Mūsu priekšā ir pēdējo dienu briesmas, un jauniešus gaida pārbaudījumi, kurus daudzi nespēj pat iedomāties. Viņi nonāks briesmīgās grūtībās, un tiem būs jāiztur savas ticības īstenības pārbaude. Viņi apliecina, ka gaida Cilvēka Dēlu, tomēr daži no tiem rāda nožēlojamu priekšzīmi neticīgajiem. Viņi negrib atteikties no pasaules un ir savienojušies ar to izpriecu izbraukumos. [525] (Piezīme: Šeit nav domāti atsevišķu ģimeņu vai draudzes locekļu sabiedriskie izbraukumi, bet tādi, kur draudzes locekļi „savienojas ar pasauli”, karnevāla veida sabiedriskajās sanāksmēs, kas tajā laikā bija ļoti ierastas) un citos izpriecu sarīkojumos, glaimodami sev, ka nododas nevainīgam uzjautrināšanās veidam. Tomēr tā ir tieši tāda savas iegribas apmierināšana, kas tos šķir no Dieva un dara par pasaules bērniem...
Dievs neatzīst izpriecu meklētājus par Saviem sekotājiem. Patiesie Jēzus sekotāji ir vienīgi tie, kas aizliedz sevi un kas dzīvo atturīgu, pazemīgu un svētu dzīvi. Tādi neatradīs prieku pasaules mīļotāju vieglprātīgajās, tukšajās sarunās. (14)
Vissvarīgākais jautājums. — Lai neviens nedomā, ka izpriecas ir nepieciešamas un ka bezrūpīgā nevērība pret Svēto Garu savtīgo prieku stundās tiks uzskatīta kā mazsvarīga lieta. Dievs neļaujas apsmieties. Lai ikviens jaunietis un ikviena jaunava jautā sev: „Vai esmu šodien gatava varbūtējam savas dzīves noslēgumam? Vai mana sirds ir sagatavota un derīga savas dzīves noslēgumam? Vai mana sirds ir sagatavota un derīga tam darbam, ko Kungs man uzticējis?” (15)
1. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 337. lpp.
2. — Review and Herald, 1881. g. 6. decembris.
3. — Review and Herald, 1881. g. 6. decembris.
4. — Veselības reformētājs, 1872. g. Decembris.
5. — Liecības draudzei IX – 90. lpp.
6. — Liecības draudzei V – 218. lpp.
7. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 325. lpp.
8. — Liecības draudzei X – 501. lpp.
9. — Jaunatnes instruktors, 1907. g. 1. janvāris.
10. — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 325. lpp.
11. — Jaunatnes instruktors, 1893. g. 27. jūlijs.
12. — Liecības draudzei VIII – 66. lpp.
13 . — Vectēvi un pravieši – 103. lpp.
14 . — Padomi skolotājiem, vecākiem un studentiem – 327. 328. lpp.
15 . — Jaunatnes instruktors, 1906. g. 14. augusts.
