1855. gada 5. maijā Batlkrīkā es redzēju, ka Dieva kalpiem tāpat kā draudzei bija liels ticības trūkums. Viņi pārāk viegli kļuva mazdūšīgi, pārāk gatavi apšaubīt Dievu, pārāk labprātīgi ticēt, ka viņiem ir grūts liktenis un ka Dievs viņus atstājis. Es redzēju, ka tas bija nežēlīgi. Dievs viņus tā mīlēja, ka viņu dēļ nodeva nāvē Savu ļoti mīļoto Dēlu. Visas Debesis bija ieinteresētas viņu glābšanā. Tomēr pēc visa tā, kas bija priekš viņiem darīts, viņiem bija grūti ticēt un uzticēties tik laipnam un labam Tēvam. Viņš sacījis, ka daudz labprātāk dod Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz, nekā laicīgi vecāki dod labas dāvanas saviem bērniem. Es redzēju, ka Dieva kalpi un draudze pārāk viegli kļūst mazdūšīgi. Kad viņi lūdz savam Debesu Tēvam lietas, kuras pēc viņu domām viņiem ir vajadzīgas un tās tūlīt nenāk, tad viņu ticība sāk svārstīties, drosme zūd un viņi sāk kurnēt. Es redzēju, ka tas sarūgtināja Dievu.
Katrs svētais, kas ar patiesu sirdi nāk pie Dieva un sūta Viņam ticībā savas godīgās lūgšanas, saņems atbildi. Jūsu ticībai nevajag atlaisties no Dieva apsolījumiem, ja tūlīt neredzat vai nejūtat atbildi uz lūgšanām. Nebaidieties uzticēties Dievam. Paļaujieties uz Viņa neapšaubāmo apsolījumu. “Lūdziet un jūs saņemsiet.” (Jāņa 16:24) Dievs ir par gudru, lai maldītos un par labu, lai atturētu kādu lietu Saviem svētajiem, kas staigā taisnībā. Cilvēks maldās, un lai gan viņa lūgšanas paceļas no godīgas sirds, viņš nevienmēr lūdz lietas, kas viņam būtu labas vai kas pagodinātu Dievu. Tādos gadījumos mūsu gudrais un labais Tēvs [121] dzird mūsu lūgšanas un tās atbildēs, dažreiz nekavējoties, bet Viņš dod mums lietas, kas mums ir vislabākās un Viņam par slavu. Dievs dod mums svētības, un ja mēs varētu ieskatīties Viņa plānā, mēs skaidri redzētu, ka Viņš zina, kas mums ir vislabākais un ka mūsu lūgšanas ir atbildētas. Kungs nedod neko, kas mums ir kaitīgs, bet tā vietā, ko esam prasījuši, kas mums varētu kaitēt, dod mums vajadzīgās svētības.
Es redzēju, ka, ja mēs tūlīt nejūtam atbildi uz mūsu lūgšanām, mums stipri jātic, neļaujot ienākt neuzticībai, jo tā mūs šķirs no Dieva. Ja mūsu ticība svārstās, mēs no Viņa neko nesaņemsim. Mūsu paļāvībai uz Dievu jābūt stiprai, un vislielākajā vajadzības brīdī pār mums līdzīgi lietusgāzēm izliesies svētība.
Kad Dieva kalpi lūdz pēc Viņa Gara un svētībām, tās dažreiz nāk nekavējoties, bet ne vienmēr tās tiek dāvātas tūlīt. Tādos brīžos nepagurstiet. Lai jūsu ticība turas cieši pie apsolījuma, ka tās nāks. Uzticieties Dievam pilnīgi un bieži tā svētība nāks tieši tad, kad jums tā būs visvairāk vajadzīga. Tad, kad jūs sniegsiet patiesību neticīgajiem, jūs negaidot saņemsiet palīdzību no Dieva un tiksiet darīti spējīgi runāt Vārdu ar skaidrību un spēku.
Man norādīja uz bērniem, kas prasa dāvanas no saviem laicīgajiem, viņus mīlošajiem vecākiem. Viņi prasa kaut ko, par ko vecāki zina, ka tas bērniem kaitēs un kārotā vietā vecāki viņiem dod labas un veselīgas lietas. Es redzēju, ka katru lūgšanu, ko godīga sirds ticībā sūta augšup, Dievs dzirdēs un atbildēs. Lūdzējs saņems svētību tad, kad tā viņam būs visvairāk vajadzīga. Tā bieži pārsniegs visas viņa cerības. Neviena patiesa svētā lūgšana nav pazudusi, ja tā sūtīta augšup ticībā, no godīgas sirds.
