Dārgais brāli un māsa A., Kungs Savā žēlastībā ir atradis par derīgu šai vietā dot man atklāsmi; un starp dažādām lietām, kas man rādītas, bija dažas, kas attiecas uz jums. Es redzēju, ka jūsu dzīvē viss nav pareizi. Ienaidnieks ir pūlējies jūs iznīcināt un caur jums ietekmēt arī citus. Es redzēju, ka jūs abi esat paaugstinājušies vietā, kur Dievs jūs nekad nav iecēlis, un ka jūs abi domājat, ka esat tālu priekšā Dieva tautai. Es redzēju jūs greizsirdīgi un ar aizdomām skatāmies uz Batl-Krīku. Jūs gribētu tur pielikt savas rokas un virzīt viņu rīcību tā, kā jums liekas pareizi. Jūs ieraugiet mazas lietas, ko nesaprotat, par kurām jums vismazāk kas sakāms un kas nekādā veidā uz jums neattiecas. Dievs Savu darbu Batl-Krīkā uzticējis izvēlētiem kalpiem. Tiem Viņš uzlicis darba nastas. Dieva eņģeļi ir pilnvaroti pārbaudīt darbu, un, to nedarot pareizi, darba vadībā esošie tiks norāti un laboti, un lietas attīstīsies saskaņā ar Dieva plānu, bez atsevišķu indivīdu iejaukšanās.
Es redzēju, ka Dievs vēlas, lai jūs savu uzmanību pievērstu sev. Pārbaudiet savus motīvus. Jūs piekrāpjaties attiecībā uz sevi. Jūs izrādāties pazemīgi, un tas iespaido citus un liek viņiem domāt, ka jūs esat tālu gājuši kristīgajā dzīvē, bet, kad aizskar jūsu īpašos uzskatus, tad tūlīt saceļas paša es un atklājas ietiepīgs, stūrgalvīgs gars. Tas ir drošs pierādījums, ka jūsu pazemība nav patiesa. [205]
Es redzēju, ka jums ir kļūdaini uzskati, mokot savu miesu, atraujot tai barojošu barību. Šīs lietas liek dažiem draudzē domāt, ka Dievs noteikti ir ar jums, jo citādi jūs tā neaizliegtu sevi un tā neupurētos. Bet es redzēju, ka neviena no šīm lietām nedarīs jūs svētākus. Visu to dara pagāni, bet nesaņem algu. Sagrauzts un salauzts gars Dieva priekšā ir Viņa acīs ļoti dārgs. Es redzēju, ka jūsu viedoklis šinīs lietās ir ļoti maldīgs un ka jūs skatāties uz draudzi un to novērojat, ievērodami mazas lietas, kamēr jūsu uzmanībai vajadzēja būt vērstai uz jūsu pašu dvēseles interesēm. Dievs nav licis Sava ganāmpulka nastu uz jums. Jūs domājat, ka draudze iet bojā, tāpēc ka tā neredz lietas tā kā jūs un tāpēc ka tā neseko tam pašam stingrajam virzienam, kam, pēc jūsu domām, mēs esam aicināti paklausīt. Es redzēju, ka jūs esat piekrāpušies attiecībā uz savu pienākumu un uz citu pienākumiem. Daži ir iegājuši galējībā uztura jautājumā. Viņi ir rīkojušies stingri un dzīvo tik ļoti vienkārši, ka viņu veselība ir cietusi, organismā nostiprinājusies slimība, un Dieva templis ir vājināts.
Man norādīja uz mūsu piedzīvojumu Ročestrā, N.Y.. Es redzēju, ka, dzīvojot tur, mūsu uzturs nebija pietiekoši barojošs, kāds bija vajadzīgs, un slimība gandrīz mūs ieveda kapā. Es redzēju, ka Dievs dod atspirdzinātāju miegu un labprātīgs dāvināt piemērotu barību, lai vairotu spēku. Mūsu motīvi bija tīri. Mēs vēlējamies ietaupīt līdzekļus, lai varētu iegādāties papīru. Mēs bijām nabagi. Es redzēju, ka kļūda bija draudzē. Tie, kam bija līdzekļi, bija mantkārīgi un patmīlīgi. Ja viņi būtu darījuši savu daļu, mūsu nasta būtu atvieglināta; bet, tā kā citi savu daļu nedarīja, mēs bijām nastu apkrauti un citi dzīvoja viegli. Es redzēju, ka Dievs neprasa, lai kāds tik ļoti taupītu, ka vājinātu un darītu pāri Dieva templim. Viņa Vārdā ir pienākumi un prasības, kam jāliek draudzei pazemoties un noskumt savā dvēselē, un nav vajadzīgs sev darināt krustu un pienākumus, lai mocītu ķermeni, it kā caur to rādītu pazemību. Viss tas [206] ir ārpus Dieva Vārda.
Bēdu laiks ir tieši priekšā; un tad stingra nepieciešamība prasīs, lai Dieva ļaudis sevi aizliegtu un ēstu tikai dzīvības uzturēšanai; bet šim laikam Dievs mūs sagatavos. Šais briesmīgajās stundās nepieciešamība sniegs Dievam izdevību parādīt Savu stiprinošo spēku un atbalstīt savus ļaudis. Bet tagad Dievs prasa, lai viņi strādātu savām rokām darbu, kas ir labs, un atbilstoši Viņa svētībām noliktu mantnīcā un darītu savu daļu patiesības atbalstīšanai. Tas ir pienākums, kas pavēlēts visiem, kas nav īpaši aicināti strādāt Vārdā un mācībā un nodot savu laiku, pasludinot citiem dzīvības un pestīšanas ceļu.
Tiem, kas strādā ar savām rokām, jāuztur savi spēki, lai spētu darbu veikt, un arī tiem, kas strādā Vārdā un mācībā, jākopj savi spēki; jo sātans un viņa ļaunie eņģeļi karo pret tiem, lai iznīcinātu viņu spēku. Viņiem pēc nogurdinošām pūlēm, ja vien iespējams, jācenšas fiziski un garīgi atpūsties un jāēd barojoša, stiprinoša barība, kas atjaunotu spēkus, jo viņi būs spiesti izlietot visus spēkus, kas viņiem ir. Es redzēju, ka tas nemaz nepagodina Dievu, ja kāds no Viņa ļaudīm pats dara sev bēdu laiku. Bēdu laiks ir Dieva ļaudīm tieši priekšā, un Viņš sagatavos viņus šai briesmīgajai cīņai.
Es redzēju, ka jūsu uzskati par cūkas gaļu nesagādātu ļaunumu, ja jūs to attiecinātu tikai uz sevi. (Piezīme. – Šī ievērojamā liecība ir rakstīta 1858. gada 21. oktobrī, gandrīz piecus gadus pirms lielās parādīšanas 1863. gadā, kurā bija dota gaisma par veselības reformu. Kad atnāca īstais laiks, šo jautājumu atklāja veidā, kas aizkustināja visus mūsu ļaudis. Cik brīnišķīga ir Dieva gudrība un laipnība! Tagad būtu tikpat nepareizi skart piena, sāls un cukura jautājumu kā cūkgaļas jautājumu 1858. gadā) Bet savās domās jūs šo [207] jautājumu esat darījuši par pārbaudījumu, un jūsu darbība ir skaidri rādījusi jūsu ticību šinī lietā.
Ja Dievs prasa, lai Viņa ļaudis atturas no cūkas gaļas, tad Viņš
pats to pārliecinās. Viņš ir tikpat labprātīgs rādīt Saviem godīgajiem
bērniem viņu pienākumu kā rādīt viņu pienākumu atsevišķiem cilvēkiem, uz
kuriem Viņš nav licis darba nastu. Ja draudzes pienākums ir atturēties
no cūkas gaļas, Dievs to atklās vairāk nekā diviem un trim. Viņš mācīs
Savai draudzei tās pienākumu.
Dievs vada tautu un ne atsevišķus indivīdus šur vai tur, vienu ticam
šo, otru to. Dieva eņģeļi dara darbu, kas viņiem uzticēts. Trešais
eņģelis vada un šķīstī tautu, un tiem jāiet vienotiem ar viņu. Daži
skrien eņģeļiem pa priekšu, kas vada Dieva tautu, viņiem jāgriežas
atpakaļ katrā solī un pazemīgi jāseko, ne ātrāk, kā eņģelis vada. Es
redzēju, ka Dieva eņģeļi vadīs Dieva tautu ne ātrāk, kā viņi spēj saņemt
un izpildīt viņiem atklātās svarīgās patiesības. Bet daži nemierīgi
gari neizdara vairāk par pusi no sava darba (do not more then half do up
their work). Kad eņģelis viņus vada, viņi steidzas pēc kaut kā jauna un
aizskrien bez dievišķas vadības un tā ieved rindās sajukumu un
nesaskaņas. Viņi nerunā un nedarbojas saskaņā ar draudzes miesu. Es
redzēju, ka jūs abus vajadzētu pārvest tur, kur jūs būtu labprātīgi
ļauties vadīties un nevēlētos vadīt; citādi sātans ieies un vadīs jūs
savos ceļos, lai jūs sekotu viņa padomam. Daži skatās uz jūsu
noteiktajiem uzskatiem un uzlūko tos par pazemības pierādījumu. Viņi ir
piekrāpti. Jums abiem jāatgriežas.
Brāli A., Tu pēc dabas esi skops un mantkārīgs. Tu dod desmito no mētrām un dillēm, bet neievēro svarīgākās lietas. Kad jauneklis nāca pie Jēzus un prasīja, kas viņam jādara, lai mūžīgi dzīvotu, Jēzus viņam pavēlēja turēt baušļus. Jauneklis paskaidroja, ka ir tos ievērojis. Jēzus teica: tomēr tev trūkst vienas lietas. Ej, pārdod, kas tev ir, un dod nabagiem, un tad tev būs manta Debesīs. Rezultātā jauneklis aizgāja bēdīgs, jo viņam bija [208] lieli īpašumi. Es redzēju, ka tev ir nepareizi uzskati. Dievs no Saviem ļaudīm prasa taupību, bet daži pārspīlē un taupību pārvērš nabadzībā. Es vēlos, lai jūs saskatītu savu stāvokli, kāds tas ir. Jums nav patiess Dievam pieņemams upura gars. Jūs skatāties uz citiem un vērojat viņus, un, ja viņi nerīkojas tikpat stingri kā jūs, tad jūs neko nespējat priekš viņiem darīt. Jūsu dvēseles vīst jūsu pašu maldu iznīcinošā iespaidā. Tas ir fanātisms, ko jūs uzskatāt par Dieva Garu. Jūs esat piekrāpušies. Jūs nevarat panest skaidro, aso liecību. Jūs vēlētos tādu glaudītāju liecību. Bet, kad kāds rāj jūsu nepareizības, cik ātri saceļas paša es. Jūs neesat pazemojušies. Jums jādara darbs….Tādi darbi, tāds gars, es redzēju, ir jūsu kļūdu auglis un auglis no jūsu spriedumu un uzskatu likšanas par likumu citiem un pret tiem, ko Dievs aicinājis darbalaukā. Jūs abi esat pārgājuši robežu.
Es redzēju, ka jūs domājat, ka šis vai tas ir aicināts strādāt laukā, kaut gan jūs neko šai jautājumā nezināt. Jūs nevarat lasīt sirdi. Ja jūs dziļi būtu dzēruši trešā eņģeļa vēsts patiesību, jūs tik brīvi nesacītu, kas ir no Dieva aicināti un kas nav. Labas spējas lūgt un runāt nav pierādījums, ka Dievs ir aicinājis. Katram ir iespaids, un šim iespaidam jāstāsta par Dievu; bet jautājums, vai šim vai citam jāsvētī savs laiks dvēseļu mantošanas darbā, ir visdziļākais svarīgumā, un neviens, kā vienīgi Dievs var izšķirt, kas lai iesaistās šinī svinīgajā darbā. Apustuļu dienās bija labi vīri, vīri, kas varēja lūgt ar spēku un runāt par lietu; tomēr apustuļi, kam bija spēks pār nešķīstiem gariem un kas varēja dziedināt slimos, neiedrošinājās tikai ar savu gudrību nošķirt kādu svētajam darbam, kļūt par Dieva priekšstāvjiem (muti). Viņi gaidīja uz nekļūdīgu Svētā Gara pierādīšanās pierādījumu. Es redzēju, ka Dievs saviem izvēlētajiem [209] kalpiem uzlicis pienākumu izšķirt, kas ir derīgs svētajam darbam; un savienībā ar draudzi un skaidrām Svētā Gara zīmēm viņiem jāizšķir, kam jāiet un kas ir nepiemēroti. Es redzēju, ka, ja šo izšķiršanās darbu par to, kas ir derīgs lielajam uzdevumam, atstātu dažiem indivīdiem šeit un tur, tad kā auglis tam būtu sajukums un samulsums.
Dievs atkārtoti rādījis, ka nevienu nevajadzētu izvirzīt darbalaukā, ja nav nekļūdīga pierādījuma, ka Viņš aicinājis. Kungs neuztic Sava ganāmpulka nastu kādiem spējīgiem indivīdiem. Tiem, ko Dievs aicina, jābūt vīriem ar dziļiem piedzīvojumiem, pārbaudītiem, vīriem ar veselīgu spriedumu, vīriem, kas iedrošinās norāt grēku lēnprātīgā garā, vīriem, kas prot barot ganāmpulku. Dievs pazīst sirdi, un Viņš zina, kuru izvēlēties. Brālis un māsa A. šo jautājumu var izlemt pilnīgi nepareizi. Jūsu spriedums ir nepilnīgs. Es redzēju, ka jūs atšķiraties no draudzes, un, ja jūs turpināsiet tā rīkoties, tad tas tā notiks pilnīgi, jo Dievs ļaus jums iet, lai jūs ciestu, ejot paši pa savu ceļu.
Tagad Dievs jūs aicina nostāties pareizi, pārbaudīt savus motīvus un censties pēc saskaņas ar Viņa ļaudīm. Mnnsville. N.Y., 1856. gada 21. oktobrī
