Pie apskaidrošanas Jēzus tika pagodināts no Sava Tēva. Mēs dzirdam viņu sakām: “Tagad Cilvēka Dēls ir paaugstināts, un Dievs paaugstināts Viņā.” (Jāņa 13:31) Tā pirms nodošanas un krusta nāves Viņš tika stiprināts Savām pēdējām briesmīgajām ciešanām. Kristus miesas locekļi, tuvojoties savam pēdējam cīņas laikam, “Jēkaba bēdu laikam”, arvien vairāk pieaugs Kristū un būs lielā mērā Viņa Gara līdzdalībnieki. Trešā eņģeļa vēstij pieaugot par skaļu saucienu un lielam spēkam un godībai pavadot noslēdzošos darbu, Dieva uzticīgie ļaudis kļūs par šīs godības līdzdalībniekiem. Tas ir vēlais lietus, kas viņus atdzīvinās un stiprinās, ka viņi var iziet cauri bēdu laikam. Viņu sejas spīdēs tās gaismas godībā, kas pavada trešo eņģeli.
Es redzēju, ka Dievs brīnišķīgā veidā pasargās Savus ļaudis bēdu laikā. Kā Jēzus dārzā cieta briesmīgas dvēseles mokas, tā viņi nopietni sauks un, nāves baiļu apņemti, dienām un naktīm kliegs pēc atsvabināšanas. Šajā laikā [354] tiks izdota pavēle, ka viņi nedrīkst ievērot ceturtā baušļa Sabatu, ka viņiem jāgodā pirmā nedēļas diena vai arī jāzaudē dzīvība; viņi tomēr nepaklausīs un nemīs kājām Kunga Sabatu un negodās pāvestības iestādījumu. Sātana pulki un bezdievīgie cilvēki sapulcēsies ap viņiem un priecāsies, jo viņiem liksies, ka tiem nav nekādas iespējas izglābties. Bet viņu orģiju un uzvaras prieka vidū atskan visskaļākā pērkona dārdi. Debess nomākusies melna; to apgaismo vienīgi zibens uzliesmojumi un briesmīga godība, kas parādās Debesīs, kad Dievs no Sava svētā mājokļa liek atskanēt Savai balsij.
Zemes pamati dreb; ēkas grīļojas un ar briesmīgu troksni sagāžas. Jūra vārās kā katls, un visa zeme ir briesmīgi satricināta. Taisno gūstniecība ir novērsta, un, priecīgi, svinīgi čukstot, viņi saka viens otram: “Mēs esam glābti. Tā ir Dieva balss.” Svinīgā godbijībā viņi klausās uz balss vārdiem. Bezdievīgie dzird, bet nesaprot Dieva balss vārdus. Viņi ir izbijušies un dreb, bet svētie gavilē. Sātans, viņa eņģeļi un bezdievīgie cilvēki, kuri līksmojās par to, ka Dieva ļaudis ir viņu varā, ka viņi tos varēs iznīcināt no zemes virsas, ir liecinieki godībai, ko piešķir tiem, kas turējuši godā Dieva svētos likumus. Viņi redz taisno sejas iemirdzamies un atstarojam Jēzus līdzību. Tie, kas tik dedzīgi gribēja iznīcināt svētos, nevar panest godību, kas dus uz atsvabinātajiem ļaudīm, un līdzīgi mirušiem viņi pakrīt pie zemes. Sātans un viņa eņģeļi bēg no godībā tērpto svēto tuvuma. Viņu vara uzmākties ir beigusies uz visiem laikiem.
