Vajāšanas un tās dažādie paveidi izriet no principa, kas pastāvēs tikmēr, kamēr būs sātans un kristietībai piemitīs vitāls spēks. Neviens cilvēks nevar kalpot Dievam, nesaceļot pret sevi tumsas spēku pretestību. Viņam uzbruks ļaunie eņģeļi, satraukti, ka kristieša ietekme izņem laupījumu no to rokām. Ļauni cilvēki, kas izjūt viņa priekšzīmi kā pārmetumu sev, apvienosies ar ļaunajiem eņģeļiem un mēģinās viņu šķirt no Dieva ar vilinošiem kārdinājumiem. Ja tas neizdosies, tad tie ar varu centīsies apspiest sirdsapziņu.
Tik ilgi, kamēr Jēzus paliek cilvēka aizbildnis Debesu svētnīcā, valdnieki un tautas izjūt Svētā Gara atturošo ietekmi. Tā vēl zināmā mērā kontrolē valstu likumus. Ja to nebūtu, stāvoklis virs zemes būtu vēl daudz ļaunāks nekā tagad. Kaut gan daudzi mūsu varasvīri ir aktīvi sātana rīki, arī Dievam vēl ir savi cilvēki nācijas valstsvīru vidū. Sātans iedvesmo savus aģentus, lai viņi ieteiktu rīcību, kas varētu ļoti aizkavēt Dieva darbu. Taču valstsvīri, kas bīstas Kungu, svēto eņģeļu ietekmē noliedz šos ieteikumus ar neapgāžamiem argumentiem. Tā nedaudz vīru savaldīs varenu ļaunuma straumi. Patiesības ienaidnieku opozīcija tiks savaldīta, lai trešā eņģeļa vēsts paveiktu savu darbu. Izskanot pēdējam brīdinājumam, tas saistīs to valstsvīru uzmanību, kurus Dievs tagad izmanto savā darbā, un daži no viņiem to pieņems un paliks pie Dieva ļaudīm bēdu laikā. (..)
"Arī jūs, Ciānas bērni, priecājieties un esiet līksmi sava Dieva, tā Kunga, apziņā!" (Joēla 2:23) "Tas notiks pēdējās dienās, saka Dievs, Es izliešu no sava Gara pār visu miesu. (..) Un ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauks, tiks izglābts." (Ap. d. 2:17,21)
Lielais Evaņģēlija darbs noslēgsies ar ne mazāku Dieva spēka izpausmi, kā tas iesākās.
