Tie, kas ievēro Dieva baušļus un kam ir Jēzus ticība, dabūs izjust pūķa un tā pulku dusmas. Sātans uzskata pasauli par saviem pavalstniekiem, tas ir ieguvis savā varā atkritušās draudzes; taču rodas maza sabiedrība, kas pretojas viņa pārvaldes sistēmai. Ja sātans šos ļaudis varētu izdeldēt no zemes virsas, viņa uzvara būtu pilnīga. Kā viņš ietekmēja pagānu tautas, lai tās izpostītu Israēlu, tā tuvākajā nākotnē tas sakūdīs arī ļaunās varas virs zemes, lai tās iznīcinātu Dieva ļaudis. (..) Viņu vienīgā cerība ir Dieva žēlastība, bet vienīgais aizsargmūris būs lūgšana.
Pārbaudošie piedzīvojumi, kas bija jāpārcieš Dieva tautai Esteres laikā, nav raksturīgi tikai tam laikmetam. Atklāsmes grāmatas autors, lūkojoties laikmetiem pāri uz laika beigām, pavēstīja: "Tad pūķis sadusmojās par sievu un gāja karot ar pārējiem viņas cilts locekļiem, kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Jēzu." (Atkl. 12:17) Daži no tiem, kas šodien dzīvo virs zemes, redzēs, kā šie vārdi piepildīsies.
Sātana dusmas pieaug, jo viņa laiks būs drīz beidzies, un viņa māņu un posta darbs sasniegs savu kulmināciju bēdu laikā.
Sātans darīs savus brīnumus, lai pieviltu, un izcels savu varu kā visaugstāko. Varēs domāt, ka draudze tūlīt kritīs, bet tas nenotiks. Tā paliks, kamēr grēcinieki Ciānā tiks izsijāti, — sēnalas tiks atdalītas no vērtīgajiem kviešiem. Tas ir šausmīgs process, bet tam jānotiek. Neviens cits netiks atrasts starp uzticīgajiem un patiesajiem bez traipa un grumbas, bez viltības savā mutē, bet tikai tie, kas uzvarēja ar Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu.
Dievs paziņo, ka pat māte var aizmirst savu bērnu, bet: "Es tevi neaizmirsīšu." (..)
Dievs uzlūko savus ļaudis ar vissirsnīgākajam rūpēm, un Viņa priekša ir piemiņas grāmata, lai Viņš nekad neaizmirstu savus rūpju bērnus.
