„Un Viņš ir sacījis: „Tev pietiek ar Manu žēlastību, jo Mans spēks
nespēkā varens parādās”. Tad nu daudz labāk lielīšos ar savu nespēku,
lai Kristus spēks nāktu pār mani” 2. Korintiešiem 12:9.
Pagājušā naktī es gulēju pavisam maz. Es centos raudzīties uz Jēzu,
nodot sevi Lielā Ārsta rokās. Viņš ir sacījis: „Tev pietiek ar manu
žēlastību” (2. Kor. 12:9). Kristus žēlastība visos apstākļos liek
cilvēkam runāt īstos vārdus. Miesīgas ciešanas neatvaino nekristīgu
rīcību.
Šajās bezmiega stundās manas domas kavējās pie uzvaras jautājuma.
Kungs saka: „Tam, kas uzvar, Es došu sēdēt pie Manis uz Mana goda
krēsla, tā kā Es esmu uzvarējis un sēdu pie Mana Tēva uz Viņa goda
krēsla” (Atkl. 3:21).
Ir ļaudis, kas vienmēr dažādi atvaino staigāšanu saskaņā ar
ienaidnieka doto padomu. Daži domā, ka fiziskās kaites dod tiesības
teikt uzbudinošus vārdus un izturēties piedauzīgi. Bet vai Jēzus tādiem
cilvēkiem nav sagādājis visu nepieciešamo kārdināšanu pārvarēšanai? Vai
pārbaudījumu un nelaimju dēļ viņiem jābūt nepateicīgiem un nesvētiem?
Vai Kristus taisnības stari nav pietiekoši spoži, lai izkliedētu sātana
ēnas? Stāv rakstīts, ka Dieva žēlastība ir pietiekoša priekš visām
vainām un grūtībām, ar kādām jācīnās cilvēku būtnēm. Vai tad tā ir
nespēcīga pret miesīgām kaitēm? Vai lai dievišķā žēlastība stāv malā un
savu darbu veic sātans, turot upuri sava ļaunā rakstura varā?
Ak, cik dārgs ir Jēzus dvēselei, kas Viņam uzticas! Tomēr daudzi
staigā tumsā, jo savu ticību viņi apglabā sātana ēnā. Viņi nav darījuši
to, ko Jēzus žēlastībā viņi varēja darīt. Viņi nav runājuši par ticību,
cerību un drosmi. Nekad un ne uz mirkli nevajadzētu ļaut sātanam
uzskatīt, ka viņa spēks apbēdināt un apgrūtināt ir lielāks par Kristus
spēku uzturēt un stiprināt.
„Aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt” (Lūk. 18:1). Ikkatrai
patiesai, Dievam pienestai lūgšanai, pievienojas Kristus asins spēks. Ja
atbilde kavējas, tad tāpēc, ka Dievs vēlas, lai mēs, balstoties uz
Dieva spēka apsolījumiem, izkoptu svētu drosmi. Uzticīgs ir Tas, Kurš to
apsolījis. – Manuskripts 19. 1892. g. 17. jūnijs.
[178]
