„Viņš zaimots neatbildēja ar zaimiem, ciezdams nedraudēja, bet atstāja visu Tam, Kas spriež taisnu tiesu” 1. Pētera 2:23.
Es ceru, ka kritika un kļūdu meklēšana nepadarīs jūs neiecietīgus,
bet, ja ar to jāsastopas, atcerieties, ka jūs neesat pilnīgi un viegli
varat maldīties. Daudzas dzīves laikā pielaistās kļūdas cilvēkus padara
aizdomu pilnus, kaut arī paši kritizētāji tāpat maldās savos dzīves
gājumos. Daudzi par to nedomā un rezultātā izturas nežēlīgi pret citiem,
spriežot par otru pēc sevis, ka tiem ir tādas vai vēl lielākas vājības
nekā viņiem pašiem. Tomēr mums katram pašam par sevi jāsaglabā tāda
izturēšanās, kas stāv pāri atriebībai.
Mums jābūt gudrākiem, ejot tam visam garām, uzticīgi darot savu
darbu, nenogriežoties ne pa labi, ne pa kreisi, vizoties tikai uz
priekšu un domājot vienīgi par Dieva godu. Par rakstura spēku neliecina
jūtu izvirdumi, kam ļaujam izpausties pret netaisnu rīcību.
Pašsavaldīšanās, stipra spēcīgo izjūtu apspiešana ir tā, kas norāda uz
rakstura spēku un Jēzus Gara klātbūtni. Uzvarētājs saņems pieeju pie
dzīvības koka, kas atrodams Dieva Paradīzes vidū. Tāds atalgojums dots
darbīgam kristietim, kurš uzvar, kurš pūlas, upurē sevi, cīnās labo
ticības cīņu. Pēc uzvaras jātiecas un jācīnās pareizi un cēli. Kristus
žēlastību saņem visi, kas cīnīsies atbilstoši likumiem – noteikumiem.
Mans dēls (Edson), ļaužu runām piegriez, cik vien iespējams, mazāku
vērību! Lai viņi saka, ko viņi grib, bet neizcel savu „es” ne ar
vārdiem, ne izturēšanos! Kungs vēlas, lai tu rīkotos tā, ka tevi varētu
uzskatīt par uzticības cienīgu. Tev ir spējas, kas domātas, lai tu
darītu labu citiem, ja tikai tu neatļausies rīkoties impulsīvi. Ja tu
parādīsi, ka stipri paļaujies uz Dievu, tad tu iemantosi cieņu un
uzticību, un tavs iespaids būs labs. Tu savai gaismai liksi spīdēt
visizdevīgākā veidā. Tu centīsies pārstāvēt Jēzu. Tu zini, ka mūsu
Glābējs tika zaimots, bet Viņš neatbildēja ar zaimiem. Cilvēki Viņu
nicināja un atmeta. Vai Viņa sekotāji šajā dzīvē var gaidīt kaut ko
labāku? Kaut mūsu laipnais Debesu Tēvs dāvātu ikkatram no mums vairāk
žēlastības, un mēs varētu priecāties Viņa mīlestībā! – Vēstule 99. 1886.
g. 18. jūnijā, Edsonam un Emmai Vaitiem.
[179]
