„Un tad Viņš teica: „Tas ir par maz, ka tu esi Mans kalps, lai
atjaunotu Israēla ciltis un atvestu atpakaļ izglābtos Israēla bērnus.
Nē! Es padaru tevi arī par gaismu pagāniem, ka tu būtu Manas pestīšanas
nesējs līdz pasaules galam” Jesajas 49:6.
Otrdienas rīts, 19. jūnijs. Ieskatos savā pulkstenī: tas rāda divi.
Es apģērbos, piesaucu to Kungu un mēģinu uzrakstīt dažus vārdus, kas
šorīt pa pastu jānosūta uz Āfriku. Kaut Kungs man palīdzētu katras
rindiņas rakstīšanā!…
Ieskaties Jesajas 49. nodaļā! Es nevaru uzrakstīt visu nodaļu. Lasi
to rūpīgi un bijīgi! Kādi vareni vārdi! „Tu esi Mans kalps, Israēl, kurā
Es gribu tikt pagodināts” (Jes. 49:3, angļu tulk.). Cik daudzi, kas
vispārbaudošākos apstākļos darījuši labāko, ko spējuši, panesuši
līdzekļu un iekārtu trūkumu, gatavi teikt Rakstos sniegtos vārdus: „Es
velti esmu pūlējies, es lieki un ne par ko esmu izšķiedis savus spēkus;
tomēr mana taisnība ir pie Kunga, un mana alga mana Dieva rokā” (4.p.).
Jāsniedz visi brīdinājumi. Mūsu lielajās telts sanāksmēs jāsludina
patiesība, Bībeles patiesība. Tad arī citas draudzes dzirdēs patiesību.
Tām būs dota izdevība. Visi nevēlēsies dzirdēt. Daudzi nostāsies pret
visu, kas prasa pašaizliegšanos. Viņi negrib pieņemt sabatu. 2. Mozus
31:12-18 skaidri un nepārprotami pateikts, ko Dievs sagaida no Saviem
ļaudīm, un ka tā atmešanai sekos nāve. Neskatoties uz to, daudzi
atteiksies paklausīt, jo patiesība sevī ietver sevis aizliegšanu un
sevis upurēšanu.
Daudzi sludinātāji negrib klausīties un būt pārliecināti. Viņi
negrib iet svētnīcā un iegūt patiesības atziņu no Dieva Vārda, bet gan
atņemt ļaudīm atzīšanas atslēgu, sagrozot Rakstus un izkropļojot Dieva
Vārda patieso nozīmi. Tāpēc ikkatrs solis ļaužu aizsniegšanai, lai tos
glābtu no pazušanas maldos un nepaklausībā, prasa nepārtrauktu smagu
cīņu. Bet vai tā mitēsies? Nē! Pacel karogu! Uzstādi Dieva patiesības
pieminekļus, kur vien tas iespējams; strādā jaunos laukos, un
atgriešanās neizpaliks. Daži, kas uzreiz nepieņem noteiktu stāvokli,
palīdzēs virzīt darbu uz priekšu ar savu atbalstu un līdzekļiem, un tad
paši nostāsies Kunga pusē. Dievam vajadzīgi pārstāvji visās pasaules
daļās un vietās. – Vēstule 86. 1900. g. 19. jūnijā, A.G. Danielsam.
[180]
