„Teiciet Dievu Viņa svētajā vietā, teiciet Viņu Viņa varas spēcīgajā
cietoksnī, - debesu izplatījumā! Teiciet Viņu par Viņa lielajiem
darbiem… Visi, kam dvaša, lai slavē Kungu!” Psalmi 150:1-6.
Vakar pulksten desmitos mēs nonācām šajā vietā – Īstportlendā,
Oregonas štatā. Braucot no Valla Vallas, otrdienas rītā vilciens, kā
parasti, apstājās uz divdesmit minūtēm pie Maltnomas ūdenskrituma.
Gandrīz visi atstāja vagonus, lai kāptu augstajā kraujā un redzētu
brīnišķīgi skaisto un vareno skatu…
Krastmalā atradās kāpnes, aiz tām šaura zigzagveida taka un tad vēl
koka kāpnes. Tā tas atkārtojās vairākas reizes, līdz nonācām pie rupji
veidota tilta, kas bija uzcelts pāri aizai pie pirmā ūdenskrituma. Mēs
pārgājām tam pāri. Lielais ūdenskritums atradās augstāk, un to sauca par
Līgavas plīvuru (Bridal Veil). Šeit ūdens krīt apmēram no 200 metru
liela augstuma. Krītot uz klinšu izciļņiem, ūdens šaltis sašķīst smalkās
lāsēs, radot ļoti jauku skatu. Es priecātos, ja šajā vietā, ko apņem
jauki dabas skati, būtu iespējams pavadīt visu dienu. Bet mēs
pateicāmies arī par šiem īsajiem mirkļiem, kuros varējām redzēt šo
krāšņo un lielisko dabas ainu, kaut arī tās aplūkošanai mums vajadzēja
kāpt kraujā un stāvēt uz šim nolūkam īpaši uzcelta tilta…
Es atcerējos dziesminieka vārdus, kurš aicina visus, kam ir dvaša,
slavēt Kungu; kas aicina dzīvo un nedzīvo dabu iekļauties lielajā korī,
lai teiktu un slavētu Dievu. Šī viņa vēršanās pie nedzīvām lietām, kas
nespēj ne just, ne domāt, ir visstiprākais pārmetums tiem, kas apveltīti
ar saprātu, ja viņu dvēseles nepriecājas par Dieva varenību un godību,
un lūpas nepauž Viņa slavu.
„Teiciet Viņu, saule un mēness, teiciet Viņu, visas spožās
zvaigznes…Teiciet Kungu… jūs lielie jūras nezvēri, un jūs, jūras plūdi!
Jūs, uguns un krusa, sniegs un migla, vējš un auka, kas pilda Viņa
vārdu” (Ps. 148:3-8). Lai pienestu slavu Visaugstākajam, sapulcināti
visi šie Dieva pārstāvji dabā. Un kurš starp Dieva radījumiem lai klusē,
kad To, Kurš valda Debesīs, teic zvaigznes, iedamas savu gaitu, teic
vējš, glāstīdams zemi, visi mākoņi, kas pārklāj debesis, kā arī lietus
gāzes un ikkatrs saules stars. – Manuskripts 9. 1884. g. 20. jūnijā.
„Maltnomas ūdenskrituma apmeklēšana”.
[181]
