Viena diena ar Dievu

Elena Vaita

Lapa kopā 368 PrevNext

21. jūnijs - aicinājums visiem

„Un Viņš tiem sacīja: „Pļaujamā daudz, un strādnieku maz; tad nu lūdziet Pļaujas Kungu, lai Viņš strādniekus sūta Savā pļaujā” Lūkas 10:2.
Kādu laiku es vairs nevarēju braukt dēļ iekaisuma mugurā un gūžā, un, braucot mājās (no Heldsburgas koledžas), es ļoti saguru. Bet es ļoti pateicos savam Debesu Tēvam, ka Viņš atkal mani stiprinājis.
Nesen mūsu brāļi Kalistogā (Kalifornija) noturēja sapulces zem klajas debess… Nākošo viņi organizēs Senthelenas tuvumā, ja atradīsies piemērota vieta. Mēs vēlamies darīt visu, ko spējam, lai brīdinātu ap mums esošos ļaudis par Pestītāja drīzo atnākšanu. Es ticu, ka ar šādu darbu mēs paveiksim daudz laba. Mana sirds tiecas pretī ļaudīm, kas atrodas tumsā, kas nepazīst patiesību…
Drīzumā ceru apmeklēt kareivju namu Jauntvilā (Yountville). Jau vairākus mēnešus kāda darbinieku grupa, katrā otrā sabatā, tur noturēja dziesmu dievkalpojumus. No sākuma uz dievkalpojumiem atnāca tikai daži cilvēki, bet tagad tur katru reizi sanāk no septiņdesmit pieciem līdz simts cilvēkiem. Atsevišķās reizēs sniegtas trīsdesmit minūtes garas uzrunas par Bībeles tematiem. Pirms dažām nedēļām noturētajā sapulcē kareivjiem jautāja, vai pēc dziesmu dievkalpojuma viņi nevēlas uz īsu brīdi kopīgi papētīt Bībeli. Apmēram divdesmit cilvēku izteica savu piekrišanu. Bet, kad atnāca laiks Bībeles lasījumiem, uz tiem atnāca vairāk nekā piecdesmit. Darbinieki bija paņēmuši līdz lasāmvielu. Kad kareivjiem jautāja, vai viņi to vēlētos, viņu sejas atplauka un rokas dedzīgi sniedzās pēc grāmatām un laikrakstiem.
Pagājušā sabatā kāds inteliģenta izskata cilvēks šajā namā vienam no mūsu brāļiem sacīja: „Kad jūs vēl nenācāt pie mums dziedāt, es gandrīz visu laiku pavadīju dzerot un piedzeroties kopā ar saviem biedriem. Taču kopš jūsu atnākšanas, es esmu atradis labāku iespēju izmantot savu laiku. Es atteicos no alkoholiskajiem dzērieniem un savu brīvo laiku pavadu lasot „Visu laikmetu ilgas…”
Mēs ceram, ka darbs pie kareivjiem attīstīsies arvien tālāk. Ieinteresēti ir vairāki cilvēki, un par mītnēm atbildīgās personas atzīst, ka te tiek darīts labs darbs. Es pilnīgi ticu, ka daži no šiem cilvēkiem, varbūt arī daudzi, tiks izglābti. Es vēlētos, kaut visi mūsu ļaudis redzētu viņu priekšā atvērtās durvis. – Vēstule 112. 1903. g. 21. jūnijā. Austrālijā strādājošajam vec.sl. J.A. Berdenam ar dzīves biedri. [182]

Lapa kopā 368 PrevNext