„Es esmu jums rakstījis, jaunekļi, jo jūs esat stipri, un Dieva Vārds
paliek jūsos, un jūs ļauno esat uzvarējuši. Nemīliet pasauli, nedz to,
kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības” 1.
Jāņa 2:14-15.
Es jūtos satraukta, redzot un saprotot, cik maz laika atlicis
darbam. Nekad, šķiet, no mums kā no tautas nav bijuši atkarīgi tik lieli
rezultāti. Nekad nav bijis tāds laiks kā tagad, kad visa vecuma
jauniešiem visās zemēs tik dedzīgi jāveic neatliekams darbs.
Mūsu laika jauniešiem sabiedrība uzstāda savas prasības. Vīri, kas
stāvējuši cīņas priekšējās rindās, nesot nastas un ik dienas paciešot
karstumu, drīz atstās aktīvās dzīves skatuvi. Kur ir jaunieši, kas
aizpildīs viņu vietas, kad šie gudrie pamācītāji un padomdevēji vairs
nespēs nest savas nastas? Šie pienākumi uzgulsies jauniešiem. Tāpēc ir
tik svarīgi, lai šie jaunieši paši sevi izglītotu, jo šos pienākumus
vajadzēs pildīt viņiem.
Sagatavojies, mans dēls (Viljams), pildīt savus pienākumus ar
visskaidrāko uzticību! Es vēlētos, kaut spētu iespiest jauniešiem prātā
atziņu, kādi tie varētu kļūt un ko tie varētu padarīt, ja tie izprastu
tās prasības, kādas Dievs tiem uzstāda. Viņš tiem devis spējas, ne lai
tās kūtrumā novājinātos, bet lai tās stiprinātos un kļūtu skaistākas
darbā.
Villij, mana vislielākā vēlēšanās ir nevis, lai tu kļūtu par lielu
vīru pēc pasaules standarta, bet gan par labu cilvēku, kurš ik dienas
pieaug un tuvojas Dieva noteiktajam taisnības standartam…
Lai izveidotu raksturu, ir nepieciešams darbs. Tas ilgs visu dzīves
laiku. Šis darbs prasīs dziļas pārdomas. Jāmācās pareizi spriest,
jāpierod būt čaklam un neatlaidīgam… Citi tevi var atbalstīt tavā darbā,
bet viņi nekad tavā vietā nespēs uzvarēt kārdināšanas. Tu viņu vietā
nevari būt godīgs, patiešām čakls un izveicīgs, un viņi tādi nevar būt
tavā vietā. Zināmā izpratnē tev jāstāv vienam, jo tev palīdzēs Jēzus un
Dieva eņģeļi. Bet tikai nedaudzi sasniedz to, ko viņi varētu sasniegt
sava rakstura izveidošanas darbā, jo viņi nesprauž augstu mērķi.
Labklājība un laime nekrīt klēpī. Šīs lietas iegūst ar darbu, tās ir
ilgstošas audzināšanas augļi. – Vēstule 22. 1875. g., savam 20 gadus
vecajam dēlam Viljamam.
[191]
