„Es viņu steidzīgi sūtu, lai jūs, viņu ieraudzījuši, atkal priecātos…
Uzņemiet viņu Kungā ar visu prieku un vērtējiet augstu tādus vīrus, jo
Kristus darba dēļ viņš bija tuvu nāvei” Filipiešiem 2:28-30.
Apustulis Pāvils, kas bija saņēmis daudzas atklāsmes, bija spiests
cīnīties ar dažādas izcelsmes grūtībām, tomēr šajās cīņās un grūtībās
viņš nepārtrauca uzticēties un paļauties uz Dievu. Svētā Gara īpašas
apmācības iznākumā viņa spriedums bija kļuvis šķīsts, cēls un svēts.
Pret viņu vērstie ienaidnieku izdomājumi kalpoja viņam kā audzināšanās
un izglītošanas līdzeklis, jo viņš iemācījās justies atkarīgs no Kunga
Jēzus. Viņš saka: „Tagad es visu uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar
mana Kunga Kristus Jēzus atzīšanas augsto cildenumu” Filipiešiem 3:8…
Jēzus jūt ikkatru apbēdinājumu, ko piedzīvo Viņam kalpojošie ļaudis,
kas turpina strādāt Viņa darbu, lielu grūtību nomākti. Domāsim par
Jēzus mīlestību, lai varam ticēt un būt drosmīgi! Kungs dzīvo un valda.
Nāks negudri padomdevēji un centīsies mūs samulsināt, bet visu laiku
raudzīsimies uz Jēzu un uzticēsimies Viņam! Viņš ir bijis un turpina būt
mūsu Palīgs… Es reizēm apmulstu un nezinu, ko darīt, bet es nejūtos
nospiesta. Es stingri esmu apņēmusies visā savā dzīvē ienest tik daudz
saules gaismas, cik vien man tas būs iespējams.
Reizēm mani satrauc parādi, kuros esmu nonākusi, cenšoties virzīt uz
priekšu Dieva lietu. Es nonācu parādos, pūloties izvērst darbu
Austrālijā. Dārgi maksāja grāmatas „Visu laikmetu ilgas” izdošana, un es
vēl tagad esmu izdevniecībai nedaudz parādā…
Māja, kurā es tagad dzīvoju, tika samaksāta ar aizņēmuma naudu. Es
esmu tikpat labprātīga atstāt šo dzīves vietu, cik labprātīga es biju to
pirkt. Šajā pasaulē man nav paliekošas vietas. Ja Kungs man sacīs: „Ej
un uzsāc darbu jaunā vietā,” es iešu un darīšu.
Es uzticos nešaubīgi. Es nekad nezaudēju drosmi, jo varu turēties
pie Kristus rokas. Būsim vienmēr priecīgi, lai citiem nepieliptu mūsu
mazdūšības gars! - Vēstule Nr. 127, 1903. gada 1. jūlijā.
Vecākajam sludinātājam Dž.M. Haskelam, kas daudzus gadus strādāja ar Elenu Vaitu pilsētas evaņģelizācijas darbā.
[192]
