„Kas tic uz Dieva Dēlu, tam ir liecība Viņā. Kas netic Dievam, tas
Viņu ir darījis par meli, tāpēc, ka nav ticējis tai liecībai, ko Dievs
ir nodevis par Savu Dēlu… Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla
nav, tam nav dzīvības” 1. Jāņa 5:10-12.
Kaut mēs pazīstam Kristu vienā izpratnē, ka Viņš ir pasaules
Pestītājs, tomēr Viņš ir kaut kas vairāk par to. Mums personīgi
jāiepazīstas ar Viņu un jāiepazīst piedzīvojumi Kristū Jēzū, praktiskas
zināšanas par to, kas Viņš ir mums un kas mēs esam Viņam. Tāds
piedzīvojums nepieciešams ikvienam, jo es to nevaru iegūt jūsu vietā, un
jūs to nevarat iegūt manā vietā. Mūsu labā darāmajam darbam jātiek
paveiktam Dieva Svētā Gara iespaidā uz mūsu cilvēcīgo prātu un sirdi.
Sirdij jātiek šķīstītai un svētotai.
Ka tā tas ir, to man nevienam no jums nav jāsaka, jo jūs to zināt.
Nevienam no mums nevajadzētu šaubīties par to, kur mēs atrodamies, vai
domāt: „Es vēlētos zināt, kur es stāvu Dieva priekšā.” Mums dzīvā ticībā
vajadzētu iegrimt Dievā, un, tā rīkojoties, pār mums spīdēs Viņa
dzīvība. Mums ne mazākā mērā nav vajadzība atrasties nespēka vai vēsuma
stāvoklī. Kas tad mums jādara? „Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības,
tad lai to lūdz no Dieva, Kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un
viņam taps dots” Jēkaba 1:5. Tā viņam taps dota. Šajā lietā nav nekādu
„ja” vai „bet”, tikai „lai viņš lūdz ticībā”.
Jūs lūdzat un prasāt no Dieva gudrību un veiksmi, un jūs atzīstat,
ka jums tas viss jāsaņem. Bet var gadīties, ka tieši pēc lūgšanas jums
liksies, ka šķērsām jūsu takai nogūlusies velnišķā sātana ēna, un jūs
aiz tās nekā nevarat saskatīt. Kas tas ir? Velns tikai vēlas aptumšot
jūsu ticību… Bet jums nav nekādas vajadzības atļaut viņam to darīt. Vai
mūsu kritērijs ir jūtas vai dzīvā Dieva Vārds? Vai mums sava ticība
jāiegremdē mākoņos? Tieši to sātans no mums sagaida…
Reizēm tāds mākonis ir klājies arī pār mani, tomēr es zinu, ka Dievs
nav mainījies… „Lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies.” Neuzņemiet sevī ne
vismazāko sātana iečukstējumu! Tas nozīmē „nešaubīdamies, jo kas šaubās,
līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim” 6.p. Kungs darīs lielas
lietas mūsu labā, ja tikai mēs parādīsim paļaušanos uz Viņu. -
Manuskripts Nr.93a, 1899.gada 23.jūlijā.
[214]