„Bet ejiet, sludiniet un sakiet: Debesu valstība ir tuvu klāt
pienākusi… „Jums nebūs iegādāties nedz zeltu, nedz sudrabu, nedz varu
savās jostās, nedz ceļa somu, nedz divus svārkus, nedz kurpes, nedz
nūju, jo strādniekam savs ēdiens pienākas” Mateja 10:7-10.
Lielais apustulis Pāvils bija apguvis telšu taisītāja amatu. Telšu
taisītāja amatā bija augstākas un zemākas nozares. Pāvils bija apguvis
augstākās nozares, bet, ja apstākļi to prasīja, viņš varēja arī strādāt
zemākās nozarēs…
Jūras krastā dzīvojošie grieķi bija izmanīgi tirgotāji. Veikala
darīšanās viņi bija radinājušies būt veikli un izmanīgi un domāja, ka
naudas pelnīšana ir dievbijība, un, ka spēja iegūt peļņu ar tīriem un
netīriem līdzekļiem ir iemesls, lai tos godātu. Pāvils pazina viņi dzīvi
un nevēlējās dot iemeslu runāt, ka viņš ar saviem līdzstrādniekiem
sludina Evaņģēliju tāpēc, lai pārtiktu no Evaņģēlija. Kaut viņam bija
pilnīgas tiesības iztikt tādā veidā, „jo strādniekam savs ēdiens
pienākas”, tomēr viņš saprata, ka, tā rīkojoties, viņa atstātais
iespaids uz līdzcilvēkiem un līdzstrādniekiem nebūs tas vislabākais.
Pāvils baidījās, ka, dzīvojot un iztiekot no Evaņģēlija sludināšanas,
citi varētu domāt, ka uz tādu rīcību viņu pamudina savtīgi motīvi… Viņam
bija jāparāda, ka tas ir labprātīgs iesaistīties jebkurā lietderīgā
darbā. Viņš nevēlējās dot nekādu iemeslu apvainot Evaņģēlija darbu ar
savtīgu motīvu pierakstīšanu Vārda pasludinātājiem. Viņš nevēlējās
veikalnieciski noskaņotajiem grieķiem dot iespēju kaitēt Dieva kalpu
iespaidam.
Pāvils sprieda, ka viņš nevar mācīt Baušļus, kas prasa mīlēt Dievu
no visas sirds un dvēseles, spēka un prāta, un mīlēt savu tuvāko kā sevi
pašu, ja dos kādu iemeslu domāt, ka viņš mīl sevi vairāk par savu
tuvāko vai savu Dievu, un ka viņš atdarina grieķus, veikli izmantodams
savu amatu peļņas nolūkos, nepaklausot Evaņģēlija pamatlikumiem. Kā viņš
ļaudis var vadīt pie Kristus, ja ņems no viņiem visu, ko vien viņš var
dabūt? Pāvils nolēma nedot šiem viltīgajiem, citus kritizējošajiem
naudas pelnītājiem iemeslu domāt, ka Dieva kalpi strādā tikpat viltīgi
un negodīgi kā viņi paši.
Manuskripts Nr. 97, 1899.gada 24.jūlijā, „Sludinātājs un fiziskais darbs”.
[215]
