„Bet saprātīgie mirdzēs kā debesu stiprumu spožums, un tie, kas
daudzus veduši pie taisnības, kā zvaigznes mūžīgi mūžam” Daniela 12:3.
Uz mums gulstas svinīga atbildība pasniegt neticīgajiem patiesību
vispārliecinošākā veidā. Cik uzmanīgiem mums tādēļ vajadzētu būt, ka
nepasniedzam patiesību tādā veidā, kas vīrus un sievas no tās atbaidītu!
Reliģijas skolotāji atrodas tādā vietā, kur tie var izdarīt daudz laba
vai ļauna. Ja ikviens tagad atmostos un izprastu uzlikto atbildību,
apņemdamies nesēsties tiesneša krēslā, lai kritizētu un nosodītu citus,
bet pats ietu pie darba un pasludinātu evaņģēliju tumsā mītošajiem
ļaudīm tā, kā nekad agrāk, tad no netaisnības pie taisnības atgrieztos
daudzas dvēseles.
Nepieciešami uzticīgi nama pārvaldnieki. Dievs strādās ar ikvienu,
kurš ļaus ar sevi strādāt. Svētais Gars vedīs daudzas dvēseles pie
Kristus. Viņa sabiedrībā tie tiks sagatavoti augšā esošajiem mājokļiem.
Kas būs Dieva līdzstrādnieki, tie kļūs gudri dvēseļu mantošanas darbam.
Viņi mācīsies no Lielā Skolotāja un, pasniedzot Bībeles tematus ļaudīm,
kuriem tie cenšas palīdzēt, viņu pašu sirdis piepildīs Kristus žēlastība
un tiem atvērsies Dieva Vārds. Liekot atskanēt aicinājumam: „Kam
slāpst, lai nāk, kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas” (Atkl.
22:17), dzesētas tiks viņu pašu slāpes.
Tagad visiem jābūt uzticīgiem Dievam, salasot druskas, lai nekas
nepazūd. Viņš aicina kalpot uzticīgi un čakli. Nedrīkst parādīties
izšķērdība; jāievēro vissīkākā monēta. Jāatceras mācība, ko Kristus
sniedza Saviem mācekļiem pie ļaužu pulka pabarošanas ar pieciem maizes
klaipiem un divām zivīm. Kad visi bija paēduši, Kristus sacīja:
„Salasiet atikušās druskas, lai nekas neiet bojā!” (Jāņa 6:12).
Mums patiesība jāpieņem no Kristus un jāsniedz tālāk ļaudīm.
Neticība un visāda veida ļaunums ātri vairojas, un tam proporcionāli
jāpieaug Dieva kalpu dedzībai un neatlaidībai… Ja neveltīsim Dievam savu
mīlošo kalpošanu, mēs grēciniekus atstāsim nebrīdinātus. – Vēstule 177.
1903. g. 8. augustā, Edsonam Vaitam.
[230]
