„Vai māte var aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgo
bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu” Jesajas
49:15.
Es esmu pateicīga mūsu laipnajam Debesu Tēvam, ka tu (Edson) tiec
aplaimots ar labu veselību. Izmanto pilnībā šo dārgo priekšrocību un
nekļūsti bezrūpīgs, un nepārkāp veselības likumus! Dzīvo vienkāršu
dzīvi, lai veselība saglabātos!…
Ej uz priekšu, mans dēls, un ja tu uzticēsies Dievam un darīsi Viņu
par savu stiprumu un padomdevēju, tad beidzot kļūsi uzvarētājs.. Staigā
pazemīgi, vērtēdams citus augstāk par sevi, un, kaut Dievs tev dotu
gudrību, lai visa tava rīcība būtu saprātīga un tu kļūtu par darba rīku
Viņa rokās, veicot daudz laba, sakarā ar šo pēdējo dienu svarīgā darba
virzīšanu uz priekšu. Nedomā, ka tava māte ir barga un kritizējoša! Viņa
ir ļoti ieinteresēta tavā lietā, lai tev būtu panākumi šajā dzīvē un tu
iemantotu nākošo nemirstīgo dzīvi.
Dievs tevi mīl. Viņš jautā: „Vai sieva var aizmirst savu zīdaini?”
Jesajas 49,15. Varbūt tu esi dzirdējis skumjo stāstu par māti, kas ar
savu vīru un mazo bērnu ziemas vidū mēģināja šķērsot Zaļo kalnāju (Green
mountain). Viņu virzīšanos uz priekšu apturēja nakts un vētra. Vīrs
steidzās meklēt palīdzību, bet tumsā un sanestajos sniegos apmaldījās.
Pagāja ilgs laiks, līdz viņš atgriezās pie savējiem. Māte juta, ka viņu
sāk stindzināt nāves aukstums. Viņa izģērbās un pagrieza krūtis pretī
stindzinošajam vējam un sniegiem, lai ar visu, kas viņai bija atlicis,
glābtu sava bērna dzīvību. Rītam austot, dzīvo bērnu atrada ietītu mātes
lakatā. Tas ar smaidu un maza bērna jauko čalošanu centās pievērst sev
salā sastingušās mātes acu skatu un brīnījās, kāpēc viņa nemostas no
miega.
Šeit redzama mīlestība, kas stiprāka par nāvi, kas saista mātes
sirdi ar viņas bērnu. Un tomēr Dievs saka, ka drīzāk māte aizmirsīs savu
bērnu, nekā Viņš aizmirsīs kādu cilvēku, kas Viņam uzticas. Pietiek ar
to vien, ka Kungs mūs mīl, lai mēs katrā dzīves stundā justu pret Viņu
visdziļāko pateicību. Dieva mīlestība runā uz tevi. Vēro to, citādi tu
Viņa vārdus nevarēsi attiecināt uz sevi! Tikai uzticies Jēzus
mīlestībai, un tu izjutīsi visdziļāko prieku! - Vēstule Nr.12, 1873.gada
9.augustā, Edsonam un Emmai Vaitiem.
[231]
