„Tu viņus pasargā Sava vaiga svētumā ļaunu cilvēku priekšā, paglāb viņus Savā namā no nesaticīgām mēlēm” Psalmi 31:21.
Kaut arī Dieva Vārds tik maz tiek īstenots dzīvē, tas tomēr ir un
paliek vienīgais dziedināšanas līdzeklis atsevišķa cilvēka un visas
tautas sāpēm un nelaimēm. Cilvēki nevar mesties uz ceļiem ielās un
tirgus laukumos, lai pienestu savas lūgšanas Dievam. Tomēr nekad
neaizmirstiet – lai arī kur jūs būtu, jums vienmēr ir Dievs, kuru jūs
variet piesaukt, meklējot gudrību… „Redzi, Es tavā priekšā esmu devis
atvērtas durvis, ko neviens nevar aizslēgt; tev ir maz spēka, un tomēr
Manu mācību tu esi turējis un neesi aizliedzis Manu vārdu” Atklāsmes
3:8.
Enohs staigāja kopā ar neredzamo Dievu. Viņa Pavadonis bija pie tā
pat vistrokšņainākās zemes vietās. Lai to atceras visi, kas vienkāršībā
un mīlestībā turas pie Patiesības. Cilvēkiem, kam jāveic daudz darbu, ir
vislielākā vajadzība pastāvīgi turēt Dievu savu acu priekšā. Kad
kārdinātājs uzmācas ar saviem iečukstējumiem, tad tie, kas Viņu mīl un
ievēro „Tā saka Kungs”, var tikt paslēpti Visaugstākā tuvumā. Tos
pasargās Viņa apsolījumi. Visa veida satraukumu un darba steigas vidū
tie atradīs sev klusu atpūtas vietu.
Ņemiet Dievu visur sev līdz! Viņa durvis ir atvērtas katram Dieva
bērnam. Dievs ir tuvu tai dvēselei, kas Viņu meklē. (Raudu dziesmas
3:25.) Daudzi paliek kārdināšanās vieni paši tāpēc, ka netur Kungu
vienmēr savā priekšā. Mums bieži jāstaigā savs dzīves ceļš tieši tādās
vietās, kur vismazāk domā par Dievu. Ja no redzesloka tiek izlaists
Dievs, ja izbeidzās mūsu ticība un savienība ar Dievu, dvēsele nonāk
neizbēgamās briesmās. Cilvēkam vairs nav iespējams palikt godīgam un
nevainīgam.
Kungs ir mūsu Palīgs un stiprā Pils. Dievs ir gādājis, lai
kārdināšanas nepārvarētu nevienu cilvēku, kas uzticas Viņam. Kristus
tikpat daudz ir pie Viņam ticošajiem ļaudīm tad, kad tie spiesti kaut
kādā veidā saskarties ar pasauli, kā tad, kad tie sapulcējas Viņa namā
Viņa pielūgšanai. Domājiet par šiem vārdiem: „Tev ir maz Sardos tādu,
kas nav aptraipījuši drēbes; viņi staigās ar Mani baltās drēbēs, jo viņi
ir tā cienīgi” Atklāsmes 3:4. - Manuskripts Nr.97, 1898. gada
11.augustā, „Nepieciešama staigāšana ciešā savienībā ar Dievu”.
[233]
