„Tādēļ prātīgais šai laikā cieš klusu, jo šie ir ļauni laiki” Amosa 5:13.
Visiem, kas tic patiesībai, lūgšanu pavadītiem, jābūt ļoti
apdomīgiem un piesardzīgiem. Mūs gaida pārbaudoši notikumi un mums
jāparāda liela piesardzība, sargājot mūsu lūpas bezdievīgo priekšā.
Savās gaitās mums būs jāsastopas ar fanātiski dedzīgiem cilvēkiem, kuri
uzkūdīs patiesību nīstošus ļaudis, un mums vajadzēs saglabāt mieru. Mēs
nedrīkstam pateikt visu, ko zinām, jo iespaidi, kas paliks cilvēku
prātos, sātana ietekmē tiks ļoti palielināti.
Jābūt modriem lūgšanās. Ļaunums, ar kuru mums būs jāsastopas, ilgi
ir krājies un līdzīgi vētrai nāks pār daudziem, kad to vismazāk gaidīs.
Kaut viņus nevar apvainot ļaunuma radīšanā, viņi tomēr tā izveidošanos
paātrina. Tiks izvirzīti apvainojumi, kurus ticīgie nevarēs atspēkot, jo
viņi nav bijuši gudri ne rakstīšanā, ne runāšanā.
Tautu valdības izdos likumus, kas iedarbosies apspiedoši. No jauna
tiks apstiprināti vecie likumi, kas praktiski savu spēku bija zaudējuši.
Mums savā darbā jāiet uz priekšu saprātīgi un ticībā zem Jēzus Kristus
gudrās virsvaldības. Pasludinot pasaulei pēdējo žēlastības vēsti, mums
Kungam jāpadara liels darbs, un, lai ietu no vienas pasaules gala līdz
otram, mēs esam atkarīgi no autoritātēm un varām. Kamēr mēs no šīm
pastāvošajām varām esam atkarīgi, mēs no tām nedrīkstam nošķirties, jo
mums ir pasaulplaša vēsts.
Mums mierīgi jāiet uz priekšu, un, ja ceļš vienā virzienā šķietami
tiek aizsprostots, mēs nedrīkstam nosodīt pastāvošās varas, jo, tā
rīkojoties, mēs pamācīsim citas varas, kā tām rīkoties, lai šķērsotu
mūsu ceļu. Mēs nedrīkstam satraukt pretējos elementus vai izaicināt
atmaksu vai atriebību. Pietiekoši ātri pienāks kulminācijas punkts. Tas
jau glūn uz mums kā zaglis naktī. Mēs varam sludināt Bībeles patiesības,
kuru iespaids netraucē mūsu darbu.
Manuskripts Nr.90, 1893.gada 29.augustā, „Mūsu izturēšanās pret pastāvošām varām”.
[251]
