„Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama; cietēji lai to dzird un priecājas” Psalmi 34:3.
Kad, pūloties glābt dvēseles, grēcinieks tiek pārliecināts par savu
grēku, un jūs redzat pierādījumus, ka Kristus par to ir iežēlojies, ja
jauna cerība plaukst viņa sirdī, tad nav pareizi sacīt: „Mēs lūdzām par
viņu, un viņš atdeva savu sirdi Dievam un tika glābts.” Tā ir maldīga
doma. Tiem dota priekšrocība teikt svinīgi, sirsnīgi un priecīgi: „Es
ticu, ka Jēzus Kristus ir piedevis tavus grēkus!” Iedrošiniet ikvienu
dvēseli cerēt un ticēt, bet nekad… nesakiet par kādu cilvēku: „Viņš ir
glābts”.
Lai maldošo avi atvestu atpakaļ, mums tai jāparāda iecietība un
saudzējoša žēlastība. Mums dota priekšzīme Kristus rīcībā ar Pēteri,
kurš ar lādēšanos un zvērēšanu bija aizliedzis savu Kungu. Pēteris
domāja, ka viņš ir stiprs. Viņš teica: „Kungs, kāpēc es Tev tagad nevaru
sekot? Savu dzīvību es par Tevi atdošu!" Jāņa 13:37. Bet Jēzus Viņam
atbildēja: „Patiesi Es tev saku: šodien, šinī naktī, pirms gailis
otrreiz dziedās, tu Mani trīskārt aizliegsi” Marka 14:30. Bet Pēteris
runāja vēl daudz vairāk: „Jebšu man būtu līdz ar Tevi jāmirst, taču es
Tevi nekad neaizliegšu” 31.p.
Lielīties nav gudri. Pēteris krita, jo viņš nepazina pats savu nespēku…
Kungs Pēterim bija sacījis: „Sīmani, Sīmani, redzi, sātanam ļoti
iegribējies jūs sijāt kā kviešus. Bet Es esmu lūdzis par tevi, lai tava
ticība nemitētos. Un, kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!"
Lūk.22:31-32.
Ja sātanam būtu atļauts darīt savu darbu, Pēterim vairs nebūtu
nekādas cerības. Viņa ticība būtu pilnīgi sagruvusi. Ja Pēteris būtu
pazemīgi un dedzīgi meklējis dievišķo palīdzību, ja viņš klusībā būtu
pārmeklējis savu sirdi, tad pārbaudījumu brīdī viņš nebūtu ticis
izsijāts. Sātans nevar pārvarēt vienkāršu Kristus mācekli, kas Kunga
priekšā staigā ar lūgšanām. „Kad ienaidnieks nāks kā plūdi, Kunga Gars
pacels karogu viņa labā pret ienaidniekiem” Jes. 59:19. (angļu tulk.)
Kristus kā pavēnis, kā patvēruma avots nostājas starpā, un Viņu ļaunie
nevar pārvarēt. - Manuskripts 109 (1898. g. 8. sept., „Pētera krišana un
pacelšana”.
[261]
