„Viņam vajag augt, bet man iet mazumā” Jāņa 3:30.
Man ir ļoti skumji redzēt praktiskas dievbijības trūkumu mūsu pašu
vidū. Visur daudz tiek izcelts paša „es”, un Kristus Garu grūti
saskatīt. Mums nepieciešams dievišķs apgaismojums. Mums katru dienu
jāatjauno nodošanās un svētīšanās Dievam.
Kāpēc mums trūkst apziņas, ka mūsu grēki ir piedoti? Tāpēc, ka esam
neticīgi. Mēs dzīvē neīstenojam Kristus mācības un neieaužam Viņa
tikumus savā dzīvē. Ja Kungs Jēzus Kristus tiem dāvinātu cerību, prieku
un sajūsmu, tad daudzi no mums to izmantotu lepnuma un sevis izcelšanai.
Ja Kristus caur ticību mājo sirdī, tad Viņā dotās mācības tiks
īstenotas dzīvē. Mums būs tik augsti uzskati par Jēzu Kristu, un paša
„es” tiks pazemots. Mūsu mīlestība centrēsies Jēzū, un mūsu domas stipri
tieksies pretī Debesīm. Kristus augs, bet paša „es” samazināsies.
Prāts jāradina domāt par Debesu lietām. Pazemība radīsies, ja
iepazīsimies ar Jēzus Kristus pievilcīgo skaistumu. Kavējoties pie Jēzus
Kristus brīnišķīgajām īpašībām, mēs ieraudzīsim grēka pretīgumu un
ticībā satversim Jēzus Kristus taisnību. Mēs kopsim Jēzum piemītošās
labās īpašības, lai varētu atstarot uz citiem Viņa rakstura līdzību.
Raugoties uz Golgatas krustu, mēs neizcelsim sevi, bet pastāvīgi
atcerēsimies savu necienīgumu un to, cik dārgi Debesīm maksājusi mūsu
pestīšana. Mēs aptversim Kristus bezgalīgās mīlestības apmērus.
Daudzi ļauj savām domām kavēties pie savas personas necienīguma, it
kā tas būtu kas labs un teicams. Tas kavē viņus pilnīgi drošā ticībā
nokļūt pie Jēzus. Viņiem tiešām būtu jāizjūt sava bezvērtība un tādēļ –
sava grēcīguma dēļ – tiem vajadzētu izjust nepieciešamību iet pie
Pestītāja, Kurš ir viņu vērtība un cieņa, un Kurš grib būt viņu
taisnība, ja viņi pazemosies, nožēlos savus grēkus un atgriezīsies. Viņu
necienīgums ir pats par sevi redzams fakts. No otras puses, Jēzus
cienīgums nemaz nav noliedzams. Tāpēc lai ikviens, kas vēl šaubās, kļūst
stiprs cerībā, jo viņam ir Kāds, Kas cienīgs būt par viņa Pestītāju.
Viņa vienīgā pestīšanas cerība ir satvert ticībā to cieņu, kuras viņam
pašam nav, bet kuru grib sniegt Jēzus Kristus – mūsu Taisnība. -
Manuskripts 21. 1889. g. 9. sept., dienasgrāmata.
[262]
