„Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš
gribēja. Bet, ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa?
Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa. Acs nevar sacīt rokai:
man tevis nevajag, - vai atkal galva nevar sacīt kājām: man jūsu
nevajag” 1. Korintiešiem 12:18.-21.
Ja cilvēku raksturi nav pilnīgi vienādi, tad tas nenozīmē, ka mums
vienam no otra vajadzētu atrauties un stāvēt atsevišķi. Tā kā mēs esam
Debesu Ķēniņa bērni, tad mūsu vidū nedrīkstētu būt tādu nesaskaņu, ka
mēs stātos viens otram ceļā.
Kungs nolicis, ka Viņa kalpiem ir dažādas dāvanas. Tas ir Viņa
prāts, ka draudzē tiek iekļauti dažādi domājoši cilvēki, lai kopā kļūtu
par Viņa līdzstrādniekiem. Tā kā mums būs jāsatopas ar dažādi domājošiem
cilvēkiem, tādēļ mums arī vajadzīgas dažādas dāvanas. Dieva kalpiem
jāstrādā pilnīgā saskaņā. Es pateicos Dievam, ka mēs visi neesam pilnīgi
vienādi, lai gan mums ir viens un tas pats Gars – Gars, kas mājoja
Kristū. Apustulis Jānis nebija tas pats, kas apustulis Pēteris. Katram
vajadzēja apspiest savas īpatnības un klusināt savu temperamentu, lai
varētu atbalstīt vienam otru, ticot patiesībai un ļaujot tai viņus
svētot.
Tā ir Kristus taisnība, kas iet mūsu priekšā. Tas ir Viņa raksturs,
kas mums jāatdarina. Un kas būs tālāk? - Kunga godība būs mūsu
atalgojums. Mūsu Vadonis iet mums pa priekšu, un, ja mēs sekosim Viņam,
Viņš mums piešķirs Savu taisnību, kas atklāsies pareizi nokārtotā dzīvē
un dievbijīgās sarunās. Tā ir ticība un darbi, kas padara mūs par
kristiešiem, sagatavojot mūs dzīvei ar Kristu Debesīs.
Vai Kristus ir dalīts? – Nē. Kristus, kas mājo vienā dvēselē,
neķildosies ar Kristu, kas mājo citā dvēselē. Mums jāmācās panest
apkārtesošo cilvēku īpatnības. Ja mūsu griba nodota Kristus gribas
pārvaldībā, tad kā mums var rasties nesaskaņas ar brāļiem? Ja mums ir
kādas nesaskaņas, tad varam zināt, ka tas tāpēc, ka mūsu pašu „es” vēl
nav krustā sists. Kuru atbrīvo Kristus, tas ir patiesi brīvs. Mēs
neatrodamies pilnīgi Kristū, ja nemīlam citus, kā Kristus mūs ir
mīlējis. Ja mēs to darīsim, kā Kristus mums ir pavēlējis, tad mēs ar to
pierādīsim, ka esam pilnīgi Viņā.
Mums jābūt tai ticībai, par kuru pravietoja pravieši un kuru
sludināja apustuļi – ticībai, kas darbojas mīlestībā un šķīsta dvēseli. -
Vēstule 141. 1902,g,10.sept., vec.sl. S.N. Haskelam, strādājot
evaņģelizācijas darbu Ņujorkā.
[263]
