„Jo Es jums priekšzīmi esmu devis” Jāņa 13:15.
Mēs veidojam raksturu Debesīm. Bez pārbaudījumiem un ciešanām
neviens raksturs nevar kļūt pilnīgs. Mums jātiek pārmeklētiem un
pārbaudītiem. Kristus izturēja šo pārbaudi mūsu labā, lai mēs caur Viņa
sniegto dievišķo spēku izturētu šo pārbaudi paši savā labā. Kristus ir
mūsu Priekšzīme pacietībā, izturībā, lēnprātībā un pazemībā. Starp Viņu
un bezdievīgo pasauli pastāvēja nesaskaņas un karš, tomēr Viņš ne
vārdos, ne darbos neparādīja ne dusmas, ne varmācību, kaut gan par
saviem labajiem darbiem saņēma apkaunojošu un pāri darošu samaksu. Viņu
apbēdināja. Viņu atmeta un pret Viņu izturējās ar nicināšanu, tomēr Viņš
nevienam neatriebās. Viņam piemita pašsavaldīšanās, cieņa un
majestātiskums. Viņš visu mierīgi pacieta un pārestības atmaksāja tikai
ar līdzjūtību, žēlastību un mīlestību…
Atdariniet šajās lietās Pestītāju! Neuztraucieties, ja kaut kas
neizdodas! Neļaujiet pamosties savam „es” un nezaudējiet
pašsavaldīšanos, ja nenotiek tas, ko jūs vēlaties! Citu nepareizā rīcība
neatvainos jūsu nepareizības. Divas nepareizas rīcības nekad nespēs
izlabot vienu. Lai kļūtu uzvarētāji, jums jācīnās un jāuzvar.
Kristus nekad nekurnēja, neizteica nevienu neapmierinātības vārdu un
nekad neizrādīja nepatiku vai dusmas. Viņš nekad nekļuva mazdūšīgs,
satraukts vai īgns. Vispārbaudošākos un satraucošākos apstākļos Viņš
palika mierīgs, savaldīgs un pacietīgs. Lai kāds satraukums un nemiers
bija Viņam visapkārt, Viņš savu darbu veica klusi un mierīgi. Aplausi
Viņu nesajūsmināja. Ienaidnieku draudi Viņu nebiedēja. Viņš gāja cauri
pasaules satraukumam, varmācībai un noziegumiem, kā saule iet savu ceļu
virs mākoņiem. Cilvēcīgās kaislības, nemiers un nepatikšanas palika zem
Viņa. Viņa gaita līdzīgi saulei veda visam tam pāri. Un tomēr, pret
cilvēku rūpēm Viņš nebija vienaldzīgs. Viņa sirdi vienmēr aizkustināja
brāļu ciešanas un vajadzības, it kā cietējs būtu Viņš Pats. Viņā valdīja
kluss iekšējs prieks un skaidrs miers. Viņa griba vienmēr iekļāvās Tēva
gribā. No Viņa bālajām, trīcošajām lūpām atskanēja vārdi: „Ne Mans, bet
Tavs prāts lai notiek”.
Vēstule 51a. 1874.g. 11.sept., Edsonam un Emmai Vaitiem.
[264]
