„Tie tiecas pēc labākas, tas ir, Debesu tēvijas” Ebrejiem 11:16.
Mums ar visiem Dieva dotajiem spēkiem jācenšas izskaidrot Rakstus
tumsā mītošajiem ļaudīm. Tur ir laime, cerība un miers izmisumā
nonākušajiem cilvēkiem. Mēs nedrīkstam atļauties atdot Dieva dotās
spējas šīs zemes parastajām lietām. Mums vajadzīga ticība, kas satvertu
apsolījumus, kuri mums sniegti Evaņģēlijā. Sargāsimies pazaudēt savas
dvēseles! Ja tās mums jāpazaudē, tad mums būtu labāk, ja mēs nekad
nebūtu dzimuši. Viena dvēsele ir vairāk vērta kā viss zelts un sudrabs,
ko iespējams sakrāt šeit virs zemes.
Mums jāizkopj dzīva ticība Dievam. Mums jānovērš savas acis no šīs
zemes pievilcīgajam lietām un jāpiesaista tās Debesīm un Debesu lietām.
Mēs nedrīkstam pieļaut, ka zeme nostātos starp mums un Debesīm, bet mums
jādzīvo tā, lai visas mūsu gaitas pagodinātu tikai Dievu. Mēs runājam
par Debesīm un tās labumiem, un neiegūt Debesis būtu briesmīgs
zaudējums. Un ja tas tā ir, ja tās ir tik skaistas un iekārojamas, tad
ienesīsim tās jau šinī dzīvē! Ienesīsim tās jau savās ģimenēs, un
audzināsim bērnus nedzīvot šai pasaulei, bet mūžīgai, nemirstīgai
dzīvei!…
Mazas debesis jums jau var būt šeit, ja tikai jūs savu skatu
pastāvīgi turēsiet pievērstu Dievam – ne tā, ka vienu pusi no sava laika
atdodam, lai raudzītos uz Kristu, bet otru pusi, lai raudzītos uz
pasauli. Ja jūs dzīvosiet Dievam, Viņš liks Savu mūžīgo Roku zem jums un
sacīs: „Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla” Mat.11:30. Vai jūs
tam ticat? Es varu apliecināt, ka tā tas ir. Par saviem pagātnes
piedzīvojumiem varu liecināt, ka es nevēlos, lai man būtu iztrūcis kāds
pārbaudījums vai kāds apbēdinošs piedzīvojums. Pāvils saka: „Jo
tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu
godību, ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams.
Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs” 2.Kor.4:17.18. Mums
jāraugās uz mūžības lietām, lai varētu nopietni padomāt par to, kā
izlietojam sava prāta spējas un vai neesam centušies tās stiprināt ar
neko nedodošām lietām, kuras mēs nevarēsim paņemt sev līdzi, kad tiksim
aizrauti gaisā pretim Kungam…
Mums jācīnās, lai mēs droši varētu ieiet Dieva pilsētā… Visam
pārējam, salīdzinot ar to, nav nekādas nozīmes. - Manuskripts 16.
1886.g. 19.sept., „Kristiešu priekšrocības”.
[272]
