„Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē” 1. Korintiešiem 3:7.
Mums jāsaprot, ka atsevišķi mēs ikviens sastrādājam ar Dievu. „
Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti,” – tā Viņš mūs pamāca
un piebilst: „ Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava
labā prāta” Fil. 2:12.13. Te Dievišķais līdzdarbojas ar cilvēcīgo darba
rīku…
Vajadzīgs agrais un vēlais lietus. „Mēs esam Dieva darba biedri”
1.Kor.3:9. Vienīgi Kungs var dot agro un vēlo lietu. Mākoņi, saules
gaisma, nakts rasa – šīs ir Debesu visdārgākās dāvanas. Tomēr visa šī
labvēlība, ko Debesis tik bagātīgi izlej pār zemi, maz palīdzēs tiem,
kas ar čaklu un neatlaidīgu darbu to neizmanto savai vajadzībai.
Lauksaimniecības darbā jāiegulda personīgas pūles. Notiek zemes aršana
un otrreizējā irdināšana. Šajā darbā jāizmanto attiecīgi darba rīki un
cilvēkam dotā gudrība. Sēkla jāiesēj, tai paredzētajā laikā. Jāievēro
dabas likumi, kas noteic sējas un pļaujas laiku, citādi nekādas ražas
nebūs…
Apustulis ienes vēl citu ainojumu: „Jūs esat… Dieva celtne” 9.p. –
ceļamā ēka. Ēkas celšana prasa zināšanas, kā izlietot kokus, kurus Dievs
izaudzējis, lai aplaimotu un svētītu cilvēkus. Kungs liek kokiem augt
mežā, un cilvēkiem šie koki jāizmanto. Tie jānozāģē un jāapstrādā ar
zāģi, cirvi, ķīli un āmuru, un tad tie ir derīgi attiecīgai ēkai…
Tā attēlota cilvēka sadarbošanās ar Dievu. Viss spēks nāk no Dieva.
Kristus saka: „Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt” Jāņa 15:5. Ja tā
tas ir, cik stundas tad mēs droši varam mēģināt strādāt vieni paši? Visa
slava pieder Dievam, un, mums strādājot ar Dievu, šai slavai visos
iespējamos veidos jāplūst atpakaļ pie Dieva…
Mums rūpīgi jāapsver mūsu pašu garīgās vajadzības. Ja mēs paliksim
Kristū, tad mēs nedrīkstam pieļaut, ka godkārīga rīcība, pat kalpojot
Viņam, aizēno patīkamo garīgo smaržu, kurai jāraksturo visa mūsu
sadarbība ar brāļiem. - Manuskripts 182. 1897.g.24. sept., „Jūs esat
Dieva aramais tīrums.”
[277]
