„Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienmēr esat paklausījuši, nevis manā
klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar
bailēm un drebēšanu, ka topat svēti” Filipiešiem 2:12.
Te nav atļauta nekāda bezrūpība, nekāds kūtrums vai vienaldzība, bet
katram mums par savu pestīšanu jārūpējas ar bailēm un drebēšanu. Ko tas
nozīmē? Paskatīsimies: „Tad nu, mani mīļie,… gādājiet ar bailēm un
drebēšanu, ka topat svēti” Fil. 2:12. Jūs teiksiet: „Vai tad man visu
laiku jābaiļojas un jādreb?” Zināmā izpratnē jā, un zināmā izpratnē nē.
Jums pastāvīgi jāizjūt bijība pret Dievu un jādreb, ka nenovēršaties
no Dieva padomiem. Tāda drebēšana būs. Par savu pestīšanu jūs pastāvīgi
gādāsiet, ar bijāšanu un drebēšanu. Vai tā tam jāpaliek? Nē.
Paklausīsimies, kā te ienāk Dieva spēks: „Jo Dievs ir tas, kas jums dod
gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta” 13.p. Te parādīts cilvēka darbs.
Tiem abiem jāsadarbojas. Šo darbu cilvēks bez dievišķā spēka atbalsta
nevar izdarīt.
Kungs neņem cilvēku ar viņa dabīgajām domām un izjūtām un tūlīt
nepaceļ viņu Sava vaiga gaišumā. Nē, cilvēkam jādara sava daļa, un, kad
cilvēks ar bailēm un drebēšanu gādā par savu izglābšanos, Dievs ir Tas,
Kas dod viņam gribu un veiksmi pēc Savas labpatikas. Līdzdarbojoties
šiem diviem spēkiem, cilvēks kļūst uzvarētājs un beidzot saņem dzīvības
vainagu. Viņu gaida svētās Debesis un mūžīgā godība, un viņš baidās tās
zaudēt, ka netiek atrasts par vieglu. Viņš nevar atļauties zaudēt šīs
lietas. Viņam vajadzīga šī Debesu svētlaime, un viņš sasprindzina visus
savus spēkus tās aizsniegšanai. Viņš savas spējas piepūlē līdz pēdējai
iespējai. Viņš sasprindzina visus savus garīgos nervus un muskuļus, lai
šajā pasākumā uzvarētu un iegūtu dārgo mūžīgās dzīves dāvanu.
Ja pasaule redzēs, ka mēs ārkārtīgi tiecamies pēc dažām lietām, kas
nemaz nav redzamas, bet kas ticībā mums ir dzīva īstenība, tad tiem
radīsies interese tās papētīt, un viņi sapratīs, ka dažas lietas ir
vērts iegūt, jo viņi redzēs, ka šī ticība ir izdarījusi mūsu dzīvē un
raksturā brīnišķu pārmaiņu. - Manuskripts 13. 1888.g. 1.dec.
[345]
