Beidzot pret tiem, kas mīl ceturtā baušļa Sabatu, izdos dekrētu, [262] pieprasot visbargāko sodu un piešķirot ļaudīm tiesības tos pēc noteikta laika nonāvēt. Romas piekritēji Vecajā pasaulē un atkritušais protestantisms Jaunajā pasaulē vienlīdz ļauni izturēsies pret visiem, kas godās dievišķos priekšrakstus. Dieva ļaudīm tad būs tādas ciešanas un pārbaudījumi, ko pravietis apraksta kā Jēkaba bēdu laiku. — GC, 615., 616. (1911)
Cilvēka skatam šķitīs, ka Dieva tautai drīz sava liecība būs jāapzīmogo ar asinīm, tāpat kā agrāko gadu mocekļiem. Arī viņi paši jau sāks baidīties, ka Kungs tos atstājis, lai tie kristu no ienaidnieku rokas. Tas būs briesmīgu ciešanu laiks. Dienu un nakti viņi sauks uz Dievu pēc glābšanas. (..) Visi, līdzīgi Jēkabam, cīnīsies ar Dievu. Viņu sejās būs redzami iekšēji pārdzīvojumi. Ikviens vaigs būs kļuvis bāls. Tomēr tie nepārtrauks savas nopietnās un dedzīgās lūgšanas. — GC, 630. (1911)
Jēkaba piedzīvojumi cīņas un bēdu naktī aino Dieva tautas bēdas un bailes, kādas tai būs jāpārdzīvo īsi pirms Kristus otrās atnākšanas. Pravietis Jeremija, kas svētā atklāsmē nolūkojās uz šo laiku, saka: "Mēs dzirdam izbaiļu kliedzienus, visur ir bailes un nav miera. (..) Visi vaigi ir nobāluši. Vai, jo tā ir liela diena un tai līdzīga nav bijusi neviena. Tas ir Jēkaba bēdu laiks, taču viņš no tā tiks izglābts" (Jer. 30:5-7). — PP, 201. (1890) [263]
