Kungs man vairākkārt ir rādījis, ka tas ir pret Bībeles norādījumiem, ja gādājam pārtiku laicīgo vajadzību apmierināšanai bēdu laikā. Es redzēju, ka gadījumā, ja svētie sakrās barības līdzekļus pie sevis vai laukos, tad bēdu laikā, kad pār zemi nāks zobens, bads un mēris, tie viņiem tiks varmācīgi atņemti, un sveši pļaus viņu laukus.
Tas būs laiks, kad mums pilnībā jāpaļaujas uz Dievu, un Viņš mūs uzturēs. Es redzēju, ka maizes un ūdens mums tajā laikā netrūks, un mēs necietīsim trūkumu vai badu, jo Dievs ir spējīgs uzklāt galdu pat tuksnesī. Nepieciešamības gadījumā Viņš var sūtīt kraukļus, [265] lai mūs paēdinātu kā kādreiz Eliju, vai arī likt mannai līt no debesīm, kā Viņš to darīja Israēla labā. — EW, 56. (1851)
Es redzēju priekšā stāvošo bēdu laiku, kad ārkārtējos apstākļos Dieva ļaudīm būs jāpārtiek vienīgi no maizes un ūdens. (..) Bēdu laikā neviens vairs nestrādās ar savām rokām. Viņi pārdzīvos garīgas ciešanas, un Dievs pats tiem sagādās barību. — Ms, 2, 1858.
Bēdu laiks ir tieši priekšā; tad stingra nepieciešamība prasīs, lai Dieva ļaudis sevi aizliegtu un ēstu vienīgi dzīvības uzturēšanai, bet šim laikam Dievs mūs sagatavos. Šajās briesmīgajās stundās mūsu vajadzības sniegs Dievam izdevību atklāt noteiktu spēku un atbalstīt savus ļaudis. — 1T, 206. (1859)
Maize un ūdens — tas ir viss, kas Dieva ļaudīm apsolīts bēdu laikā. — SR, 129. (1870)
Lielo bēdu laikā, īsi pirms Kristus atnākšanas, taisnie tiks pasargāti pateicoties Debesu eņģeļu kalpošanai. — PP, 256. (1890)
